NEPLP būtiski papildina profesionālo standartu diskusiju raidījumiem.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir būtiski papildinājusi pērn akceptētās vadlīnijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma piemērošanai, veidojot ziņu, informatīvi dokumentālos un diskusiju raidījumus. Papildinājumi īpaši attiecas uz raidījumu veidošanu pirmsvēlēšanu laikā.
Vadlīniju papildinājumos iekļauts nosacījums – ja līdz vēlēšanām palikusi mazāk nekā nedēļa, raidījuma veidotājiem jāatturas sniegt auditorijai vispusīgi nepārbaudītu vai anonīmos avotos balstītu informāciju, kurai var būt ietekme uz vēlēšanu rezultātiem. Ja medijam nav izdevies iegūt kādu viedokli, kas ir kritiski svarīgs tēmas atklāšanai (piemēram, vēlēšanu kandidāta viedokli, pret kuru pirmo reizi viņa konkurenti publiski izvirzījuši nopietnas apsūdzības), auditorijai jāraksturo, kādi un cik viedokļa noskaidrošanas mēģinājumi bijuši.
Tāpat vadlīniju papildinājumos iekļauta prasība elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim savā rīcības kodeksā paredzēt mehānismu, kā tiek izvērtēti raidījumu veidotāju interešu konflikti.
Atsevišķa nosacījumu sadaļa skar sabiedriskās domas aptauju atspoguļojumu. Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem noteikts, ka, vēstot par aptauju rezultātiem, it sevišķi par partiju vai amatpersonu pirmsvēlēšanu popularitāti, ir jāvadās no šādiem principiem:
Ja ir šaubas par aptaujas metodoloģisko korektumu, redakcionāli jāizsver, vai pastāv pietiekama sabiedriskā interese attiecīgo aptauju publiskot.
Jāizvairās no sabiedrisko domas aptauju rezultātu sensacionalizēšanas – aptaujas rezultāti pēc iespējas jāatspoguļo kā daļa no tendences, nevis kā atsevišķi, no konteksta atrauti skaitļi. Piemēram, partiju un amatpersonu popularitāte jāatspoguļo vismaz vairāku mēnešu griezumā, uzmanīgi izturoties pret popularitātes lēcieniem vai kritieniem viena mēneša ietvaros.
Auditorijai jāsniedz pietiekama informācija, lai saprātīgi vēlētāji varētu novērtēt aptaujas rezultātu ticamību. Pēc iespējas jāsniedz informācija par aptaujas veicēju un pasūtītāju, aptaujas izlasi, aptaujas veikšanas laiku, aptaujā uzdoto jautājumu, aptaujas veikšanas metodi, par statistisko kļūdu (it sevišķi tad, ja aptauja ir partiju vai amatpersonu popularitātes reitingi).
Atspoguļojot vox populi (piemēram, cilvēku viedokļu uz ielas vai tiešraides diskusijas aptaujas rezultātus) raidījuma vadītājam jānorāda, ka attiecīgā aptauja nav uzskatāma par reprezentatīvu, proti, ka tā ilustrē tikai dažu cilvēku viedokļus un ka no aptaujas rezultātiem nav izdarāmas tālākas prognozes.
Jaunā vadlīniju redakcija papildināta ar īpašu, pirmsvēlēšanu laikam veltītu nodaļu. Tajā NEPLP elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcijām iesaka izveidot koleģiālu konsultēšanās mehānismu sarežģītu redakcionālu lēmumu pieņemšanai pirmsvēlēšanu laikā. Raidījumu veidotājiem ir jānošķir vēlēšanu kandidātu aktivitātes no šo pašu personu kā valsts amatpersonu (piemēram, ministru, pašvaldības vadītāju, Saeimas amatpersonu) aktivitātēm. Atkarībā no parādīšanās konteksta attiecīgā persona jāpiesaka vai nu kā vēlēšanu kandidāts vai kā valsts amatpersona.
