Ēlerte: par NEPLP kvalitāti atbildību prasīs no koalīcijas!
Bijusī kultūras ministre, jaunajā Saeimā neievēlētā Sarmīte Ēlerte atklāti nevēlas izteikties par savu lomu kandidatūru atlasē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). Taču partijas biedru vidū Ēlertei ir ko teikt – publicējam iekšējai lietošanai domātās pārdomas, kas sestdien viņas vārdā izsūtītas pa elektronisko pastu.
No: Sarmite Elerte <sarmite.elerte@inbox.lv>
Kam: <biedri@vienotiba.lv>
Datums: Sat, 17 Dec 2011 09:02:42 +0200
Temats: [Atbalstitaji] par NEPLP
Eva@latnet.lv Vienotības biedru vēstuļu kopai vakar pārsūtīja portāla pietiek.com publikāciju par NEPLP kandidātu atlases gaitu. Tā kā portāls pietiek.com pārsvarā publicē izklaidējoša rakstura sacerējumus, nevis ziņas, kuru mērķis ir noskaidrot patiesību, tad īsi komentēšu pašreizējo situāciju ar un ap NEPLP konkursu.
1. NEPLP ir tiešā veidā atbildīga par Latvijas nacionālās informācijas telpas kvalitāti. Demokrātija nevar labi funkcionēt, ja nav kvalitatīvas informācijas, tātad telpas, kurā sabiedrība var saturīgi sarunāties. Pašreiz strādājošās NEPLP laikā ir audzis Krievijas iespaids Latvijas informācijas telpā; tās saturs neatspoguļo mūsu piederību Eiropai; sabiedriskā TV ir novājināta, labi žurnālisti to pamet; padome ir pieļāvusi digitalizāciju, kuras rezultātā Latvijā televīzijas par apraidi maksā trīs reizes dārgāk nekā Igaunijā un Lietuvā, un komerctelevīzijas šobrīd šī iemesla dēļ draud aiziet no bezmaksas apraides; "horizontālais taimkods" bija apkaunojoša iejaukšanās TV saturā, utt.
2.Par to, lai nākamā NEPLP spētu strādāt principiāli citā kvalitātē, būtu reformspējīga, lai neturpinātos nacionālās informācijas telpas degradācija, atbildību pilnā mērā nes koalīcija un Vienotība tai skaitā.
3. Dzintars Zaķis novembra sākumā lūdza mani sagatavot diskusiju Vienotības frakcijai par uzdevumiem, kas būs jāveic nākamajai NEPLP un kritērijiem, kā izraudzīties padomes locekļus. Uzdevumu un kritēriju projekts pēc apspriedes frakcijā tika papildināts un noformulēts galējā versijā. Ar to tika iepazīstināta koalīcija un šis uzstādījums pieņemts kā pamats tālākajām diskusijām (pievienoju to pielikumā). Manuprāt, kritērijus būtu bijis pareizi publiskot jau pirms kandidātu atlases. Decembra sākumā Vienotības frakcija uzticēja Dzintaram Zaķim vadīt Vienotības darba grupu, kuras uzdevums ir panākt iespējami kvalitatīvākās NEPLP ievēlēšanu, šajā darba grupā viņš aicināja piedalīties arī man, ko esmu darījusi ciešā sadarbībā ar Ingmāru Čaklo un Arvilu Ašeradenu, piedaloties diskusijās gan par principiem, gan labākajiem kandidātiem ar koalīcijas partneriem.
4.Pēc tam, kad tika publiskoti 41 NEPLP kandidāti, katrs var veidot savu NEPLP sapņu komandas sarakstu. Pietiek.com sastādītais saraksts neatspoguļo nedz nopietnās diskusijas, kādas risinājās padomes locekļu izvēles gaitā, nedz arī "manu" sarakstu. Pirmdien, 19. decembrī Cilvēktiesības komisija balsos par kandidātu izvirzīšanu nākamajai kārtai. Ceru, ka kandidātu būs krietni vairāk, nekā nepieciešamie 5. Pēc tam ir jādod pietiekami ilgs laiks, lai profesionālā vide, NVO, sabiedrība varētu apspriest kandidātus un izkristalizētos labākie. Būtu ļoti vērtīgi, ja līdz balsojumam par kandidātiem būtu panāktas izmaiņas balsošanas kārtībā, tātad par kandidātiem balsotu atklāti.
