NEPLP veiksmīgi "atkratījusies" no neērtās vēstules par "mediju virtuvi"
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, saņēmusi Pietiek nule publiskoto bijušā TV3 Latvija videooperatora Ivo Ržepicka vēstuli par neapskaužamo elektronisko mediju darbinieku situāciju un faktisko beztiesiskumu, ir pateikusi "paldies par jūsu izsmeļošo vēstuli" un formāli atrakstījusies, izvairoties no jebkādas atbildības šai jautājumā. Pietiek šodien publicē gan šo padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Dulevskas vēstījumu, gan vēstulē pieminētās Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta, TV3 Latvia un raidījuma Nekā personīga skaidrojumus, kuru vidū ar ieinteresētību par tiesiskuma jautājumiem īpaši izceļas pēdējais.
NEPLP vēstule:
„Labdien, god. I.Ržepicka kungs!
Paldies par Jūsu izsmeļošo vēstuli, kas raksturo kritisko Latvijas mediju darbinieku situāciju.
Ar šo vēstuli iepazīstinājām Latvijas Žurnālistu asociāciju (turpmāk - LŽA), ar kuru tikāmies š.g. 14. jūnijā. Vienojāmies, ka LŽA strādās pie jautājuma par mediju darbinieku darba līgumu un apmaksas kārtības sistēmas izstrādāšanu un uzlabošanu. īpaši nozīmīgs ir Jūsu uzsvērtais jautājums par mediju darbinieku tiesisko neaizsargātību. Šajā jomā vissekmīgākos rezultātus var gūt LŽA un Valsts darba inspekcijas sadarbība, kas jau ir uzsākta.
Jūsu minētie fakti jāņem vērā, izstrādājot jauno jumta Likumu par plašsaziņas līdzekļiem. Darbojoties Tieslietu ministrijas darba grupā, kas strādā pie Šī likuma, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) pārstāvji uzturēs spēkā arī šo aspektu.
Jūsu vēstulē minētos faktus, neatsaucoties uz tās autoru, pārrunāšu, tiekoties ar MTG pārstāvjiem Latvijā. Mūsu pilnvaras nedod NEPLP tiesības iejaukties elektronisko mediju darbā, regulējot jautājumus, kas attiecas uz Darba likumu. Tajā pašā laikā apzināmies, ka tāda abstrakta „vārda brīvība” nepastāv, ka to var garantēt neatkarīgi plašsaziņas līdzekļu darbinieki, kurus sargā likums. Taču esmu pārliecināta, ka regulāras sarunas ar elektronisko mediju vadības pārstāvjiem, kā arī sadarbība ar žurnālistu organizācijām - LŽA, Latvijas Žurnālistu savienību un nedaudzajām arodbiedrībām spēs panākt situācijas uzlabošanos.
Ar cieņu, padomes priekšsēdētāja vietniece A.Dulevska.”
Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājas Baibas Puķukalnes atbilde:
"Rīgas reģionālajā Valsts darba inspekcijā (RRVDI) līdz administratīvās lietas uzsākšanai bija vērsušies vairāki darbinieki ar jautājumiem par tiesiskajām attiecībām, kas pastāv ar uzņēmumu. Uz personu jautājumiem tika sniegtas atbildes un RRVDI uzsāka lietas analīzi, tostarp iegūstot informāciju no dažādām datu bāzēm utt. Lai nodrošinātu objektīvu lietas izskatīšanu, RRVDI amatpersonas veica SIA TV3 Latvia pārbaudi un darbinieku/nodarbināto aptauju.
Objektīvi un vispusīgi, izvērtējot visus administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tai skaitā - pārkāpēja viedokli un starp pusēm faktiski pastāvošās civiltiesiskās attiecības, RRVDI amatpersona konstatēja, ka SIA TV3 Latvia, pastāvot darba tiesiskajām attiecībām ar tām raksturīgajām pazīmēm, bez rakstveidā noslēgta darba līguma nodarbināja 16 fiziskas personas (tajā skaitā Ivo Ržepicki.)
Uzņēmumam tika piemērots administratīvais sods par personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma. Uzņēmums RRVDI piemēroto administratīvo sodu apstrīdēja VDI direktoram, ar direktora lēmumu RRVDI sods tika atstāts negrozīts, bet uzņēmuma sūdzība noraidīta.
Uzņēmums VDI direktora lēmumu pārsūdzēja tiesā, un 2013. gada 4. martā nozīmēta lietas izskatīšana.
Ņemot vērā informāciju par nesakārtoto darba vidi arī citos plašsaziņas līdzekļos, RRVDI veica pārbaudes arī citos nozares uzņēmumos un konstatējusi analoģisku situāciju, par ko piemērojusi administratīvos sodus.
