Zibens spēriens – vizuāli iespaidīgs un arī bīstams mirklis.
Teju ik reizi pēc negaisa sociālajos tīklos ir redzami video un foto ar kadriem, kā zibens iesper augstākajos “zibens novedējos” pilsētā – TV un radio torņos. Torņi un masti ir dabīgs zibensnovedējs apdzīvotās vietās, jo visbiežāk ir augstākais objekts teritorijā, tādēļ jo īpaši pakļauts zibens spērieniem.
Septiņi no 31 LVRTC torņiem ir augstāki par 200m. Katru vasaru negaisa laikā kāds no torņiem piedzīvo spērienu, turklāt pēdējos gados gan negaisi, gan zibens izlāde to laikā kļūst intensīvākas. Zibens spērienus piedzīvo ne tikai Eiropas Savienības augstākais tornis Zaķusalā, bet arī citi LVRTC torņi reģionos.
Zibens spēriens sakaru tornī ir ne vien vizuāli iespaidīgs mirklis, bet arī ļoti intensīvs fizisks un elektrisks notikums, kas var radīt vairākas nopietnas sekas.
Zibens ir milzīga elektriskā izlāde ar strāvas stiprumu līdz 40 000 ampēri un spriegumu miljoniem voltu, kas ļoti īsā izlādes laikā pārvada enerģiju no mākoņa uz zemes objektu. Pārvadītais enerģijas daudzums būtu pietiekams vairāku mājsaimniecību gada elektroapgādei.
Kādus infrastruktūras bojājumus var radīt zibens spēriens?
Visbiežāk iedzīvotāji neizjūt zibens spēriena sekas sakaru torņos, tomēr jārēķinās, ka tādi var būt, un zibens spēriens var ietekmēt un pārtraukt pārraides un sakarus (radio, TV, mobilos tīklus). Piemēram, šopavasar pēc zibens izlādes LVRTC Daugavpils tornī tika būtiski bojātas vairākas radio apraidi nodrošinošās iekārtas. Bojājuma seku novēršana bija komplicēta un aizņēma teju astoņas stundas.
Zibens spēriena rezultātā var tikt bojāta elektrosistēma. Zibens var izraisīt pārspriegumu, kas bojā raidītājus, uztvērējus, antenas, barošanas sistēmas un citas elektroniskās iekārtas. Lai gan tornim ir zibensnovedējs, tomēr elektromagnētiskie impulsi (EMP) var bojāt neizolētas vai nepietiekami aizsargātas ierīces apkārtnē līdz 2 km attālumā. Zibens spēriens var radīt bojājumus arī pievadkabeļos, kas ved uz vai no torņa.
Zibens spēriena rezultātā vietas, kam tas trāpa, temperatūra var sasniegt pat vairāk nekā 30 000 °C un var aizdedzināt tuvumā esošus materiālus, īpaši, ja konstrukcijā ir degoši elementi.
Zibens enerģija var fiziski sabojāt metāla konstrukciju, atdalīt metinājumus vai deformēt struktūru.
Zibens spēriens nav brīdis, ko apbrīnot tuvumā
Negaisa laikā ne koks, ne tornis nebūs piemērotākā vieta, kur patverties no lietus, jo tieši augsti objekti nereti kļūst par zibens izlādes vietu, kas var radīt bīstamību arī tuvumā esošajiem cilvēkiem. Elektriskais lādiņš trāpa ne tikai augstākajā objektā, bet pa to var izplatīties arī vairāku metru rādiusa, apdraudot cilvēka veselību un pat dzīvību.
Darbs torņos ir aizliegts ne tikai negaisa laikā, bet pat tad, ja tas tiek solīts tuvāko stundu laikā vai arī ja līst. Kāpšana un nokāpšana no torņa fiziski var aizņemt pārāk ilgu laiku, taču no pirmajām lietus pilēm līdz pērkona dārdam vai zibens spērienam nereti ir visai īss laiks, kas var būt nepietiekams.
Kā torņi tiek aizsargāti no zibens?
Lai mazinātu zibens spēriena radītās sekas infrastruktūrai un sniegtajiem apraides un sakaru pakalpojumiem LVRTC:
apraides torņu augšpusē uzstāda zibens uztvērēju, kas uztver zibens spērienu;
zibens novedēju, kas savieno zibens uztvērēju un zemējuma ietaises, lai novadītu droši zibens izlādi uz zemi;
zemējuma sistēmas, kas ir ļoti svarīgas, lai droši izkliedētu zibens izlādi zemē;
Tāpat uz kabeļiem un dažāda veida infrastruktūras elementiem un aparatūras tiek uzstādītas pārsprieguma aizsardzības ierīces, bet jūtīgāk ierīcēm un vadības iekārtām tiek veidota ekranēšana un elektromagnētiskā aizsardzība.
Kā rīkoties, ja novēroti apraides traucējumi?
Ja rodas traucējumi maksas zemes apraidē, aicinām sazināties ar savu pakalpojumu sniedzēju.
Ja traucējumi ir bezmaksas zemes apraidē un programma nav uztverama arī pēc pārbaudēm, lūdzam zvanīt LVRTC klientu apkalpošanas daļai pa tālruni 67108787.
