Lai arī šķiet ka Microsoft Windows ir jauna operētājsistēma, tomēr tās vēsture ir garāka, nekā vairākums varētu domāt.
Windows pirmsākumi meklējami jau laikā, kad populāra bija operētājsistēma MS DOS. Zinātāji atcerēsies, ka šī operētājsistēma izvietojās uz vienas disketes un tās vadība notika ar komandām, kuras tika ievadītas no tastatūras. Saprotams, ka šādai operētājsistēmai nevarēja būt nākotnes, jo parastam lietotājam komandu atcerēšanās sagādā grūtības. Tāpēcdzima ideja par grafisku lietotāja saskari. 1985. gadā tika izlaista pirmā Windows versija-Windows 1.0, kas tika veidota uz MS DOS operētājsistēmas pamata. 1987. gadā sekoja Windows 2.0 versija, kam nu jau bija uzlabota un funkcionāla saskare. Otrajā versijā jau bija pieejamas mums pazīstamās programmas Word, Excel un pat Corel Draw, kas nav Microsoft izstrādājums.
Jaunas vēsmas ieviesa Windows 3.0 versija, kas atbalstīja darbošanos gan ar 16 bitu, gan 32 bitu operācijām. Vēl draudzīgāka bija kļuvusi arī grafiskā saskare, kas sāka līdzināties jau mūsdienu Windows veidolam. Windows 3.0 ir kļuvis par visvairāk pārdoto grafisko saskarni. Microsoft ir pārdevusi vairāk nekā 10 miljonu šīs operētājsistēmas eksemplāru. Tajā tika ieviestas arī multimediju izmantošanas iespējas, kas mūsdienās ir neatņemama datora operētājsistēmas sastāvdaļa.
Pavisam jaunu pavērsienu Microsoft operētājsistēmu izstrādē 1993. gadā radīja Windows NT 3.1 operētājsistēma, kas vārda pilnā nozīmē varēja saukties par operētājsistēmu. Tā vizuāli līdzinājās Windows 3.1, taču tai tika radīts pilnīgi jauns kodols, tātad - jauns pamats.
1995. gadā tika izlaista OS Windows 95, kas neraugoties uz Windows NT iznākšanu, tomēr saglabāja savu pamatu MS DOS operētājsistēmā. Tai sekoja Windows 98, kas vizuāli bija līdzīgs Windows 95, taču pavēra jaunas iespējas, ļaujot izmantot jaunāko aparatūru, tam bija integrēts arī Internet Explorer 4.0. 200. gadā Windows Me operētājsistēma noslēdza uz MS DOS balstīto operētājsistēmu atzaru.
Patlaban dominējošais Windows operētājsistēmu grupā ir uz Windows NT balstītais atzars. Tajā ietilpst Windows 2000 un Windows XP. Windows 2000 bija plašas tīkla iespējas un pilnveidota saskarsne, kas atviegloja lietotāja orientēšanos operētājsistēmā. 2001. gadā Windows XP ienāca tirgū ar pavisam jaunu saskarsnes dizainu, jaunu operētājsistēmas logo un ļoti plašām integrētās programmatūras iespējām.
Neraugoties uz atšķrīgo kodolu, Windows XP nav aizmirstas arī vecākās programmas, kuras darbojās galvenokārt MS DOS un uz tās balstītajās operētājsistēmās.
Microsoft Windows ir ļoti populāra. Pēc dažādu aptauju datiem, 87-90% personālo datoru ir Microsoft ražotā operētājsistēma. Visdrīzāk tas ir, pateicoties veiksmīgam agrīnam mārketingam, kad MS DOS operētājsistēma bija lielākajai daļai personālo datoru. Patlaban Windows ir platforma, uz kuras tiek veidotas lielākā daļa lietojumprogrammu un spēļu.
Sākotnēji datorražotājiem bija jāizšķiras, vai veidot pašiem savu operētājsistēmu vai arī izmantot kādu no esošajām. Izdevīgāk bija izmantot jau esošu operētājsistēmu, kas buvēja celiņu Microsoft uzplaukumam.
Arī tagad datori tiek piedāvāti ar jau uzstādītām operētājsistēmām, un, protams, līderis šajā jomā atkal ir Windows. Reti kurš lietotājs izvēlas datoru bez operētājsistēmas, lai to uzstādītu pats, vai izvēlas to nomainīt.
