SEPLP aicina Saeimu filmu demonstrēšanā televīzijā pieļaut izņēmumu attiecībā uz svešvalodu lietošanu kā māksliniecisku izteiksmes līdzekli
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome), izvērtējot likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1200/Lp14), pirms trešā lasījuma rosina grozījumu projektā paredzēt izņēmumu gadījumiem, kad filmā ierobežotā apjomā tiek izmantoti mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi svešvalodās, kuru dēļ nav iespējams nodrošināt oriģinālvalodas teksta burtisku atveidi latviešu valodā, jo tas nozīmētu filmas oriģinālo skaņu aizstāt ar citu balsi vai tekstu. Padome savu priekšlikumu nosūtījusi arī atbildīgajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai līdz 17. augustam, kas bija noteikts kā termiņš priekšlikumu sniegšanai trešajam lasījumam.
Jūlijā otrajā lasījumā Saeimā jau apstiprināti grozījumi, kas EPLL 28. panta trešo daļu paredz izteikt sekojoši: “Demonstrējamās filmas citu Eiropas Savienības dalībvalstu valodās ieskaņo, dublē vai subtitrē valsts valodā. Demonstrējamās filmas citās svešvalodās ieskaņo vai dublē valsts valodā. Dublētais un ieskaņotais teksts paralēli oriģinālajam skaņas pavadījumam un subtitri valsts valodā veidojami tādā kvalitātē, kas nodrošina pietiekami precīzu oriģinālvalodas teksta izpratni. Bērniem paredzētās filmas dublē vai ieskaņo valsts valodā. Šie nosacījumi neattiecas uz retranslāciju, kā arī tādām filmām, kuras tiek raidītas, izmantojot satelīttelevīzijas elektronisko sakaru tīklus, mērķauditorijai, kas nav Latvijas iedzīvotāji, kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 8. panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā gadījumā. Filmas var būt ieskaņotas tikai vienā valodā, neskaitot oriģinālo skaņas pavadījumu.”
Padomes ieskatā ir rūpīgi izvērtējams priekšlikums likumprojekta ietvaros būtiski mainīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (turpmāk – EPLL) 28. panta trešajā daļā ietverto regulējumu par demonstrējamo filmu tulkošanu un valodu. Mainot filmu valodas regulējumu pēc būtības, būtu nepieciešama šī jautājuma pilnvērtīga analīze kopīgi ar kino ekspertiem, elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp, sabiedrisko mediju, izvērtējot priekšlikumu ietekmi uz mediju vidi, filmu izplatītājiem un demonstrējamo filmu māksliniecisko kvalitāti.
Ja likumdevējs neatsakās no ieceres veikt grozījumus EPLL 28. panta trešajā daļā, Padomes ieskatā EPLL grozījumu likumprojektā būtu jāparedz izņēmums gadījumiem, kad filmā ierobežotā apjomā tiek izmantoti mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi svešvalodās, kuru dēļ nav iespējams nodrošināt oriģinālvalodas teksta burtisku atveidi latviešu valodā, jo tas nozīmētu filmas oriģinālo skaņu aizstāt ar citu balsi vai tekstu. Kā piemēru šādiem gadījumiem var minēt filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā, Uļa, Padomju džinsi u.c.
Padome uzskata, ka likumprojekta normai būtu jābūt pietiekami elastīgai, lai tā ļautu saglabāt gan valsts valodas lietojumu, gan audiovizuālā darba māksliniecisko integritāti. Likumdevējam neparedzot izņēmumu ierobežotam svešvalodas lietojumam kā mākslinieciskās izteiksmes līdzeklim, var rasties situācija, ka augstākminētās un citas vēsturiski Latvijā radītās filmas bez papildu ieskaņošanas vai dublēšanas nevarēs demonstrēt arī sabiedriskā medija LTV1 programmā, ja filmā skan pat tikai daži teikumi krievu valodā, jo LTV1 apraides atļaujā nav paredzēts svešvalodu lietojums.
