Diskusija par Krievijas propagandas ierobežošanu Latvijā: Vai ar varu var uzveikt maigo varu?
Ko panāksim, aizliedzot Krievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā? Cik lielai ir jābūt melu “masai”, kad to ierobežošana vairs nav uzskatāma par cenzūru, bet valsts aizsardzību? Par šiem un citiem jautājumiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotās Radio un televīzijas dienas ietvaros diskusijā «Vai ar varu var uzveikt maigo varu?» izteicās žurnālisti, sociologi, ārpolitikas eksperti. Diskutantu domas dalījās jautājumā par Krievijas TV kanālu ierobežošanu, taču visi bija vienisprātis, ka ir jāstiprina Latvijā veidotu ziņu saturs latviešu un krievu valodā.
«Tā vairs nav maigā vara, bet propaganda,» diskusijas ievadā uzsvēra kādreizējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš. Viņaprāt, aizliegt Krievijas TV translāciju nebūtu prātīgi, jo «aizliedzot kaut ko, mēs demonstrējam savu vājumu. Mums jāspēj dot alternatīvu, jo propaganda parasti sabrūk pati zem sava svara.»
Arī Latvijas Televīzijas žurnālists Guntis Bojārs ir piesardzīgs par Krievijas TV kanālu ierobežošanu: «Žurnālistika ir noteiktas valsts kultūras sastāvdaļa, un nav jau tā, ka Krievijas TV žurnālisti uzskatītu, ka viņi melo. Bieži tā ir viņu pārliecība.» Viņaprāt, TV kanālu ierobežošana tikai padziļinātu plaisu starp Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, un Krievija šādu soli varētu izmantot pret Latviju.
«Kara apstākļos valsts mediji ir kara vešanas instrumenti, nevis mediji šī vārda klasiskā izpratnē,» diskusijā oponēja NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants. «Šajā [Krievijas agresijas pret Ukrainu] gadījumā mūs tas skar pastarpināti. Arī mums ir etniskā krievu minoritāte, kuru var aicināt aizsargāt.» Pēc A. Dimanta domām, sabiedriskā pasūtījuma ietvaros ir jāveido alternatīvas informācijas piedāvājums krievu valodā, ko varētu izplatīt dažādi TV kanāli un internetā, kā arī nekavējoties jāievieš vienota sabiedriskā medija koncepciju, veidojot vienu spēcīgu mediju organizāciju, kas ar koncentrētiem resursiem darbojas sabiedrības interesēs gan radio, gan televīzijas, gan interneta platformā.
«Nekādas maigās varas nav un nekad nav bijis. Šis jēdziens ir minēts Krievijas dokumentos, un mēs to atkārtojam,» uzsvēra Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds. Viņaprāt, Krievijas gadījumā runa ir par manipulatīvo varu ar konkrētu stratēģiju arī mediju jomā. «Tā nav tikai propaganda, bet agresīvas militāras kampaņas sastāvdaļa, kur tiek uzkurināta sabiedrība,» norādīja A. Sprūds. «Tepat kaimiņos ir ieņemtas teritorijas, un izlikties, ka mēs to nemanām, būtu vienkārši naivi.»
Savukārt krievvalodīgo auditorijā populārākās radiostacijas Latvijas Radio 4 žurnāliste Olga Dragiļeva aicināja pārdomāt, kāpēc daļa Latvijas sabiedrības nepatieso informāciju «uztver un tai tic drīzāk nekā Latvijas amatpersonām vai medijiem». Viņasprāt, Latvija nav centusies uzrunāt daļu no saviem iedzīvotājiem, tāpēc Krievijas mediji gadu gadiem ir bijuši «vienīgais aģents, kurš sabiedrības daļai ir sūtījis signālu – jūs esat savējie». O. Dragiļeva ir pārliecināta, ka, izslēdzot kādu no kanāliem, nekāds ieguvums netiks sasniegts un "ideoloģiskā plūsma" zināmā sabiedrības daļā saglabāsies. Vienīgais risinājums būtu kvalitatīva satura veidošana, kas kļūtu par alternatīvu informatīvo avotu.
Arī žurnālists Juris Kaža diskusijā uzsvēra, ka mūsdienu pasaulē «informācija vēlas būt brīva» un nekādi valsts noteiktie ierobežojumi nedarbosies.
«Šis ir jauns kara veids, kas balstās uz trim vaļiem: militāristi, kuri parādās no nekurienes, iespējamo oponentu ekonomiskā atkarība un propaganda ar mērķi šķelt sabiedrību,» uzsvēra pētījumu uzņēmuma FACTUM vadītājs Aldis Pauliņš. Viņaprāt, valstij ir jāsargā savas robežas arī informācijas jomā, pretējā gadījumā «viena sabiedrības daļa tiek apbruņota – ar ideoloģiju, ar militāru atbalstu, un aneksija notiek».
Paneļdiskusija notika NEPLP rīkotās Radio un televīzijas dienas ietvaros 21. martā. To iespējams noskatīties TV24 mājas lapā: http://rigatv24.lv.
Radio un TV dienas ietvaros mediju eksperti analizēja arī pagājušā gada aktualitātes elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos Latvijā. Ar referātu "TV 2013: ko mīl auditorija – kanālus vai saturu?" klātesošos uzrunāja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja asociētā profesore Anda Rožukalne; mūzikas sociologs Jānis Daugavietis auditoriju iepazīstināja ar radiostaciju piedāvājumu, tirgus nosacījumiem un radioklausītāju gaidām; TV režisors un RISEBA lektors Arvīds Babris uzstājās ar referātu “Vai ritenis ir jāatklāj? Stāsts un vizualitāte Latvijas televīziju kanālos”.
Kā jau ziņots, Radio un televīzijas dienāNEPLP jau otro gadu pēc kārtas pasniedza Celmlauža balvu – par nozīmīgāko inovāciju televīzijas un radio jomā 2013. gadā. Šogad balvu saņēma apvienotais sabiedrisko mediju portāls Lsm.lv (LR un LTV), kas spējis sintezēt radio un televīzijas saturu vienotā jauna medija platformā.
Uz Celmlauža balvu pretendēja arī sociālpolitisku tematu raidījums "Aizliegtais paņēmiens" (LTV), Latvijas jaunatklāšanas raidījums "TE!" (VFS Films), raidījums "Melu laboratorija" (LTV), kas pēta dažādus Latvijas vēstures procesus un parādības svešu varu un nedemokrātisku režīmu oficiozās vēstures atspoguļojumā, videostāstu cikls par Latgali "Citādi latviskais" (LTV), kā arī LNT Ziņu dienesta projekts "Melnais stārķis. Dzīvības lidojums" (LNT).
