Budžeta brāķi mediju jomā: Latvijas Radio paliek bez studijas Latgalē, NEPLP - bez adekvāta mediju monitoringa.
Saeimas pieņemtā valsts budžeta 2015.gadam viena no prioritātēm ir nacionālā drošība. Tā ir starptautiskajiem notikumiem atbilstoša un pamatota prioritāte. Taču tā palikusi bez nepieciešamā finanšu seguma daudz diskutētajā mediju jomā.
Par to liecina Saeimas Budžeta un finanšu komisijas negaidītais lēmums nepiešķirt 87 tūkstošus eiro Latvijas Radio (LR) studijas izveidei Latgalē, kā arī neatbalstīt elektronisko mediju monitoringa un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sekretariāta kapacitātes stiprināšanu (tam nepieciešamie 106 tūkstoši eiro pat nebija papildus finansējums, bet ieekonomēto līdzekļu pārcelšana).
Abas šīs iniciatīvas kā aktuālas un atbalstāmas ar vienbalsīgu "par" pēc karstām debatēm 11.decembrī novērtēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Dažas dienas vēlāk – 16.decembrī – Budžeta un finanšu komisija abas Latvijas drošībai un sabiedrībai akūti nepieciešamās iniciatīvas pēkšņi noraidīja. Un vienlaikus atrada "lieku" naudu komerctelevīzijas un komercradio projektiem.
"Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir izveidota, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, un ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Tas, ka tiek veiktas korekcijas NEPLP budžeta pieprasījumā, svītrojot no sabiedrības interešu viedokļa akūti nepieciešamās iniciatīvas, norāda uz izpratnes un kopīgas valsts stratēģijas trūkumu mediju politikā," uzsver NEPL Padomes loceklis Dainis Mjartāns.
Ko Saeimas balsojums par budžeta likumu nozīmē Latvijai un tās nacionālajai drošībai?
Latgale paliek bez sabiedriskā mediju "atbalsta punkta"
Apzinoties milzīgo Latgales reģiona lomu Latvijas nacionālo interešu un drošības kontekstā, NEPLP šogad paveikusi virkni darbu, lai stiprinātu mediju saturu Latgalē. Trīs gadus pēc kārtas konkursa kārtībā tiek novirzīts Latgales vietējo, reģionālo TV un radiostaciju, kā arī producentu grupu atbalstam; ir attīstīts raidījumu "Kolnasāta" LR1 programmā; ir nodrošināta LR4 programmas apraide visā Latgales teritorijā; uzstādīti raidītāji Viļakā un Piedrujā un palielināta raidīšanas jauda Daugavpilī, Rēzeknē un Dagdā; 2015. gada janvārī tiks īstenota LR4 reklāmas kampaņa Latgalē; NEPLP ir uzrunājusi Latgales augstākās mācību iestādes, kā rezultātā Rēzeknes Augstskola plāno jau 2015./ 2016. studiju gadā. veidot jaunu profesionālo maģistra līmeņa studiju programmu Komunikācijas zinātnē.
Nākamais loģiskais solis, par ko jau sen diskutēts, ir LR studijas izveide Latgalē, lai radītu klātesamības efektu reģionā un, nākotnē, sadarbojoties arī ar Latvijas Televīziju, veidotu vietējai auditorijai un arī visiem Latvijas cilvēkiem piemērotu sabiedriskā medija saturu. LR reģionālās studijas uzdevums būtu pildīt sabiedrisko pasūtījumu LR4 programmai (krievu un citu mazākumtautību valodās), kā arī nodrošināt reģionālās informācijas plūsmu LR1, LR2 un LR3 programmām, kā arī portālam LSM.lv, tādā veidā, stiprinot Latgales informatīvo sasaisti ar pārējiem Latvijas reģioniem un garantējot, ka pierobežā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji tiek informēti par valstī notiekošajiem procesiem un starptautisko notikumu attīstību.
"Mēs nevaram aizbraukt uz Latgali un katrā mājā pagriezt antenas uz otru pusi, bet ko mēs varam izdarīt - ir veicināt pašmāju informācijas līdzekļu attīstību un to jādara tur kur, valsts ir visvairāk ievainojama, proti, Latgalē. Saeimas balsojums pret sabiedriskā medija - Latvijas Radio attīstību uz vietas, valsts Austrumos, ir balsojums pret valsts drošību," norāda Dainis Mjartāns.
Latgales studijas izveidei un satura ražošanai bija nepieciešami 87 tūkstoši eiro (divu latviešu programmu vadītāju atalgojumam, telpu remontam, studijas aprīkojumam un telpu īrei), šī iniciatīva guva atbalstu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, taču Budžeta komisija un vēlāk arī Saeima uzskatīja, ka Latgale var iztikt bez sabiedriskā medija klātbūtnes.
Elektronisko mediju monitorings – 99% satura paliks ārpus "radara"
Viena no NEPLP būtiskām funkcijām ir veikt radio un TV satura monitoringu. Tas vajadzīgs gan, lai tiktu identificēti Latvijas likumu pārkāpumi, gan, lai reaģētu uz iedzīvotāju sūdzībām par iespējamajiem pārkāpumiem mediju saturā, gan, lai konstatētu propagandu, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību.
Pašlaik NEPLP var atļauties algot trīs darbiniekus (divus no tiem uz pusslodzi), kuriem būtu jāmonitorē viss, Latvijā redzamais un dzirdamais, elektronisko mediju saturs. Šo darbinieku darba stundu skaits gadā ir 4200 stundas, bet Latvijā reģistrētie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi gadā raida vairāk nekā 600 000 stundu satura. Tātad NEPLP "radarā" nonāk nepilns 1% (!) no visa uzraugāmā satura. Bez tam, minētajiem darbiniekiem ir jāgatavo monitorētā satura stenogrammas, jāgatavo attiecīgi ziņojumi. Ar tiem visiem pēc tam strādā viens NEPLP štata jurists un viens ārštata jurists uz pusslodzi.
Apzinoties, ka šāda situācija ir nepieņemama, kā arī ņemot vērā elektronisko mediju pieaugošo nozīmi no nacionālo interešu viedokļa, NEPLP jau sen ir rosinājusi stiprināt Monitoringa centra kapacitāti gan valdībā, gan Saeimā. NEPLP lūdza finansējumu vismaz divu jaunu darba vietu izveidei Monitoringa centrā un saņēma vienbalsīgu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu atbalstu.
Tomēr, pēc budžeta pieņemšanas, diemžēl, paliekam pie tā paša nepilnā 1%, kas nozīmē, ka spēsim uztvert tikai tos signālus, piemēram, par Latvijai nedraudzīgu propagandu, par kuriem NEPLP saņems norādes no iedzīvotājiem, medijiem, kolēģiem citās institūcijās. Turklāt, NEPLP faktiski nevarēs uzsākt cīņu pret nelegālajiem kabeļoperatoriem (šādu iespēju paver izmaiņas likumdošanā), kuri Latvijā retranslē citās valstīs veidotu saturu, - bieži vien, ne to draudzīgāko mūsu valstij.