Ņemot vērā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk – SEPLPL) noteikto pienākumu, VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (turpmāk – LSM) ir regulāri ar finansējumu iesaistījies Latvijas filmu veidošanā, tajā skaitā pēdējo gadu laikā, piemēram, filmas Uļa gadījumā, kas radīta daļēji arī krievu valodā, bet tas noticis atbilstoši augstāk minētajiem normatīvajiem aktiem. Filmu veidošanas specifika nozīmē to, ka pirms nonākšanas uz ekrāniem ražošanas process ilgst vairākus gadus un tā laikā nevar paredzēt iespējamās likumu izmaiņas, kas var radīt grūtības filmas demonstrēšanai televīzijā vai radīt ievērojamas papildu izmaksas papildu apstrādes gadījumā.
Padome pilnībā atbalsta latviešu valodas stiprināšanu Latvijas informatīvajā un kultūras telpā, vienlaikus norādot, ka filmas dublēšana vai ieskaņošana nav tikai tehnisks oriģinālā teksta pārcelšanas process no vienas valodas citā, bet atsevišķos gadījumos darbos ir izmantoti mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi svešvalodās, kurus ir nepieciešams saglabāt, lai neizmainītu darba saturu vai autora ieceri, tādējādi izmainot vai pasliktinot oriģināldarbu un tā māksliniecisko kvalitāti. Turklāt filmu dublēšana vai ieskaņošana radīs papildu izmaksas, kas nav paredzētas Latvijā radītām filmām, kuras radītas atbilstoši tā brīža spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un jau tapušas daļēji ar valsts budžeta un arī sabiedriskā medija finanšu resursiem.
Padome kā LSM kapitāla daļu turētāja un augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk – SEPLPL) īstenošanu, norāda, ka SEPLPL 23. pants “Latvijas Sabiedriskā medija atbalsts Latvijas filmu nozarei” paredz:
“(1) Latvijas Sabiedriskais medijs nodrošina Latvijas nacionālā audiovizuālā mantojuma pieejamību sabiedrībai, iepērkot nacionālās filmas, demonstrējot tās savu programmu un pakalpojumu ietvaros un veicot citus pasākumus Latvijas filmu nozares atbalstīšanai saskaņā ar šo nozari regulējošiem tiesību aktiem.
2) Latvijas Sabiedriskais medijs Latvijas nacionālā audiovizuālā mantojuma jautājumos sadarbojas ar valsts tiešās pārvaldes iestādi "Nacionālais kino centrs".
(3) Valsts tiešās pārvaldes iestāde "Nacionālais kino centrs" un Latvijas Sabiedriskais medijs noslēdz vienošanos par kārtību, kādā Latvijas Sabiedriskais medijs tai piešķirtā budžeta ietvaros pilda savu pienākumu iesaistīties nacionālo filmu kopražošanā un iepirkšanā. Vienošanās termiņš ir trīs gadi, un tā ik reizi slēdzama ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms nākamā perioda sākuma.”
Savukārt Filmu likuma 8. pants “Publiskā finansējuma piešķiršanas nosacījumi Latvijas filmu veidošanai” paredz:
“(1) Publisko finansējumu Latvijas filmas veidošanai neatkarīgi no finansējuma administrētāja var piešķirt, ja tā atbilst vismaz trijiem no šādiem nosacījumiem:
1) filmas darbība noris galvenokārt Latvijā vai citā Eiropas Savienības valstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Šveicē;
2) vismaz viens no galvenajiem varoņiem ir saistīts ar Latvijas kultūru vai teritoriju, kurā runā latviešu valodā;
3) filmas režisors vai scenārija autors ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, vai arī scenārija autors ir persona, kas runā latviešu valodā;
4) filmas galvenā tēma ir kultūras, sabiedrības, politiskie vai vēstures jautājumi, kas attiecas uz Latvijas sabiedrību un ir būtiski tai;
5) viena no filmas oriģinālajām galaversijām ir latviešu valodā;
6) filmas scenārija pamatā ir Latvijas literārs oriģināldarbs.
