Daugavpilī uztverams Baltkrievijas radio; aktualizēts jautājums par Latvijas informatīvās telpas stiprināšanu
Norādījumi no diktatora Aleksandra Lukašenko par Baltkrievijas sabiedrotajiem un gatavošanos plūdiem. Drošības struktūru atskaite par 23. februāra, tā dēvētās vīriešu dienas, pasākumiem un ekspertu spriedumi, ar ko Latvijai jādraudzējas un pēc kura stabules labāk dejot nevajadzētu. To visu var dzirdēt Baltkrievijas radio, kas dzirdams arī Latvijas otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī.
Daugavpilī dzird Baltkrievijas radio ar Lukašenko uzrunām
Braucot pa Daugavpils ielām var dzirdēt ne vien vietējās radiostacijas, bet arī Baltkrievijas radio "Radio Belarus", tostarp Aleksandra Lukašenko uzrunu.
Video - LTV "Panorāma" (04/03/2026)
Radiostacija savulaik izveidota, lai spodrinātu Baltkrievijas tēlu ārvalstīs. Lai gan frekvence tiek izmantota Baltkrievijā, signāls aizsniedzas arī līdz Daugavpilij.
"Radio Belarus" šobrīd aizņēmis frekvenci, kas iepriekš bija Latvijas Radio 4 frekvence Rīgā – nu jau slēgtā. Tā gan ilgi nav stāvējusi tukša.
Latvijas Radio 4 Rīgas frekvence Latgalē nekad nav bijusi uztverama. Minētā frekvence tiek izmantota Baltkrievijā, un signāls var sasniegt Latvijas pierobežu. Frekvence var tikt izmantota dažādās valstīs, dažādām programmām, ja vien tās netraucē viena otrai.
Braucot pāri Vienības tiltam, Daugavpilī, radio pārklājums ir ļoti labs – tas gan pasliktinās blīvi apbūvētās teritorijās, piemēram, pilsētas centrā iebraucot, jūtams, ka pārklājums vairs nav tik kvalitatīvs.
Raidītājs atrodas Braslavā, vien aptuveni 20 kilometrus aiz Latvijas robežas. Tas, ka tik labi Baltkrievijas radio stacija dzirdama Daugavpilī, ir pārsteigums.
Daugavpilietis Jānis sacīja, ka, braucot uz Dagdas pusi, baltkrievu radio frekvences pārtver latviešu. "Es jau neklausos. Man vienīgi pasmieties par to, ko tur stāsta," uzsvēra Jānis.
Pierobežas iedzīvotāja Sandra norādīja, ka pati dzīvo blakus Baltkrievijas robežai. "Tur labi ķer, tur arī klausāmies. Man ļoti patīk, īpaši kultūras programmas – teju būtu turpat Baltkrievijā," pauda Sandra.
Daugavpiliete Dace sacīja: "Neesmu uzķērusi tādus viļņus. Bet man ir svarīgi, lai ikkatrs iedzīvotājs saņem šo pareizo informāciju. Tādu, kas ir Latvijai svarīga."
Jāpiebilst, ka Latvijas Radio 4 Latgalē iepriekš izmantoja citas frekvences, kuras sabiedriskais medijs saglabājis – tagad tajās pārraida saturu latviešu valodā. Baltkrievijas radio vēstījumi sasnieguši ne tikai pierobežu
Baltkrievijas radio saklausāms ne tikai pierobežā. Precedents ir apdraudējis mūsu informatīvo telpu, norādīja atbildīgajā ministrijā. Atbildīgie meklē tehniskos risinājums, taču vienlaikus uzsver nepieciešamību stiprināt Latvijas informatīvo telpu.
"Tas, kas tajā ir dzirdams, ir zināmā mērā mūsu informatīvās telpas apdraudējums," komentējot Baltkrievijas radio vēstījumu uztveršanu Latvijā, saka kultūras ministres padomnieks Kārlis Dagilis.
Rīgā frekvencē 107,7 raidīja Latvijas Radio 4 (LR4), taču līdz Daugavpilij tas nesniedzās. Vienlaikus Braslavas frekvencē 107,7 Daugavpilī jau iepriekš varēja dzirdēt Baltkrievijas mediju. Kopš LR4 slēgšanas, šī frekvence ir atbrīvojusies, tāpēc, iespējams, laikapstākļu ietekmes dēļ arī ārpus pierobežas baltkrievu propaganda sasniedza Latvijas klausītājus.
