Lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem aptaujas lapā būs jāatbild uz 38 jautājumiem.
Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa pastāstīja, ka pašlaik tiek izvērtēta pārbaudes procedūra un līdzšinējā pieredze rāda, ka galīgo lēmumu Drošības policija pieņem pusotra mēneša laikā.
Pārbaudes laikā būs jāpārliecinās, vai uz personu neattiecas kāds no likuma "Par valsts noslēpumu" kritērijiem.
NEPLP locekļiem anketā būs ne tikai jāatbild uz tīri informatīviem jautājumiem, piemēram, jāuzskaita pēdējo 15 gadu laikā ieņemtās darbavietas un jāatklāj ģimenes locekļu, tostarp sievasmātes vai vīramātes, darbavietas.
Ja pielaides pretendents nedzīvo oficiālā laulībā, viņam būs jāatklāj tās personas vārds un darbavieta, ar kuru viņš faktiski dzīvo kopā.
Pēc aptaujas lapas aizpildīšanas tajā norādītā informācija ir valsts noslēpums pakāpē "konfidenciāli".
Pielaides pretendentiem arī jāatklāj, kurai reliģiskai konfesijai vai organizācijai pieder un jānorāda ārvalstīs dzīvojošās personas, ar kurām tiek uzturēti regulāri kontakti. Pēdējais nosacījums gan attiecas uz tām personām, kuras dzīvo ārpus ES un NATO valstīm.
NEPLP locekļiem aptaujas lapā būs arī jāatklāj, vai tiek lietoti psihotropie līdzekļi un vai ir bijis kontakts ar ārstu par alkohola, narkotiku un psihotropo vielu lietošanu vai psihiskiem traucējumiem.
Ar parakstu NEPLP locekļiem būs jāapņemas pēc drošības iestādes pieprasījuma izsniegt bankas un citu kredītiestāžu informāciju par naudas uzkrājumiem un finanšu darījumiem.
Jau ziņots, ka Saeimas Nacionālās drošības komisija nesen secinājusi, ka padomes locekļiem būtu nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, lai veicinātu uzticību starp NEPLP, sabiedrību un drošības iestādēm. Pielaides nepiešķiršana gan nenozīmēs, ka padomes loceklis nevarēs turpināt darbību NEPLP.
Patlaban padomes priekšsēdētājs ir Ainārs Dimants, bet viņa vietniece - Aija Dulevska-Cālīte. Padomē strādā arī Gints Grūbe, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris.
NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā.
Likums noteic, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura ir iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura ir saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta.
Pielaide tiek arī atteikta, ja persona ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav ES vai NATO dalībvalsts, drošības dienesta darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
Likums arī paredz, ka pielaide nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
07/03/2012 13:31:12
07/03/2012 18:24:55
08/03/2012 00:04:02