Grib nodokli ne vien CD un DVD, bet arī mobilajiem, zibatmiņām un citām iekārtam
Biedrība AKKA/LAA nav aizmirsusi iepriekš lolotās cerības un aktīvi bīda izmaiņas datu nesēju nodokļa noteikumos. Biedrība vēlas, lai nodeva tiku iekasēta ne tikai par CD un DVD, bet praktiski par visiem iespējamiem datu nesējiem – par atmiņas kartēm (izņemot xD kartes), visu veidu zibatmiņām, mobilajiem telefoniem ar MP3, MP4 atskaņotājiem ar atmiņu, iekārtām ar iebūvētām zibatmiņām, par datoru cietajiem diskiem, personālajiem, piezīmju un plaukstdatoriem, trešdien ziņo laikraksts "Dienas Bizness".
Tiesa, AKKA/LAA neatklāj, vai rosinātajos grozījumos ir paredzētas izmaiņas nodevu apmērā, bet iepriekš biedrība vēlējās, lai nodevas apmērs būtu no 1 līdz 3 latiem par vienību. Piemēram, par katru pārdoto MP4 atskaņotāju iekasēt 1 latu, par katru pārdoto
plaukstdatoru – 3 latus, bet par katru mobilo telefonu – 3 latus.
"Tehnoloģijas ir nozare, kas attīstās ļoti strauji, tāpēc ir būtiski nemitīgi sekot līdzi tam, lai normatīvie akti, kas attiecas uz tehnoloģijām un to lietošanu, atbilstu reālajai situācijai," DB skaidroja AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše.
Tāpēc biedrība vēlas izmaiņas, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas
par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu. Šī iemesla dēļ tiesību īpašnieki vērsušies Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumu par MK noteikumu "Par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" grozīšanu.
Ministrijā DB skaidru tās nostāju neesot izdevies uzzināt. Kultūras ministra Inta Dāldera ministra preses sekretāre Inese Kreicberga vien norādīja, ka ir izveidota darba grupa, kuras mērķis ir vienoties par grozījumu nepieciešamību, kā arī par iespējamo grozījumu saturu. "Tā kā KM ir saņemti arī vairāku to biedrību, kuras pārstāv tukšo materiālo nesēju ievedējus, priekšlikumi MK noteikumu grozījumiem, tuvākajā laikā tiks organizēta minētās darba grupas sēde, kurā diskutēs par visiem KM saņemtajiem priekšlikumiem," sacīja Kreicberga.
Tiesa, nozares asociācijas – LDTA, LEtERA, Latvijas Interneta asociācija un Latvijas Telekomunikāciju asociācija – martā sūtītajā vēstulē KM norāda, ka sākotnēji jāatrisina būtiskās konceptuālās nepilnības nesēju atlīdzības noteikšanas mehānismā un tikai tad ir iespējams apsvērt jautājumu par saraksta pārskatīšanu, kam nevajadzētu atšķirties no
citu ES kaimiņvalstu noteikumiem.
"Domāju, ka ieviest jebkādus šādus papildu nodokļus nav pareizi, kamēr AKKA/LAA nav sinhronizējusi savas darbības un nodokļu likmes ar līdzīgām iestādēm Igaunijā un Lietuvā, kā tas diemžēl ir šobrīd," DB sacīja "ELKO Grupas" Baltijas tirdzniecības direktors Andrejs Gavrilovs, vienlaikus jautājot, kas tālāk – "nodoklis papīram, jo to arī taču var izmantot datu glabāšanai?"
Viņš prognozē, ka līdz ar šāda nodokļa ieviešanu strauji saruks konkrēto preču legālā pārdošana. "Tirgus ir ļoti cenas jutīgs, un, kamēr vien lokālie distributori var aizsargāt savu tirgu, piedāvājot konkurētspējīgas cenas, viss ir labi. Taču, tiklīdz starp Baltijas
tirgiem tiks radīta mākslīga cenu starpība, tas tūdaļ veicinās "pelēko" preču tirdzniecības uzplaukumu," skaidrojis Gavrilovs. Tā rezultātā – vietējā pārdošana saruks, nodoklis netiks iekasēts pilnā apmērā un šajā gadījumā cietīs tikai godīgie uzņēmēji. Ar šo jauno ieceri tiek aizskarts ļoti jutīgs produktu segments, kur svarīga pat neliela atšķirība cenā, piebildis Gavrilovs.