Par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi
Mēs uzskatām, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes svarīgākie uzdevumi tuvākajā nākotnē būs:
1. Nostiprināt kvalitatīvu informācijas telpu latviešu valodā, uzsverot tās nozīmi demokrātijas labā funkcionēšanā un nacionālās identitātes nostiprināšanā.
2. Nodrošināt nacionālās informācijas telpas attīstību vienota Eiropas Savienības audiovizuālo pakalpojumu tirgus apstākļos un konkurējot ar audiovizuālo produkciju no citiem tirgiem.
3. Pārraudzīt un veicināt administratīvi vienota, bet redakcionāli daudzveidīga sabiedriskā medija izveidi, tai skaitā ierosinot un piedaloties nepieciešamo likumu izmaiņu sagatavošanā, kā būtiskākie minami: likums par sabiedrisko mediju, precizēts sabiedriskais pasūtījums un tā izpildes kontrole, sabiedriskā medija aiziešana no reklāmas tirgus, dažādoti sabiedriskā mēdija ienākumi.
4. Panākt būtisku sabiedrisko mediju kvalitātes uzlabošanu, nostiprinot kvalitatīvu un neatkarīgu žurnālistiku, panākot, ka sabiedriskie mediji kļūtu par žurnālistikas profesionālā līmeņa un standartu paraugu Latvijā.
5. Nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu mērķtiecīgu sabiedrisko pasūtījumu, efektīvi kontrolēt tā izpildi, tā, lai sabiedriskais medijs piedāvātu kvalitatīvas ziņas un diskusiju raidījumus, aptverot un atspoguļojot viedokļu daudzveidību sabiedrībā; nodrošinātu kultūras, bērnu un izglītojošos raidījumus.
6. Veicināt vienotas kvalitatīvas informācijas telpas izveidi Latvijā un tās pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus piedāvājot specifiskus raidījumus mazākumtautībām.
7. Nodrošināt efektīvu elektronisko mediju uzraudzību: latviešu valodas un Eiropas produkcijas proporcijas ievērošana, reklāmas proporcijas kontrole, u.c. likumā noteiktie regulējumi.
8. Sakārtot elektronisko mēdiju darbības vidi moderno informācijas tehnoloģiju attīstības kontekstā: apraide un tās izmaksas, noteikumi kabeļtelevīzijām, sabiedriskais pasūtījums komerctelevīzijām, frekvences, elektronisko mēdiju darbības izmaiņas platjoslas apstākļos, godīga konkurence.
Mēs uzskatām, nepieciešams ievēlēt tādu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kas spētu izpildīt šos uzdevumus un nodrošināt, lai sabiedrībai nozīmīgais pakalpojums, kuru sniedz elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, būtu kvalitatīvs. Tāpēc, izvēloties nākamās Padomes locekļus, mēs vērtēsim katra kandidāta demokrātijas kvalifikāciju, izpratni par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumiem Latvijas nacionālajā un demokrātiskajā valstī, gatavību reformām, kā arī kandidāta zināšanas un profesionālās kvalifikācijas. Mums būs svarīgi, lai nākamās Padomes sastāvs kopumā nodrošinātu atbilstību sekojošiem kritērijiem:
1. Izpratne par kvalitatīvas informācijas telpas nepieciešamību latviešu valodā, tās nozīmi demokrātijas labā funkcionēšanā un nacionālās identitātes nostiprināšanā;
2. Izpratne par kvalitatīvas un neatkarīgas žurnālistikas standartiem, mediju redakcionālo neatkarību;
3. Izpratne par sabiedrisko mēdiju specifisko lomu un uzdevumiem Latvijas informatīvajā telpā;
4. Izpratne par vienotas Latvijas informācijas telpas nozīmi, priekšlikumi tās nostiprināšanā;
5. Izpratne par Eiropas audiovizuālo politiku, vārda brīvības un audiovizuālās politikas regulējumiem;
6. Izpratne par informācijas tehnoloģijām kopumā, specifiskām elektronisko mediju tehnoloģiju un moderno satura platformu attīstību;
7. Izpratne par mēdiju tirgu Latvijā, mediju ekonomiku.
