Ludzas novada Pasienē grūti uztvert Latvijas TV kanālu signālu un trūkst intereses par valstī notiekošo
Stiprināt Latvijas informatīvo telpu pierobežā ir sarežģīts uzdevums, kas atduras pret gadiem veidotiem ieradumiem. Tur, kur kaimiņvalstu televīzijas kanāli gadiem bijuši vieglāk pieejami nekā pašmāju saturs, informatīvā telpa ir nevis jāstiprina, bet burtiski jāiekaro no jauna. Ludzas novada Pasienē, salīdzinot ar problēmām par Latvijas kanālu signāla uztveršanu, daudz grūtāk pārvarams ir iedzīvotāju intereses trūkums par Latvijā notiekošo un arī valodas barjera, kas liek izvēlēties jebko citu, tikai ne Latvijas aktualitātes.
Darba dienas vidū Ludzas novada Pasienē ielas ir gandrīz tukšas. Lielākās izredzes satikt kādu iedzīvotāju ir pie veikala. Pasiene atrodas tikai aptuveni piecus kilometrus no Krievijas robežas, un latviski te runā retais. Viena no tām ir Aina.
Televizors ir, bet nav pieslēgts pie televīzijas, man ir tikai pieslēgts internets. Un es skatos to, ko gribu. Gurķu Juri – kā viņš audzē tos gurķus. Man kaut kas tāds ļoti interesē. Kaut kas par laukiem, kā audzē, tur lopus.
____________________________________
Turpretī vietējais iedzīvotājs Semjons pastāsta, ka televīziju skatās labprāt, tiesa – Krievijas televīzijas kanālus.
____________________________________
Latvijas programmās [nav] nekā!
– Tur jums nav nekā interesanta?
Es nesaprotu latviski! Zinātu latviešu valodu, tad jā!
– Kā jūs, piemēram, par Latviju kaut ko jaunu uzzināt, informāciju?
Programmā "Doma laukums". Un pat tur es nezinu, vai tā nav mainīta.
____________________________________
Savukārt Vitālijs nodarbojas ar dažādām radošām izpausmēm. Ar televīzijas skatīšanos gan neaizraujas. Kā skaidro Vitālijs – agresorvalstu propaganda neinteresējot, bet Latvijas televīzijas kanālus uztvert esot sarežģīti.
"Lūk, šis ir Krievijas kanāls. Man tikai TNT rāda, uztver, "TV Mir".
Pat ja pamēģināt iestatījumus ieslēgt, tas tāpat uztvers šos Krievijas kanālus. Latvijas kanālam vienkārši tā kā pazūd signāls. Viss uzkaras, un viss!
Kad visu restartē, tad sāk uztvert Krievijas kanālus. Es pat griezu antenu uz Rīgas pusi, tāpat nekā," viņš pastāstīja.
Tikmēr Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā apgalvoja, ka bezmaksas apraidē esošās programmas pieejamas 99 % valsts teritorijas. Pieredze rāda, ka nereti tās neizdodas uztvert tieši antenu dēļ, jo tās nav pareizi noregulētas vai antenu tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts.
"Tāda ziema kā šī būs būtiski ietekmējusi uztverošās iekārtas, jo sniegs, ledus, kušana, kas drīz sāksies, pēc tam naktīs atkal sasalšana. Šis ūdens iekļūst savienojumos un bojā uztverošās iekārtas, un signāls var būt nekvalitatīvs vai vispār neuztverams. Tātad, ja ir antena un ja tā ir pagriezta tuvākā raidošā torņa virzienā, jūs tos [kanālus] redzat," skaidroja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāve Vineta Sprugaine.
Pierobežā lielākā problēma ir nevis signāls, bet vietējo iedzīvotāju izvēle skatīties Krievijas un Baltkrievijas televīziju satura un valodas dēļ.