************************************
Kas ir Linux?
Lai arī Linux kā produkts, šķiet, pazīstams ne visai sen, tomēr tā vēsture var spēkoties ar Microsoft Windows. Linux gan nav tik lielas pieredzes bagāžas kā Windows operētājsistēmām, kurām pamatā bija MS DOS. Linux tiek pieskaitīts pie UNIX līdzīgām operētājsistēmām.
Tā pirmsākumi meklējami tālajā 1983. gadā, kad Ričards Stalmans izveidoja GNU projektu. Projekta mērķis bija radīt visiem brīvi pieejamu UNIX līdzīgu atvērtā koda operētājsistēmu. Līdz 1990. gadam tika savāktas gandrīz visas nepieciešamās sistēmas komponentes - bibliotēkas, kompilatori, teksta redaktori, taču pietrūka svarīgākās komponentes - kodola. GNU bija sācis darbu pie sava kodola radīšanas.
Paralēli tam tajā laikā vēl nevienam nepazīstamais somu students Linus Torvalds bija aizrāvies ar šādu kodolu radīšanu. Universitātē apmācībai tika izmantota Endru Tanebauma operētājsistēma Minix, taču Tanebaums nebija ļāvis savu operētājsistēmu papildināt, tāpēc Torvaldam vajadzēja radīt pavisam jaunu sistēmu.
1991. gadā bija pieejama pirmā Linux versija. Drīz šim projektam pievienojās ļoti daudz entuziastu, un beigu beigās Linux nolēma izmantot GNU piedāvātās iespējas. GNU/Linux sadarbība ātri vien pārspēja Minix operētājsistēmu funkcionalītātē un spēja iekarot lietotāju uzticību.
Torvalds sākotnēji savu operētājsistēmu bija domājis saukt par Freax (savienojot vārdus ar nozīmi brīvība un Unix), taču beigās izvēlējās mapes nosaukumu uz servera, kurā glabājās pirmā lejuplādējamā Linux versija.
Arī daudziem tik ļoti pazīstamais pingvīns Tux, kas ir kļuvis ne tikai par Linux vienojoso logo, bet arī par tā talismanu, tika izraudzīts no vairākiem citiem piedāvātajiem variantiem.
Faktiski GNU projekts ir izpildīts - radīta operētājsistēma, kas pieejama visiem bez maksas un spējīga konkurēt programmatūras tirgū. Bezmaksas pieejamību nodrošina atvērtais kods - programmatūra ir pieejama visiem, un lietotājiem atļauts brīvi iejaukties programmatūras pilnveidošanā. Pateicoties tam, pašlaik ir vairāk nekā 450 Linux versiju, unnemitīgi tiek veidotas arvien jaunas lietojumprogrammas.
Populārākās versijas ir Red Hat, Knoppix, Debian, SuSe, Slackware, Ubuntu. Lai arī tās visas ir Linux operētājsistēmas, tomēr tās atšķiras cita no citas, ņemot vērā arī to, ka to izstrādātāji ir dažādi. Linux operētājsistēmas ir atradušas savu nišu. Tās ir iecienītas vairāk datorus pārzinošu, programmētāju un sistēmu administratoru vidū, taču ražotāji iet tālāk un cenšas savu ražojumu piedāvāt ari caurmēra lietotājiem un pat veseliem uzņēmumiem. Ik pa laikam plašsaziņas līdzekļos parādās kāda ziņa, kurā kāds uzņēmums nolēmis pāriet uz Linux operētājsistēmu.
Protams, jautājums nav tikai par operētajsistēmu. Ikdienā lietotājam ir nepieciešama ne viena vien lietojumprogramma, piemēram, teksta redaktors, aprēķinu tabulas, lai varētu veikt savus ikdienas darbus. Arī par to tiek domāts, un tiek veidotas programmas, piemēram, OpenOffice, lai spētu nodrošināt maksimāli nesāpīgu lietotāja pāreju no Windows operētājsistēmas uz Linux.
Taču te nu uzreiz jāsaka: bezkasas programmatūra tomēr ir mīts. Nopietnāku ražotāju Linux nebūs gluži bez masas. Tas pats attiecas uz vairākām lietojumprogrammām. Programmatūras ražošanai ir taču patērēti cilvēkresursi, arī programmatūra tiek testēta, lai nodrošinātu korektu, stabilu un drošu operētājsistēmas darbu.