(2) Kopražojuma filma var pretendēt uz publiskā finansējuma saņemšanu, ja tā atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam vai ja to paredz Latvijas Republikai saistoši filmu nozari un kopražojuma filmu veidošanu regulējoši starptautiskie līgumi.
(3) Publisko finansējumu Latvijas filmas veidošanai piešķir filmu producentu reģistrā reģistrētam filmu producentam — komersantam, biedrībai vai nodibinājumam.
(4) Ja piešķirtie finanšu līdzekļi netiek izmantoti atbilstoši finansēšanas līguma nosacījumiem, publiskā finansējuma piešķīrējs no finansējuma saņēmēja piedzen piešķirtos un neatbilstoši izlietotos finanšu līdzekļus.”
EPLL spēkā esošās redakcijas 28. panta trešā daļa nosaka: “Demonstrējamās filmas ieskaņo, dublē vai subtitrē valsts valodā. Dublētais un ieskaņotais teksts paralēli oriģinālās skaņas pavadījumam un subtitri valsts valodā veidojami tādā kvalitātē, kas nodrošina pietiekami precīzu oriģinālvalodas teksta izpratni. Bērniem paredzētās filmas dublē vai ieskaņo valsts valodā. Šie nosacījumi neattiecas uz retranslāciju, kā arī tādām filmām, kuras saskaņā ar izsniegtajām apraides atļaujām un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegtajiem attiecīgā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pamatnosacījumiem tiek raidītas Latvijas mazākumtautību pirmsskolas un jaunākajiem skolas vecuma bērniem vai, izmantojot satelīttelevīzijas elektronisko sakaru tīklus, mērķauditorijai, kas nav Latvijas iedzīvotāji, kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 8. panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā gadījumā. Filmas var būt ieskaņotas tikai vienā valodā, neskaitot oriģinālo skaņas pavadījumu.”
Gan EPLL esošā redakcija, gan likumprojekts paredz izņēmumu attiecībā uz sabiedrisko mediju, atsaucoties uz SEPLPL 8. panta trešo un ceturto daļu. Vienlaikus Saeimas darba kārtībā ir arī likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (Nr. 1334/Lp14), lai izpildītu Satversmes tiesas 2026. gada 30. marta spriedumu lietā Nr. 2024-30-01, kas nozīmē, ka sabiedriskā medija programmā LTV7, kuras apraides atļauja paredz citu valodu lietojumu nelielā apjomā, varēs palikt filmas oriģinālvalodā, tās subtitrējot. Vienlaikus, atbalstot SEPLPL grozījumu likumprojektu, LTV7 filmas un izrādes krievu valodā bez ieskaņošanas vai dublēšanas nevarēs pārraidīt jebkurā gadījumā, kamēr citās valodās – varēs. Līdz ar to, lasot abus likumus kopsakarībā, turpmāk LTV7 varēs demonstrēt filmas un teātra izrādes, piemēram, angļu, franču, vācu, ukraiņu utt. oriģinālvalodā ar subtitriem valsts valodā, bet ne krievu valodā.
Padome informē, ka ir atbalstījusi likumprojekta Nr. 1200/Lp14 mērķi ieviest Regulas 8. pantā noteikto, aizstājot EPLL 57. pantā norādīto Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) ar Eiropas Mediju pakalpojumu padomi, kā arī papildināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes likumā noteikto kompetenci, ņemot vērā likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" paredzētos grozījumus. Likumprojekts tika izstrādāts tieši šim mērķim un arī likumprojekta izskatīšanā Saeimas pirmajā lasījumā tika uzsvērts, ka paredzētās izmaiņas ir galvenokārt tehniska un institucionāla rakstura.
Ņemot vērā minēto, Padomes ieskatā ir rūpīgi izvērtējams priekšlikums likumprojekta ietvaros būtiski mainīt EPLL 28. panta trešajā daļā ietverto regulējumu par demonstrējamo filmu tulkošanu un valodu, jo šis jautājums pēc būtības nav saistīts ar Eiropas Mediju brīvības akta 8. panta ieviešanu un būtiski paplašina sākotnēji iecerēto likumprojekta priekšmetu.
