'Radio klausīšanās nodeva': KM domās, vai valsts iestādēm jāmaksā.
Kamēr uzņēmējiem ir jāmaksā par mūzikas klausīšanos darba vietās, valsts iestādes to vēl nedara. Kultūras ministrija plāno sasaukt darba grupu, lai tiktu skaidrībā, vai arī valsts institūcijām būtu jāmaksā par radio klausīšanos, tikmēr uzņēmēji sašutuši par nevienlīdzīgo attieksmi, pirmdien vēsta laikraksts "Dienas Bizness".
"Jautājums par nepieciešamību valsts iestādēm iegādāties atļauju publiskā izpildījuma veikšanai ir pakārtots jautājumam par publiskā izpildījuma jēdziena izpratni," laikrakstam skaidrojis Kultūras ministrijas (KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību jautājumos Rihards Gulbis.
Ministrija šonedēļ sasaukusi Autortiesību likuma izvērtēšanas darba grupas sanāksmi, lai izskatītu šo un citus jautājumus. Šo tikšanos gaida arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), lai noskaidrotu, vai arī tam būtu nepieciešams iegādāties šādas licences. Šobrīd VID atzīst, ka tā darbinieki klausās mūziku.
Iepriekš Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pārstāvji savā preses konferencē norādīja, ka nākotnē ir paredzēts pievērsties arī jautājumam par mūzikas klausīšanos valsts iestādēs, bet šobrīd ir jāsakārto transporta un viesnīcu joma.
Līdz aprīļa beigām saskaņā ar LaIPA datiem ir iegādātas aptuveni 400 licences taksometriem un mikroautubusiem. Šobrīd aktīvas diskusijas notiek arī par radio atskaņošanu sabiedriskajā transportā, kā arī par to, kāda atlīdzība būtu jāmaksā par tiem sabiedriskā transporta līdzekļiem, kuros vadītājs sēž kabīnē.
Eiropas Savienības un pasaules normas liecina, ka ir jābūt vienādai attieksmei starp valsts un privāto sektoru, uzskata SIA "Lursoft" pārstāvis Ainars Brūvelis. Vienlaikus viņš uzskata, ka par mūzikas klausīšanos nebūtu jāmaksā ne valsts, ne privātajā sektorā, jo Eiropā ir noteikts, ka par vienu preci nevar pieprasīt dubultu samaksu. Ja raidorganizācija jau ir samaksājusi Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/ Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) un LaIPA autoratlīdzību, ņemot vērā raidorganizācijas auditoriju, tad kāpēc šai auditorijai, kas sēž birojos un brauc transportā, būtu vēlreiz jāmaksā autoratlīdzība, neizpratnē ir Brūvelis.
Savukārt, jurists Andris Tauriņš laikrakstam norādījis, ka tīri matemātiski tie ir divi maksājumi, tomēr pēc būtības tie ir divi pavisam atšķirīgi maksājumi, jo raidorganizācijas maksā par raidīšanas tiesībām, savukārt pārējie, kas pērk licences, maksā par publisko atskaņošanu.
"Jebkurai juridiskai personai vai privātpersonai ir pienākums izņemt licenci, ja saskaņā ar Autortiesību likumu šāda darbība atbilst "publiskā izpildījuma" definīcijai. Publiskais izpildījums Autortiesību likuma izpratnē ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka," laikrakstam skaidrojis AKKA/LAA Sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis. Plašāku komentāru biedrība šobrīd nesniedz.
Jau ziņots, ka LaIPA vēlas iekasēt autortiesību nodevu par radio klausīšanos darba vietās un sabiedriskajā transportā. Tas izraisījis sabiedrības un uzņēmumu sašutumu. Piemēram, Rīgas dome paziņoja, ka negrasās pašvaldības budžetā meklēt papildus līdzekļus, lai nodrošinātu iespēju "Rīgas Satiksme" darbiniekiem iespēju iegādāties radio klausīšanās licences, jo šāda prasība no LaIPA puses ir absurda, uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).
Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra "SKDS" veiktā aptauja apliecina, ka darbinieki birojos, ražotnēs, iestādēs un citās darba vietās atzīst, ka piemērota fona mūzika palīdz ikdienas pienākumu veikšanā un rada gandarījumu par savu darbu. To apliecina 55% aptaujāto respondentu. Savukārt gandrīz trešā daļa jeb 28% aptaujas dalībnieki norāda, ka ilgstošs darbs ikdienā bez mūzikas ātrāk nogurdina un pazemina darba efektivitāti.