Tāpat VDI organizēja tikšanos ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kuras laikā tika norādīts uz problēmām nozarē, aicinot Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi iesaistīties konkrēto problēmu risināšanā.”
Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojums:
"VID, iepazīstoties ar Pietiek publicēto informāciju, kas sniegta Saeimai par "mediju virtuvi", informē, ka kategoriski nepiekrīt tajā paustajam viedoklim un vērtējumam par VID veiktajiem un arī šobrīd notiekošajiem nodokļu administrēšanas pasākumiem konkrētajā lietā, tajā skaitā par neiedziļināšanos problēmā un Valsts ieņēmumu dienestam sniegtās informācijas paviršu izvērtēšanu. Par minēto jautājumu VID ir veicis gan preventīvus, gan kontroles pasākumus.
Tā kā jautājums par to, vai televīzijas raidījumu autoru radītie konkrētie darbi ir uzskatāmi par darbiem, kas aizsargāti ar autortiesībām, un līdz ar to par tiem maksājama autoratlīdzība, nevis ienākumi ir gūti darba attiecību rezultātā, ir juridiski sarežģīts, tādēļ tā risināšanā VID iesaistīja gan Finanšu ministriju, gan Kultūras ministriju (tiesiskās palīdzības veidā). Izvērtējot visus atzinumus un konkrētos dokumentus, VID ir nonācis pie konkrēta viedokļa, kurš tuvākajā laikā izpaudīsies kā administratīvā procesa pabeigšana pārbaudes lietā. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pants liedz VID izpaust informāciju, kas attiecas uz konkrētu nodokļu maksātāju.
Īsi no likumdošanas: likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" algota darba ienākums ir nošķirts no citiem ienākumiem, piemēram, no autoratlīdzību ienākuma, ienākuma, kas gūts mikrouzņēmumā vai saimnieciskās darbības ienākuma. Minētajā likumā ir ietvertas normas, kurās ir uzskaitīti nosacījumi, kuriem izpildoties neatkarīgi no tā, kāda veida līgums ir noslēgts, ienākums tiek uzskatīts par algota darba ienākumu. Tādējādi tiek novērsta iespēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem izvairīties no atbilstoša ienākuma nodokļa nomaksas un sociālo iemaksu veikšanas, nodarbinātības ienākumu transformējot saimnieciskās darbības ienākumā.
Par algota darba ienākumu tiks uzskatīts ienākums, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm: 1) maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus; 2) finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā; 3) maksātāja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes; 4) maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku; 5) maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus; 6) maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (šis kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei).
Tāpat tiek vērtēti arī autoru līgumi, un, proti, ja noslēgtā autora līguma rezultātā radītie darbi nesatur jaunradi un neatbilst ar Autortiesību likumu aizsargāta darba pazīmēm, tad šis ienākums tiks uzskatīts par algota darba ienākumu, no kura ir jāmaksā algas nodoklis un jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā kārtībā."
MTG TV kanālu direktores Baibas Zūzenas skaidrojums:
"SIA TV3 Latvia 2011.gada 21.novembrī vienpusēji izbeidza ar Ivo Ržepicki noslēgto līgumu par video materiālu filmēšanu, jo iesniegto video materiālu kvalitāte nebija atbilstoša SIA TV3 Latvia kā pasūtītāja prasībām. Pēc šī līguma izbeigšanas Ivo Ržepickis cēla tiesā prasību pret SIA TV3 Latvia. Savā prasībā Ivo Ržepickis lūdza tiesu atzīt, ka Ivo Ržepickim ir darba tiesiskās attiecības ar SIA TV3 Latvia un attiecīgi arī lūdza tiesu atjaunot Ivo Ržepicki video operatora amatā SIA TV3 Latvia, kā arī noslēgt darba līgumu ar Ivo Ržepicki. Ar Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2012.gada 26.septembra spriedumu Ivo Ržepicka prasība tika noraidīta pilnībā. SIA TV3 Latvia piekrīt tiesas spriedumā ietvertajiem motīviem, savukārt Ivo Ržepickis šo spriedumu ir pārsūdzējis apelācijas kārtībā.
SIA TV3 Latvia uzskata Ivo Ržepicka apelācijas sūdzību par nepamatotu, tomēr šobrīd nesniegs papildus komentārus par Ivo Ržepicka izvirzītājiem apsvērumiem, jo strīds starp pusēm ir risināts tiesvedības ietvaros."
Raidījuma Nekā personīga redaktores Artas Ģigas komentārs:
"Labdien, paldies par jautājumu. Mēs strādājam likuma ietvaros. Ivo Ržepickis nekad nav bijis mūsu darbinieks."