Kultūras ministres padomnieks par šo jautājumu sazinājies ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju.
"Sākām meklēt risinājumus. Es saprotu, ka NEPLP ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) savā starpā šo risinājumu ir atraduši – laist klusumu šajā Rīgas frekvencē, līdz kurai ir aizsniedzies šis Baltkrievijas radio. Un palika pie tā, ka LVRTC aprēķinās, kādas varētu būt izmaksas," sacīja Dagilis.
NEPL padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš sacīja: "Respektīvi, tas slāpētu jebkādu iespēju tur kaut vai nejauši nonākt kādām mums nedraudzīgām radiostacijām, bet NEPLP var dot šādu atļauju. Bet tālāk, kā to izdarīt un kur atrast finansējumu, tas jau ir Kultūras ministrijas un LVRTC jautājums, ko NEPLP nekādā veidā nevar ietekmēt."
Vaicāts, kas būtu finansējuma sniedzējs, Dagilis sacīja, ka "šobrīd tik tālu mēs neesam nonākuši". Dagilis pieļāva, ka iestādēm būtu jāsanāk kopā, lai meklētu risinājumus.
Valsts kapitālsabiedrība "Elektroniskie sakari" pārvalda radiofrekvenču spektru un numerāciju Latvijā. Uzņēmums kontrolē, lai frekvences tiktu izmantotas atbilstoši noteikumiem. Iestādē apliecināja, ka nav konstatēts, ka jaudas vai citi tehniskie parametri būtu pārkāpti.
"Elektronisko sakaru" vecākais eksperts apraides jautājumos Juris Rencis sacīja: "Ja mēs skatāmies tādu teritoriju, kur Braslavas stacija ir vairāk vai mazāk stabili uztverama – tā ir pierobeža tikai. Un šajā teritorijā nekas nav mainījies. Savukārt tālāk, ja mēs skatāmies virzienā uz Rīgu, tad pie noteiktiem apstākļiem Braslavas staciju ir iespējams uztvert, bet tā nav parasta klausītāja iespēja, tas ir, izmantojot šim mērķim paredzētus tehniskos līdzekļus un vēl laika apstākļiem jābūt atbilstošiem."
Rencis atgādināja, ka radioviļņu izplatīšana nebeidzas ar valsts robežu. Bet, ja Baltkrievija pastiprinās savu signālu, kas radītu traucējumus mūsu staciju uztveršanai, "Elektroniskie sakari" rīkosies.
"Jādomā, ka otra puse pieturēsies pie starptautisko spektru izmantošanas noteikumiem. Ja tas nenotiek, iespējas ietekmēt ir, tikai paceļot šo jautājumu starptautiskā līmenī," sacīja Rencis.
Vienīgais veids, kā sargāt Latvijas informatīvo telpu, būtu to stiprinot, pauda Āboliņš.
"NEPLP jau vairākus gadus ir rosinājis caur MAF (Mediju atbalsta fondu) kā priekšlikumu, iesniedzot Kultūras ministrijā ideju apmaksāt arī radio programmu apraidi, kas būtu milzīgs atspaids, jo tādā veidā radiostacijām paliktu vairāk naudas saturam. Tas ir, mūsuprāt, vienīgais veids, kā var stiprināt šo komerciālo radio apraidi," sacīja Āboliņš, norādot, ka Kultūras ministrija to nav ne reizi atbalstījusi.
Mediju atbalsta fonda ietvaros reģionālajiem medijiem ir atvēlēti teju divi miljoni eiro, savukārt Latgalei ir paredzēti 60 tūkstoši eiro, kas nav daudz, norādīja Kultūras ministrijā.
Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Gunta Līdaka sacīja: "Jautājumi par sabiedrības informēšanu, manuprāt, visos iespējamajos veidos pierobežā šobrīd ir prioritāte numur viens. Es domāju, ka šeit arī varētu palīdzēt un vajadzētu palīdzēt formātam Valsts kancelejā, kurā šobrīd runā par informatīvās telpas drošību, tā ka šis ir precedents, kur ir jādomā, kā operatīvāk uz to reaģēt visām institūcijām, savstarpēji sadarbojoties, lai šos apdraudējumus novērstu."
Līdaka pieļāva, ka Baltkrievijas mediju propagandas vēstījumi varētu pastiprināties, tāpēc jādomā par veidiem, kā problēmu varētu tehnoloģiski risināt.
