NEPLP lūdz valdību grozīt tās lēmumu un piešķirt līdzekļus Monitoringa centram.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vēstulē valdībai lūdz pārskatīt Ministru kabineta (MK) 31.marta sēdē pieņemto lēmumu, kas izvirza mērķi stiprināt NEPLP juridisko un administratīvo kapacitāti elektronisko plašsaziņas līdzekļu monitoringa jomā, bet vienlaikus piešķir nepieciešamo finansējumu šīs funkcijas veikšanai tikai terminētā ārpakalpojumā.
NEPLP neprasa papildu līdzekļus no valsts budžeta, bet pārdali resora ietvaros, ņemot vērā pašas NEPLP atklātās rezerves nozares budžetā, un lūdz pārskatīt 31.marta MK sēdes protokola lēmumu Nr. 50, paredzot, lai prasītie līdzekļi 106 718 eiro tiek piešķirti NEPLP budžeta bāzē sekretariāta un papildu trīs Monitoringa centra darbinieku atalgojumam proporcionāli 2015.gadā un pilnā apjomā turpmākajos gados.
NEPLP vēstulē norāda, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārraidītā satura monitorētājiem ir jābūt ar juridiskām zināšanām, jābūt sagatavotiem ātri identificēt, vai apskatāmais materiāls satur vai nesatur pārkāpumu pazīmes, un jāspēj nodrošināt tālākās juridiskās darbības līdz pat tiesvedības beigām.
´Pat ja šādas darbības varētu nodot ārpakalpojumā, tad, ņemot vērā tirgū esošos juridisko pakalpojumu izcenojumus, vienas stundas monitoringa izmaksas būtu daudzkārt lielākas nekā tad, ja to darītu NEPLP darbinieki. Tieši no NEPLP sekretariāta juristu kapacitātes un kompetences ir atkarīgi rezultāti administratīvajā procesā un tiesvedībās par NEPLP pieņemtajiem administratīvajiem lēmumiem, līdz ar to viņu skaits, kvalifikācija un tai atbilstoša, valsts pārvaldes ietvaros samērīga atlīdzība ir ļoti būtiski faktori noteikto mērķu sasniegšanai,¡ uzsver NEPLP.
2015.gada 31.marta sēdē valdība atbalstīja finansējuma pārdali nolūkā stiprināt NEPLP Monitoringa centra administratīvo kapacitāti, taču ar piebildi – ´pakalpojumu līgumu slēgšanai ar izpildes termiņu līdz 2015.gada 31.decembrim.¡
´Abi minētie lēmumi pēc būtības nozīmē, ka Ministru kabinets atzīst problēmsituācijas, ar kurām ikdienā sastopas NEPLP un atbalsta piedāvātos risinājumus,¡ vēstulē uzsver NEPLP. Vienlaikus, valdības noteiktais, ka NEPLP monitoringa spējas un juridiskā kapacitāte būtu stiprināmas terminēta ārpakalpojuma ceļā nav savienojams ar šo pasākumu mērķi. ´Šo mērķu sasniegšana ir saistīta ar NEPLP kā iestādi, tās darbiniekiem, un tas nevar tikt terminēts sešu mēnešu ietvaros, tam ir jābūt ar ilgtermiņa ietekmi uz iestādes administratīvajām spējām – kapacitāti, darbinieku zināšanām un pieredzi. Ārpakalpojumu līgumu slēgšana ne tikai būs pretrunā ar nepieciešamo iestādes kapacitātes celšanu, bet arī nedos vēlamo rezultātu sekojošu apstākļu dēļ,¡ atkārtoti skaidro NEPLP. Kā zināms, NEPLP šo jautājumu valdībā virza jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.
2014. gadā NEPLP ar pašreizējām tikai divām Monitoringa centra darbinieku slodzēm kaut reizi pārbaudīja tikai 42 no 108 Latvijā veidotām programmām (39%), un monitorēja 4691 stundu to veidotā audiovizuālā materiāla, kas ir tikai 0,5% no Latvijā redakcionāli veidotā un izplatītā audiovizuālā materiāla. Šāds monitorētā audiovizuālā materiāla apjoms ir nepietiekams. Tas ļauj identificēt būtiskākos pārkāpumus un virspusēji iezīmē tendences, bet nedod NEPLP pilnu un objektīvu ainu par Latvijā veidoto programmu saturu. NEPLP kapacitāte nevar nodrošināt pārbaudes par citās ES dalībvalstīs reģistrēto un tikai pašā Krievijā veidoto Krievijas programmu satura atbilstību EPLL normām, kā arī nevar nodrošināt nelineāro pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju darbības pārbaudes, reģistrēto kabeļoperatoru darbības un nelegālo (nereģistrēto) audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju apzināšanu un sodīšanu.
Lielākā daļa no šīm darbībām paredz administratīvas procedūras – administratīvo aktu sastādīšanu, ko nav tiesīgs darīt komersants – pakalpojuma sniedzējs, līdz ar to pieprasītais finansējums ir nepieciešams NEPLP kā iestādei un nevar tikt novirzīts ārpakalpojumiem. Turklāt jebkura administratīvā procedūra un lēmums pakļaujas administratīvajam procesam un tajā noteiktajiem termiņiem. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, lielākā daļa konstatēto pārkāpumu saistīti ar tiesvedību, kas dažkārt ilgst pat vairākus gadus. NEPLP juridiskā kapacitāte var nodrošināt juridisko atbalstu esošajam monitoringa apjomam, bet, ja papildu monitorings tiks veikts līdz 2015. gada beigām un tam nesekos juridiskais (administratīvais) atbalsts 2016. gadā, daļa konstatēto pārkāpumu var palikt bez tālākas virzības, kas nozīmē, ka daļa līdzekļu tiks iztērēta nelietderīgi. Monitoringa process nav iespējams bez juridiskā atbalsta.
