Necaurskatāmais radio frekvenču konkurss rada korupcijas risku un met aizdomu ēnu uz uzvarētājiem, jo pieredze liecina, ka nereti frekvenču ieguvēji neveido vis koncepcijā iesniegto saturu, bet pārdod prokrieviskiem uzņēmumiem, norāda nozares speciālisti.
Savulaik ar vērienu darbību uzsāka veselīga dzīvesveida radio FitFM, kura vietā jau ilgāku laiku skan krievu Europa Plus. Frekvenču piešķīrēji līdz šim tā arī nav spējuši anulēt licences tiesības, jo tas neesot bijis atrunāts likumā.
Satraukuma pamatā ir vairāku raidstaciju pēkšņā koncepcijas maiņa, kas nekādi neatbilst sākotnēji iesniegtajam frekvences iegūšanas tiesību pieteikumam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP).
Tā vietā, lai rīkotu atklātu izsoli par vērtīgo frekvenču lietošanas tiesībām, padome rīko slēgtus konkursus. Nozares pārstāvji neslēpj, ka tā ir politiķu veidotā sistēma, un kritizē frekvenču sadalīšanas mehānismu, jo uzskata, ka tā ir korupciju veicinoša.
«Problēma ir tā un prakse mums parādīja – bija veselīgais FitFM. Kur tas šobrīd ir? Skaidrs, ka neviens nav spējīgs ievērot koncepciju, jo nevar pārdot šo formātu tirgū. Ko nozīmē pēdējā konkursā uzvarējušais Radio Relax? Ielikt [koncepcijā] programmu latviešu un krievu valodā – tas liecina, ka programma būs krievu radio, jo krievu radio var retranslēt. Pašlaik mums tendence ir tāda, ka visas frekvences, kuras izliek tirgū, aiziet Krievijas programmai,» Neatkarīgajai stāsta Latvijas Raidorganizāciju apvienības (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka.
Otrs līdzīgs gadījums, kad programma tika radikāli mainīta, bija klasiskā radio Amadeus pārveide par SWH Rock.
Kā norāda Radio Skonto programmu direktors Valdis Melderis, pārpirkšana notiek nevis ar frekvencēm, bet uzņēmumiem. «Kas attiecas uz Rīgu, liela interese veidot raidstacijas nāk no uzņēmumiem ārpus Latvijas,» zina teikt V. Melderis. Viņu bažīgu dara plašais radio tirgus, jo Rīgā raida 25 radio un tuvākā gada laikā darbība jāuzsāk sieviešu radio un Radio Relax. «No kā pārtiek šīs stacijas, kas nav top pieci vai pat top desmit, paliek neatbildēts jautājums,» piebilst V. Melderis.
Arī G. Līdaka pauž satraukumu par to, vai ir nepieciešams atklāt jaunus radio. «Zinot, ka kopējai industrijai iet slikti, ka radio reklāmas tirgū ir liels kritums, rodas jautājums, kāpēc vispār ir jāizsludina konkursi. Skaidrs, ka tur apakšā ir politiski dīli [vienošanās], kurā kāds nopelna naudu,» ir pārliecināta LRA izpilddirektore. Savukārt Radio 101 valdes priekšsēdētājs Edgars Mencis neslēpj, ka ir bijušas sarunas par iespēju iegādāties kādu esošu radiostaciju. «Ik pa brīdim notiek sarunas. Teikt tieši tā, ka kāds mērķtiecīgi mēģina pārdot frekvenci, nevaru, taču principā pērk un pārdod visu,» apgalvo E. Mencis.
Par komercradio darbību atbildīgā NEPLP locekle Dace Buceniece atzīst, ka ir bijušas vairākas tiesas un vienmēr ir neapmierinātie, taču tiesas nekad nevērtējot koncepcijas. «Vērtēšanā ir diezgan liela subjektivitāte. Padomei galvenais ir tas, lai ievēro koncepciju. Nenoliedzami, Krievijas kanāli slēptā veidā ienāk Latvijā un atrod visādus ceļus, lai formāli izpildītu likumu par valodas lietojumu. Taču tikai tagad likums dod iespēju anulēt licenci, ja netiek ievērots valodas lietojums vai formāts,» rezumē D. Buceniece.
Atkārtojas 2007. gada notikumi. Piekrītu, ka nevajag vairāk radiostacijas Rīgā, vispirms vajag sakārtot to, kas ir. Man nav nekas pretī retranslācijai, tikai lai viņi to dara normāli, nevis kā Feldmanis, kur 60% ētera ir neformāts "ko gribu to spēlēju". Bet vienīgie, kas to dara normāli ir KHR, viņiem ir gan retranslētie, gan vietējie raidījumi, kuri ir diezgan kvalitatīvi.
29/03/2011 14:11:11
29/03/2011 21:46:34
29/03/2011 23:54:57
30/03/2011 18:45:18