Latvijas Mūzikas padome aicina radio ēterā garantēt vietu valstī radītai mūzikai
Atklātā vēstulē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai Latvijas Mūzikas padome aicina atbalstīt Latvijā radītas mūzikas minimālā īpatsvara noteikšanu radio programmās, paredzot samērīgu un pakāpeniski ieviešamu regulējumu. Padomes ieskatā regulējums veicinātu Latvijā radītās mūzikas pieejamību sabiedrībai, stiprinātu vietējās mūzikas nozares attīstību un nodrošinātu plašākas iespējas pašmāju mūziķiem.
Vēstulē norādīts, ka jautājums par Latvijas mūzikas klātbūtni radio ēterā nav jauns – mūzikas nozare par iespējamiem risinājumiem ar raidorganizācijām diskutē vairāk nekā desmit gadus. Arī 2026. gada sākumā Kultūras ministrijas izveidotajā darba grupā pie viena galda strādāja mūzikas nozares, raidorganizāciju, kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, reklāmas nozares un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji.
Taču padome uzskata, ka, neraugoties uz ilgstošo dialogu, brīvprātīgi risinājumi nav devuši gaidīto rezultātu. Nozīmīgā daļā komerciālo radio Latvijā radītas mūzikas īpatsvars joprojām ir zems, atsevišķās programmās sasniedzot vien dažus procentus, bet daļā programmu tas ir 0 % līmenī. Mūzikas padomes ieskatā tas ir pietiekams pamats pāriet no brīvprātīgas vienošanās meklējumiem uz regulējuma izstrādi.
Padomes ieskatā radio joprojām ir viens no plašāk sasniedzamajiem medijiem Latvijā un ietekmē to, kādu mūziku sabiedrība dzird, iepazīst un atpazīst. Latvijā radītas mūzikas klātbūtne ēterā stiprina latviešu valodas klātbūtni ikdienas informatīvajā un kultūras telpā, veicina Latvijas autoru un izpildītāju atpazīstamību un dod iespēju auditorijai iepazīt arī jaunu Latvijas mūziku, kā arī stiprina klausītāju piederības sajūtu Latvijai.
Vienlaikus Latvijas radiostaciju ēterā ievērojamu muzikālā satura daļu veido ārvalstu repertuārs, tostarp mūzika angļu un krievu valodā, kamēr Latvijā radītas mūzikas īpatsvars daļā komerciālo radio programmu ir ļoti zems. Runa nav par citu valodu vai ārvalstu repertuāra ierobežošanu. Runa ir par Latvijas kultūras samērīgu klātbūtni savā informatīvajā un kultūras telpā, pauž padomē.
Situācija, kurā Latvijas auditorijai paredzētajās radio programmās ārvalstu mūzika var veidot lielāko repertuāra daļu, bet Latvijas mākslinieku un autoru veikumam, jaunradei un latviešu valodas skanējumam mūzikas ritmos ēterā nav nodrošināts pat minimāls īpatsvars, Mūzikas padomes ieskatā nav līdzsvarota.
Vēstulē teikts, ka Latvijas kultūra nav tikai mantojums, ko saglabājam, bet tā ir arī šodien radīta mūzika, kurai nepieciešama iespēja sasniegt savu auditoriju.
Vienlaikus padome uzsver, ka Latvijas mūzikas klātbūtnei radio ir arī ekonomiska nozīme. Radio atskaņojumi rada autoratlīdzības un blakustiesību atlīdzības, palielina mākslinieku un skaņdarbu atpazīstamību un veicina mūzikas apriti arī ārpus radio – straumēšanas platformās, koncertos un citos mūzikas patēriņa veidos. AKKA/LAA dati par 2024. gada komercradio sektoru rāda, ka Latvijas autori saņēma 64 523 eiro, savukārt ārvalstu autori – 240 645 eiro. Tātad uz katru Latvijas autoriem izmaksāto vienu eiro ārvalstu autoriem tika izmaksāti 3,73 eiro.
