Līdz Jāņiem nepieņemot Elektronisko mediju likumu Latvijai būs jāmaksā sods ES.
Vilcināšanās Elektronisko mediju likuma izstrādē vairāku gadu garumā šobrīd Latvijai draud ar soda sankcijām. Ja līdz Jāņiem Saeima likumu nepieņems, no nodokļu maksātāju naudas būs jāmaksā aptuveni 225 000 latu liels naudas sods Eiropas Komisijai. Tā būs soda nauda par audiovizuālo pakalpojumu direktīvas neieviešana.
Šis regulējums nosaka televīzijas programmu veidošanas principus - cik reklāmas drīkstēs pārraidīt, kādā valodā runās televīzija, ierobežos ārpus Eiropas tapušu televīzijas raidījumu rādīšanu un sakārtos citas detaļas.
Par direktīvas neieviešanu atbildīgas trīs institūcijas - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Kultūras ministrija un Nacionālā radio un televīzijas padome. Tās atbildību par šo neizdarību neuzņemas. Lai gan Mediju likumprojekta virzība Saeimā pagājušajā nedēļā kārtējo reizi apstājusies, meklēt citus risinājumus direktīvas ieviešanai arī neviens negrasās.
Audiovizuālo pakalpojumu direktīvu Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības valstīm, bija jāievieš jau pērnā gada nogalē. Ja direktīvu neieviesīs līdz jūnijam, Latvijai tiks piemērotas soda sankcijas – aptuveni 225 000 latu par pārkāpumu.
To, ka direktīvu agri vai vēlu nāksies iestrādāt likumos, Latvija zina jau vismaz piecus gadus. Vēl vairāk - pie direktīvas teksta izstrādes Eiropas Savienībā piedalījās arī Latvijas kultūras ministrijas pārstāvji.
Direktīvu varēja ieviest kopš 2007.gada. Laika nebija daudz, bet pietiekoši- divi gadi. Bet Latvijā traucēja novecojušais Radio un televīzijas likums. Tas ir viens no vecākajiem likumiem, radīts 1995.gadā. Eiropas prasības tajā nolēma neiestrādāt, bet rakstīt jaunu.
Ar jauna Mediju likuma rakstīšanu neveicas jau sen - līdz balsojumam Saeimā netika ne 2003.gadā rakstītais deputāta Jaunupa, ne ceturtajā gadā ministru kabineta sagatavotais projekts. Visbeidzot 2007.gadā pie darba ķērās Nacionālā Radio un TV padome un iesniedza Saeimā savu projektu.
ĀBRAMS KLECKINS, NRTP priekšēdētājs:
- Tā kā Saeima pati arī netiek galā ar savu likumu gatavošanu. Mēs nolēmām, ka mums būtu, jo mēs izjūtam zināmu atbildību par nozari kopumā un par tās attīstību. Tad mēs tomēr to uzņēmāmies un tas notika mūsu vadībā.
Ar NRTP rakstīto likumprojektu tagad strādā Saeima. Bet darbs atkal neveicas - likumprojekts ir atpalicis no tehnoloģiju attīstības un nu tajā cenšas iestrādāt ar digitālās TV ieviešanu saistītās izmaiņas – arī neviennozīmīgi vērtētus priekšlikumus. Satiksmes ministrija ierosina, ka Lattelecom apraides tiesību termiņu varētu pagarināt līdz 2018.gadam. Viss iepriekš minētais radīja vēl lielāku jucekli un pagājušonedēļ Tautas partija likuma virzību nobloķēja.
MĀRIS KUČINSKIS, TP biedrs, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs:
- Noņemšanas iemesls acīmredzot laikam ir meklējams gan sarežģītajā likumā, gan arī tajā procesā, kāds līdz šim ir tas bijis, kamēr tas nonāca līdz otrajam lasījumam.
Ja deputātiem un daudziem deputātiem ir ir neskaidrības un jautājumi, tad mēs saskatām, ka labāk ir vienu nedēļu nopauzēt, lai pēc tam ietu uz priekšu.
Tikmēr direktīvas ieviešanas beigu termiņš strauji tuvojas, bet atbildību neviens neuzņemas. Kultūras ministrija norāda uz Nacionālo radio un televīzijas padomi, bet padome uz atbildīgo Saeimas komisiju.
LINDA PAVĻUTA, KM ES politikas nodaļas vadītāja: - Atbildīga ir Latvijas valsts kopumā. Un šajā gadījumā likumprojekts ir nodots Saeimas komisijai un kopumā šis jautājums ir jāskatās kompleksi... Atbildīga ir Latvijas valsts, Latvijas republika. ŽURNĀLISTS: - Tad sanāk, ka neviena atbildīgā nebūs? LINDA PAVĻUTA: - Nu, atbildīga ir Latvijas republika. Katrs savas kompetences ietvaros.
ĀBRAMS KLECKINS, NRTP priekšēdētājs: - Man tikai liekas, ka jūs nepareizā adresē interesējaties. ŽURNĀLISTS: - Kapēc? ĀBRAMS KLECKINS: - No mums tas nav atkarīgs. Savu darbu izdarījām sen.
Par likuma lēno virzību nobažījusies Tieslietu ministrija. Tā uzskata, ka direktīvas normas varētu izņemt no jaunā likumprojekta un pieņemt kā atsevišķu likumu. Direktīvu varētu arī iestrādāt vecajā radio un televīzijas likumā. Tomēr Circenes vadītā komisija tam nepiekrīt. Otrajam lasījumam iesniegti 350 priekšlikumi. Lai arī atbildīgajai komisijai grūti tikt ar to galā, meklēt citus ceļus deputāti negrasās.
INGRĪDA CIRCENE, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja:
- Ja mēs viņu izskatam otrā lasījumā nākamnedēļ ceturtdien, 15.aprīlī, tad nedēļas laikā mēs saņemam nākamos priekšlikumus un līdz Jāņiem, es domāju, ka stingrā darba režīmā mēs varam arī visu izdarīt.
ŽURNĀLISTS: - Uz Jāņiem varētu likumu pieņemt? MĀRIS KUČINSKIS, TP biedrs, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs: - Neabšaubāmi, viņš ir jāpieņem. Viņš ir jāpieņem. Ja mēs vēl tagad, otrais lasījums, tur jāsaprot, ka atpakaļceļa nav. Neviens nav tik bezatbildīgs, lai ietu droši uz kaut kādu miljonu maksāšanu.
Audiovizuālo pakalpojumu direktīva nav vienīgā, kuru Latvija nav ieviesusi laikā. Pērnā gada dati liecina, ka tādas kopā ir 15. Par vienas direktīvas savlaicīgu neieviešanu ir uzsākta pārkāpumu procedūra. Neviens pārkāpums gan vēl nav nonācis līdz Eiropas Kopienas Tiesai. Šobrīd audiovizuālo pakalpojumu direktīvas lietā Latvija gaida argumentēto atzinumu, kas ir otrais un pēdējais brīdinājums pirms iestājas soda sankcijas. Tas Latviju varētu sasniegt aprīļa beigās. Un tad stājas spēkā divu mēnešu termiņš, kuru laikā pārkāpums ir jānovērš. Ja līdz Jāņiem deputāti nepieņems elektronisko mediju likumu, mums nāksies maksāt soda naudu.
12/04/2010 15:31:32