Tiesa tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros pēc prokurora lūguma uzlikusi arestu Andreja Ēķa īpašumtiesībām telekompānijās LNT un TV5, aģentūrai LETA apliecināja Rīgas apgabaltiesā.
Tiesas pārstāvis norādīja, ka tiesa nolēma uzlikt arestu Ēķa piederošai mantai - AS «Neatkarīgie nacionālie mediji» (NNM) daļām. Tas darīts, lai notiesājoša sprieduma gadījumā varētu īstenot lēmumu par mantas konfiskāciju vai kompensāciju.
Prokurora Edvīna Piliksera rīcība ir mēģinājums ar līdz šim nepieredzētām, dīvainām metodēm pievērst uzmanību jau sen izbalējušai un uz vājiem pierādījumiem būvētai digitālās televīzijas lietai, - šādu Ēķa viedokli portālam «Apollo» pavēstīja LNT pārstāve Inguna Sermole.
«Sasaistot 2003. gada notikumus, par ko ir ierosināta digitālā lieta, ar tikai pirms nepilna mēneša notikušu darījumu, kas nekādi neattiecas uz lietu, ir klaji tendencioza rīcība no prokuroru puses. Šādai prokuroru rīcībai galvenais mērķis bija beidzot pēc ilgstoša perioda, kad reti kuru Latvijā vairs interesē šīs lietas gaita, pievērst tai uzmanību. Digitālās televīzijas krimināllieta velkas jau kopš 2003. gada, tātad 7 gadus. Tiesas lēmums patiesībā nozīmē tikai aizliegumu atsavināt akcijas, bet NNM uzņēmējdarbību nekādi neierobežo. NNM mērķi paliek nemainīgi – izveidot mediju koncernu Latvijas tirgū. LNT un TV5 darbību tiesas lēmums nekādi neskar,» – tā Ēķis.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā mediju magnāta Ruperta Mērdoka kontroletā «News Corporation» pārdeva LNT un TV5 kompānijai NNM, kuras padomes priekšsēdētājs ir LNT dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ēķis.
Uzņēmumu reģistrā pieejamie dokumenti liecina, ka NNM pamatkapitāls ir 25 000 latu un sabiedrības dibinātājam Ēķim pieder visas uzņēmuma akcijas. Vai Ēķis joprojām ir vienīgais īpašnieks, nav zināms, jo šādas ziņas par akciju sabiedrībām nav jāsniedz.
LNT paziņojumā bija teikts, pircējs ir LNT menedžments. NNM padomē bez Ēķa ir vēl divi ilggadēji LNT darbinieki - Olga Sīkstule-Misāne un Guntars Traubergs. Savukārt uzņēmuma valdē darbojas Normunds Kalniņš.
Kā ziņots, tā dēvētā digitālās televīzijas krimināllieta saistīta ar VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» meitasuzņēmuma «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs» un «Kempmayer Media Limited» (KML) meitasfirmas «Kempmayer Media Latvia» vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildes apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Kopumā lietā apsūdzētas 20 personas un tā apkopota aptuveni 70 sējumos.
Ēķim un apsūdzība uzrādīta pēc KL 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas - par krāpšanu personu grupā lielā apmērā un šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu. Viņš apsūdzību noliedz.
Cits lietā apsūdzētais - Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles kādreizējais biroja vadītājs Jurģis Liepnieks - savulaik intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» paziņoja, ka digitālās televīzijas ieviesējfirmu KML dibinājis Ēķis, vēlāk ar ofšoru starpniecību piesaistot politiķi un miljonāru Šķēli. Ēķis un Šķēle to kategoriski noliedza.
15/03/2010 23:30:41