Šobrīd spēkā esošie noteikumi par datu nesējiem pieņemti pirms vairāk nekā četriem gadiem, atgādina laikraksts. Tādēļ arī šodien – par katru iegādāto audiokaseti tiek maksāta 0,03 latu nodeva, par katru videokaseti – 0,06 lati, par katru minidisku – 0,03 lati, par katru CD – 0,10 lati, bet par katru DVD – 0,20 lati.
Savukārt par vienu mūzikas reproducēšanai izmantojamu iekārtu, piemēram, par audio magnetofonu ar audiokasešu ieraksta funkciju, videomagnetofonu ar videokasešu ieraksta funkciju, TV ar videokasešu ieraksta funkciju, DVD atskaņotāju ar ieraksta funkciju u.c. ir jāmaksā 1 lats.
"Diemžēl šobrīd nav skaidrs, kā ES piedāvā risināt šo problēmu, taču ir pilnīgi skaidrs, ka voluntāri noteikti tarifi ir praktiski sagrāvuši Latvijas CD/DVD legālo tirgu un radījuši priekšrocības Latvijas kaimiņvalstu, īpaši Lietuvas uzņēmējiem," DB sacīja LDTA
valdes loceklis Dzintars Zariņš.
Vienlaikus LDTA uzsver, ka iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka Latvijā pārdoto nesēju un rakstītāju skaitam nav nekāda sakara ar legāli veikto kopiju skaitu. Atlīdzībai būtu jākompensē autoru un producentu zaudējumi, kas rodas likumīgā ceļā veicot audio/video informācijas kopēšanu personiskajām vajadzībām. Loģiski būtu, ja šī kompensācija tiktu noteikta proporcionāli legāli pārdoto oriģinālo CD un DVD skaitam, nevis pārdoto tukšo nesēju skaitam.
AKKA/LAA pērn no nesēju un reproducēšanas iekārtu izgatavotājiem un importētājiem iekasējusi 256,5 tūkstošus latu, kas ir par 40% mazāk nekā 2008. gadā. Biedrība skaidro, ka lielais iekasētās atlīdzības samazinājums radies tāpēc, ka spēkā esošie MK noteikumi, kas reglamentē šo jomu, ir zaudējuši aktualitāti un tajos nav iekļauti vairāki tukšie nesēji un reproducēšanas iekārtas, kas patlaban tiek plaši pielietotas dažādu autoru darbu reproducēšanai.
MK noteikumi nav papildināti piecus gadus, un tā ir valdības neizdarība, uzskata AKKA/LAA.
KA tik vairaak vareetu uzvaariities. Biznesmenji, nevis bezpeljnjas uznjeemums.
Es par inju nodokli, varu nopirkt vairaak pa vienu disku. Es pat veel neiereekjinaaju maarcinjas kursu. Par piecaam maarcinjaam varu iepirk 25 matricas, tieshi 20 pensi. Protams, pirksi vairaak , bus veel leetaak. Cik atceros, peerkot 100 matricu chupinju, katrs disks izmaksaaja ap 10 pensiem.
Un arii sheit mees maksaajam nodokljus par visu. Es kaut kaa nejuutu vispaar kaut kaadus liekos nodokljus, taapeec ar neviens neraud. Tas jau taapat kaa ar PVN, Paaugstinaaja, lai vairaak nopelniitu, huj, tik uzraavaas. Anglijaa tieshi pazeminaaja PVN. Ieguva visi. Pirkt veelme ta visiem ir. Samazinaajaas cenas, lielajai kaudzei bezdarbnieku tika nonjemts slog. Prechu apgroziijums buutiski nemainiijaas. Visiem kriizi bija vieglaak paardziivot un vieglaak valstij atkopties.
Ir tiem auniem jaasaak domaat kaa efektiivaak iekaseet nodokljus, nevis, mums vairaak.
JA vinji nepratiisies, tad visi datu glabaataaji, ieskaitot papiiru, tiks pirkti aarzemees.
Akka/LAA jau gan nav vieniigie, kas rok bedri vieteejiem uznjeemeejiem ar savaam absurdajaam idejaam.
VArbuut kantori nevajag norakt, bet visas atbildiigaas personas vajag noteikti izmest uz ielas. Cik ta ilgi var atljauties slapjos sapnjus vinji skatiities?
Pievienot komentāru
Vajadzēs gan ielogoties lai komentētu.
Vērtējums
Rating is available to Members only. Please Login or Register to vote.
31/03/2010 10:13:53
31/03/2010 12:51:20
31/03/2010 12:53:10
01/04/2010 22:56:04
02/04/2010 08:01:57