"Krievijas Hītu radio" sola tiesāties, ja izsludinās likumu raidīt latviešu valodā.
Viens no SIA "Krievijas Hītu radio" līdzīpašniekiem un AS "Super FM" valdes priekšsēdētājs Uģis Polis sola vērsties tiesā, ja tiks izsludināti šodien Saeimas akceptētie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL), kas nosaka, ka radiostacijām, kurām vismaz pusei no satura jābūt latviešu valodā, būs jāraida valsts valodā.
Tikmēr Polis, kas jau iepriekš protestējis pret šiem grozījumiem, norādīja, ka patlaban nogaidīs, kad tos izsludinās prezidents. Ja tie oficiāli stāsies spēkā, tad šajā lietā darbs būšot juristiem. "Tad darbosimies pēc klasikas," norādīja Polis.
Likuma grozījumi radījuši izmaiņas septiņiem radiostaciju pārstāvošajiem komersantiem.
Pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) reģistra datiem, 50% valsts valodas lietojums ir noteikts radiostacijām "Krievijas Hītu radio" Rīgā un citās pilsētās, ko pārvalda SIA "Krievu hītu radio", "Rīga Radio 94,5 FM", ko pārvalda SIA "Aquarelle", "Radio 99,5", ko pārvalda SIA "Fit FM", ''Retro FM Latgale", ko pārvalda SIA "Augšdaugava", "City Radio", ko pārvalda SIA "City Holding", "Radio Jūrmala", ko pārvalda SIA "Radio Jūrmala" un "Radio Ventspils", ko pārvalda SIA "Ventspils radio".
Šīm stacijām no 2016.gada pilnībā jāpāriet uz latviešu valodu.
Jau vēstīts, ka iepriekš, apspriežot likuma grozījumus Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Polis sēdē pārmeta NEPLP nekompetenci un solīja sūdzēties Satversmes un Eiropas tiesās.
Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus EPLL, kas nosaka, ka radiostacijām, kurām vismaz pusei no satura jābūt latviešu valodā, būs jāraida valsts valodā. Raidījumu vai raidījuma fragmentu svešvalodā šādās radiostacijās tulkos valsts valodā.
Tāpat noteikts, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmā paša radio veidotajiem raidījumiem jāaizņem ne mazāk kā 90% no raidlaika kopapjoma nedēļas laikā. Izņēmums būs mūzikas skaņdarbu izpildījums, reklāma, radio veikals un radio veikala skatlogs.
Tām radiostacijām, kurām vismaz 50% no programmas jābūt valsts valodā, būs jāpāriet uz valsts valodu. Savukārt tās, kurām šī daļa licencē paredzēta mazāka par 50%, drīkstēs izvēlēties, vai savu radio programmu veidot valsts valodā vai svešvalodā.
Izskatot jautājumu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājs Ainārs Dimants iepriekš skaidroja, ka likumprojekts izstrādāts ar nolūku veicināt latviešu valodas izmantošanu radioapraidē, kā arī ierobežot slēpto retranslāciju, kas izpaužas situācijās, kad radio pārraida Krievijā veidotas programmas un reklāmas tirgū sacenšas ar tām stacijām, kuras programmas veido vietējā tirgū.
EPLL arī noteikts, ka radiostacijām, kuras izvēlējušās raidīt kādā no svešvalodām, būs iespēja neierobežotā apjomā savā saturā iekļaut sižetus latviešu valodā bez nepieciešamības tos tulkot. Tai pašā laikā radio programmās valsts valodā drīkstēs bez ierobežojumiem iekļaut raidījumus un raidījumu fragmentus svešvalodās, nodrošinot tulkojumu valsts valodā.
Likumā ir noteikts pārejas laiks līdz 2015.gada beigām.
