30.martā, notika Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ierosinātā ekspertu diskusija par raidījumu subtitrēšanu, dublēšanu un ieskaņošanu. Diskusijā savu viedokli NEPLP pauda Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļas Tulkošanas katedras vadītājs Andrejs Veisbergs, LR Saeimas deputāte un sociolingviste Vineta Poriņa, Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka, Latvijas Televīzijas Filmu sagādes un adaptācijas daļas vadītāja Anna Rozenvalde, A/S „LNT” (LNT) valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis, LNT programmu direktore Ingūna Sermole, starptautiskā mediju koncerna „Modern Times Group” (MTG) direktors Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, kā arī Latvijas Nedzirdīgo savienības un Sabiedriskās konsultatīvās padomes pārstāve Inese Immure.
NEPLP priekšsēdētājs A.Dimants izklāstīja, ka NEPLP apsver iespēju atteikties no raidījumu ieskaņošanas latviešu valodā, attīstot subtitrēšanu, bet bērniem domātajos raidījumos - dublēšanu. Kā pozitīvos ieguvumus no šādām likuma izmaiņām A.Dimants minēja iespēju Latvijas skatītājiem iepazīt Eiropas valodu daudzveidību, valodu apguves iespēju, kā arī atbalstu industrijai, jo subtitrēšana televīzijām ir finansiāli izdevīgāka.
M.Baltiņš norādīja, ka, izslēdzot ieskaņošanu, jāvērtē arī iespējamie negatīvie efekti. Kā īstermiņa efektus viņš minēja, ka samazināsies latviešu valodas skanējums televīzijās. Savukārt I.Immure iebilda, norādot, ka cilvēku ar dzirdes traucējumiem integrācijai svarīgs ir subtitrēto raidījumu apjoma pieaugums televīziju programmās.
K.Ozoliņš norādīja, ka subtitrēšana samazinās skatītāju auditoriju, kas, protams, atstās iespaidu uz reklāmas ieņēmumiem. Tādēļ, ja būs jāsāk subtitrēt, jo dublēšana ir pārāk dārga, tikšot meklēti risinājumi, lai nezaudētu skatītājus. Kā īstermiņa risinājumu K.Ozoliņš nosauca ASV un citu rietumvalstu produktu aizvietošanu ar Krievijas seriāliem, kurus latviešu skatītājs saprot bez subtitru lasīšanas. Savukārt kā ilgtermiņa risinājumu gadījumā, ja nāktos atteikties no ieskaņošanas, viņš minēja pāriešanu citas Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā, lai varētu turpināt filmu un seriālu ieskaņošanu latviešu valodā.
„Mēs esam par latviešu valodas skanējumu, pretējā gadījumā zūd mūsu unikalitāte, ar ko mēs atšķiramies no ārzemju televīziju piedāvājuma,” norādīja A.Ēķis. „Lai televīzija izdzīvotu, mums jārada sava produkcija ar latviskām vērtībām, un programmai pilnībā jābūt latviešu valodā,” turpināja LNT vadītājs. Nepieciešamību veicināt latviešu oriģinālprodukcijas apjomu televīziju programmās uzsvēra arī G.Līdaka.
A.Rozenvalde kā iespējamo risinājumu minēja tehnoloģiju attīstības sniegtās valodu izvēles iespējas. Digitālā televīzija var piedāvāt iespēju skatīties filmu gan ar subtitriem un oriģinālvalodas skanējumu, gan ieskaņotā veidā, tādējādi apmierinot plašākas auditorijas intereses. Tāpat LTV pārstāve minēja, ka nevajadzētu atteikties no ieskaņošanas attiecībā uz bērnu auditorijai domāto produkciju, jo dublēšana ir pārāk dārga, bet subtitri šai auditorijai nav piemēroti.
A.Dimants uzsvēra, ka pāreja jebkurā gadījumā jāveic pakāpeniski, ņemot vērā auditorijas vecuma struktūru, kā arī programmu un raidījumu formātus. Svarīgi arī, lai visiem tirgus dalībniekiem būtu vienādi spēles noteikumi. „Viens no NEPLP uzdevumiem ir mediju politikas veidošana, kas jāvērš nacionālās un eiropeiskās identitātes stiprināšanas virzienā. Tāpat mūsu mērķis ir veicināt programmu kvalitātes paaugstināšanos. Šajā kontekstā tad arī ir vērtējams raidījumu subtitrēšanas, dublēšanas un ieskaņošanas jautājums,” skaidroja NEPLP priekšsēdētājs.
Diskusijas noslēgumā visi tās dalībnieki bija vienisprātis, ka lēmuma pieņemšanai par grozījumu veikšanu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likumā nepieciešams sociolingvistisks pētījums par auditorijas mediju lietojuma paradumiem, kā arī par auditorijas vēlmēm. V.Poriņa piebilda, ka tam nav jābūt tikai pētījumam, bet jau gatavam Latvijas modeļa piedāvājumam.
Kā jau ziņots, NEPLP plāno rosināt grozījumu veikšanu EPL likumā. Līdzšinējā kārtība paredz iespēju filmas dublēt, subtitrēt vai ieskaņot. NEPLP rosina apsvērt saglabāt tikai dublēšanu un subtitrēšanu valsts valodā, atsakoties no ieskaņošanas.
Ko Dievs nav devis, to biezpiens neizlabos.
Kurā gadsimtā viņi ir aizķērušies? Jau kur tie laiki kad tas pats LNT dod 2 skaņu celiņus kad reizēm otrā skan seriālu/filmu/utt. orģinālie celiņi, kapēc būtu jāpāriet TIKAI uz tiem? Ja grib ļaut tautai caur filmām mācīties valodas, tad ar likumu prasīt paralēli tulkotajam, orģinālo skaņas celiņu visām TV (mūsdienās tā nav problēma), nevis likvidēt tulkoto/dublēto.
Ko vinji tur piipee?
Lolikvidees tulkojumus, nevienam vispaar vairs nevajadzees tos TV kanaalus.
Buutu jautri paskatiities meksikaanju seriaalus beidzot
KAs gribees, skatiities origjinaalvalodaa filmas, raidiijumus, tas ar skatiisies tos citur. Un jaa, ir 21 gadsimts, kad ir tehniskas iespeejas laist vairaakus skanjas celinjus.
31/03/2012 17:06:53
02/04/2012 06:47:08
02/04/2012 16:21:20