Lemjot par vēlēšanu kandidāta, kurš vienlaikus ir arī valsts amatpersona, atspoguļošanu pirmsvēlēšanu laikā, katru reizi ir atsevišķi jāizsver šādi kritēriji:
sabiedriskā interese zināt attiecīgās amatpersonas viedokli vai rīcību;
šīs amatpersonas iepriekšējā atspoguļojuma intensitāte attiecīgajā medijā vai raidījumā;
nepieciešamība garantēt godīgus dažādu partiju pirmsvēlēšanu konkurences apstākļus.
Pirmsvēlēšanu laikā raidījumu veidotājiem jāatrod piemērots atspoguļojuma līdzsvars starp pozīcijas kandidātiem, opozīcijas kandidātiem un kandidātiem no politiskajiem spēkiem, kas nav pārstāvēti attiecīgajā vēlētājā institūcijā (pašvaldības domē, Saeimā, Eiropas Parlamentā). Redakcionāli jānodrošina, lai nevienam no nozīmīgajiem politiskiem spēkiem netiktu liegts samērīgs atspoguļojums kādā no pirmsvēlēšanu raidījumu cikliem.
Pirmsvēlēšanu laikā lemjot par to, vai, atspoguļot kādu jaunu partijas vai politiskās amatpersonu iniciatīvu (piemēram, jauns likumprojekts Saeimā, partijas dalība pilsētas svētkos), raidījuma vadītājiem jālīdzsvaro sabiedriskā interese informēt auditoriju par šo iniciatīvu ar nepieciešamību nodrošināt godīgus dažādu partiju pirmsvēlēšanu konkurences apstākļus. Labs balanss var izpausties kā, piemēram, vairāku partiju viedokļu apkopojums par attiecīgo iniciatīvu vai skaidra attiecīgās iniciatīvas pirmsvēlēšanu konteksta atklāšana auditorijai.
Ja tiešraides pirmsvēlēšanu intervijas vai diskusijas laikā kādam klāt neesošam vēlēšanu kandidātam tiek izteikti jauni, smagi pārmetumi, par kuru ticamību nav iespējams acumirklī pārliecināties, attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina aizskartajai personai vai partijai tiesības uz atbildi kādā no tuvākajiem ziņu raidījumiem.
Tāpat vadlīnijās noteikts, ka, izvēloties partiju pārstāvjus partijas viedokļa paušanai ziņu sižetos, intervijās vai diskusijās, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim vēlams pēc iespējas izvēlēties vai nu pašu partiju piedāvātos kandidātus, vai arī tos politiķus, kuri, atbilstoši savam amatam vai statusam partijā, visreprezentatīvāk var atspoguļot partijas kopējo skatījumu. Pirmsvēlēšanu laikā tikai izņēmumu gadījumos ir pieļaujams intervēt vēlēšanu kandidātus kā neitrālus ekspertus vai vērtētājus par tematiku, kas neskar vēlēšanu aktualitātes. Katram šādam atspoguļojumam jābūt balstītam acīmredzamā sabiedriskā interesē, kā arī jābūt redakcionāli izsvērtam, vērtējot godīgas vēlēšanu konkurences nodrošināšanas vajadzību.
Lūdzot ziņu raidījumos, intervijās vai diskusijās ar partijām tieši nesaistītiem ekspertiem vai vērtētājiem komentēt pirmsvēlēšanu politiskās norises, attiecīgā raidījuma veidotāji lūdz šiem vērtētājiem vai ekspertiem apliecinājumu, ka viņiem attiecībā pret šo partiju nav interešu konfliktu: piemēram, viņi nav attiecīgās (vai konkurējošās) partijas biedri vai ka attiecīgā (vai konkurējošā) partija nav viņu komerciālais klients. Ja atklājas interešu konflikts, tad vērtētāja vai eksperta viedoklis var tikt atspoguļots tikai tad, ja auditorijai tiek skaidri atklāta konfliktējošo interešu būtība.
Pērn NEPLP akceptētajās un nule papildinātajās vadlīnijās tiek aplūkoti galvenie principi un profesionālie standarti, lai fakti un notikumi elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstoši žurnālistikas un ētikas pamatprincipiem.