Kā norādīts vēstulē, šie dati ilustrē radio repertuāra izvēles ekonomisko ietekmi. Jo lielāka daļa ēterā atskaņotās mūzikas ir radīta ārvalstīs, jo lielāka daļa no radio ģenerētajām autoratlīdzībām nonāk ārpus Latvijas. Savukārt Latvijas mūzikas atskaņošana nozīmē arī ieguldījumu vietējā mūzikas apritē un jaunas mūzikas radīšanā.
Radio programmu izplatīšanai nepieciešamais radiofrekvenču spektrs ir ierobežots valsts resurss, kura izmantošanas tiesības tiek piešķirtas un regulētas valsts noteiktā kārtībā. Tādēļ diskusiju par Latvijā radītas mūzikas klātbūtni nevar vērtēt tikai kā jautājumu par privāta uzņēmuma repertuāra izvēli, pauž padomē.
Valsts jau šobrīd elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībai nosaka prasības, kas izriet no sabiedrības interesēm, valsts valodas un mediju vides aizsardzības. Mūzikas padomes ieskatā arī samērīga Latvijas mūzikas klātbūtnes veicināšana šajā telpā ir pamatots kultūrpolitikas mērķis.
Padome arī norāda, ka Eiropas valstīs vietējās mūzikas, valodas un nacionālās kultūras klātbūtnes veicināšanai tiek izmantoti dažādi risinājumi. Arī Igaunijā vietējās mūzikas klātbūtne tiek ņemta vērā radio programmu licencēšanas nosacījumos. Tas rāda, ka vietējās mūzikas veicināšanas nosacījumi paši par sevi nav pretrunā komerciālam un daudzveidīgam radio tirgum. Latvijai ir iespējams izveidot savam mediju tirgum atbilstošu modeli.
Mūzikas padome neatbalsta pēkšņas izmaiņas radio tirgū. Regulējums ieviešams pakāpeniski, dodot raidorganizācijām pietiekamu laiku programmu un repertuāra pielāgošanai.
Būtiska ir arī skaidra Latvijā radītas mūzikas definīcija. Tai jāaptver Latvijas mūzikas ekosistēma – autori, izpildītāji, producenti un citi mūzikas radīšanā būtiski iesaistītie, nosakot objektīvus un praksē piemērojamus kritērijus. Tāpat regulējumam jānodrošina, ka Latvijā radītā mūzika sasniedz auditoriju ne tikai nakts, bet arī dienas laikā. Pretējā gadījumā noteikto īpatsvaru būtu iespējams formāli izpildīt stundās, kad radio auditorija ir būtiski mazāka, pauž padome.
Mūzikas padome uzsver, ka iniciatīvas mērķis nav ierobežot ārvalstu mūzikas pieejamību, radio programmu daudzveidību vai raidorganizāciju redakcionālo brīvību. Jautājums ir par samērīgu vietu Latvijas kultūrai, valodai un mūzikas jaunradei Latvijas valstij piederošā un regulētā radiofrekvenču telpā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas Mūzikas padome aicina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju atbalstīt principu par minimāla Latvijā radītas mūzikas īpatsvara noteikšanu radio programmās; atbalstīt pakāpeniski ieviešama un radio tirgum samērīga regulējuma tālāku izstrādi; atbalstīt regulējumā noteiktu skaidru un praktiski piemērojamu Latvijā radītas mūzikas definīciju un paredzēt, ka noteikta daļa šīs mūzikas tiek atskaņota laikā, kad radio sasniedz būtisku auditorijas daļu; turpmākajā likumdošanas procesā vērtēt šo jautājumu arī valsts valodas, kultūrpolitikas, Latvijas radošo industriju konkurētspējas un ekonomiskās attīstības kontekstā.
Latvijas Mūzikas padomes pārstāvji ir gatavi piedalīties Saeimas komisiju sēdēs, kurās tiks izskatīti jautājumi par Latvijā radītas mūzikas minimālā īpatsvara noteikšanu radio programmās, sniedzot nozares rīcībā esošos datus un priekšlikumus tā praktiskai ieviešanai.
Latvijas Mūzikas padomes ieskatā Latvijas mūzikai ir jābūt iespējai sasniegt savu auditoriju savā valstī, un valsts politikai ir jāveido tam atbilstoši priekšnoteikumi.
Latvijas Mūzikas padomes vārdā vēstuli parakstījis padomes priekšsēdētājs Egīls Šēfers.
