Lai plašāk aizsargātu Latvijas autoru darbus un veicinātu legāla satura izmantošanu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) varēs ierobežot un bloķēt pirātiskās tīmekļvietnes, paredz Autortiesību likuma grozījumi, ko ceturtdien, 12. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima.
Izmaiņas paredz papildināt autortiesību regulējumu ar piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski publiskoti autortiesību vai blakustiesību objekti. Turpmāk autori varēs vērsties NEPLP, ja viņu tiesības būs pārkāptas un viņu radītie darbi publicēti internetā nelikumīgi.
Savukārt NEPLP varēs ierobežot vai pat bloķēt prettiesiskas un kaitnieciskas interneta vietnes, paredz izmaiņas likumā. Līdz šim, lai ierobežotu pirātiskās tīmekļvietnes, personas varēja vērsties tiesā.
Kā norādīja Saeimas preses dienestā, mūzikas, filmu, grāmatu un datorprogrammu nelegālas izmantošanas apjoms Latvijā šobrīd ir liels, bet līdzšinējā kārtība, lai pret to cīnītos, ir izrādījusies neefektīva, jo tas ir ilgi un dārgi. NEPLPšādas pilnvaras nepieciešamas, un tas varētu labāk palīdzēt cīnīties pret autortiesību pārkāpumiem. Izmaiņas arī nepieciešamas, lai veicinātu legāla satura izmantošanu, iepriekš akcentējuši Kultūras ministrijas pārstāvji.
NEPLP padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš atsaucās uz pieredzi Lietuvā, kur ir spēkā līdzīgs regulējums. Norāde par, piemēram, vienas vai dažu filmu piratizēšanu, var būt pamats pieejas slēgšanai visā vietnē: «Bez šaubām viens no mērķiem ir aizsargāt Latvijas saturu. Mēs zinām pieredzi, ka diezgan ātri tika piratizētas un nozagtas gan "Dvēseļu putenis", gan nesen "Straume". Vienīgā nianse ir tāda, ka NEPLP to nevarēs darīt pati pēc savas iniciatīvas, bet mums būs jāsaņem iesniegums no kāda, kura tiesības ir pārkāptas, respektīvi, tiesību turētāja.»
Praktiski tas notiks līdzīgi kā pašlaik ar pirātisko televīzijas kanālu vietņu bloķēšanu, ko NEPLP jau dara piecus gadus. Pirmais padomes solis būs uzlikt pienākumu divu nedēļu laikā pārtraukt vietnes darbību vai to legalizēt. Līdz šim neviena no televīzijas kanālu neatļautas pieejas vietnēm neesot legalizējusies. Nākamais padomes solis – bloķēt šo vietni. Tas nozīmē ne gluži zibenīgu rīcību – katrs no lēmumiem par vietnes bloķēšanu administratīvā procesa kārtībā izies caur tiesu un būs juridiski apstiprināts.
«Šis ir tikai viens no soļiem, kas mums būtu jādara, lai veicinātu legāla satura izmantošanu, it īpaši, lai aizsargātu Latvijas autoru darbus pret nelegālu izmantošanu,» iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima ("Progresīvie").
Latvija – viena no pirātiskākajām valstīm ES
2020. gadā Latvijas interneta lietotāji visbiežāk Eiropas Savienībā (ES) izmantoja nelegālu saturu – 13,9 reizes mēnesī (Igaunijā – 12,5, bet Lietuvā – 11,5; vidēji ES – 5,9 reizes mēnesī), liecina ES Intelektuālā īpašuma biroja veiktais pētījums.
Savukārt Kultūras ministrijas pētījumā norādīts, ka 2021. gadā 15% cilvēku pēdējā pusgada laikā izmantoja pirātiskās video satura straumēšanas vietnes. No tiem 42,5% respondentu šādas vietnes lietoja ikdienā – vismaz reizi nedēļā vai biežāk.
Esam viena no pirātiskajām valstīm ES nelegāli izplatīta satura ziņā, pauda Āboliņš:
«Tie ir aptuveni 32 miljonu eiro gadā zaudējumi, kas gada laikā tiek nodarīti Latvijas ekonomikai saistībā ar satura zagšanu. Tas ir gan televīzijas programmas, gan filmas, gan audiogrāmatas, gan videospēles, gan datorprogrammas, gan mūzika. Visa veida zagtais saturs. Latvija dažos topos ir pirmajā vietā, dažos topos otrajā vietā ES satura zagšanas ziņā. Esam viena no vai pati pirātiskākā valsts ES. Diemžēl. Bet šie grozījumi ļaus to mainīt.,»
Citās Eiropas valstīs, piemēram, Portugālē apsver iespējas kriminalizēt pirātisku satura izplatīšanu.
Latvijā pašlaik vēl ne – ar šiem likuma grozījumiem pirātisks saturs faktiski pirmo reizi noteikts par nelikumīgu.
Par pirātiskā satura nodarījumu Latvijas ekonomikai iepriekš izteicās arī biedrības "Par legālu saturu" vadītāja Gunta Līdaka:
«Autortiesību jautājums skar ne tikai audiovizuālo nozari kā tādu, bet arī ekonomiku. Šajā kontekstā jārunā arī par ēnu ekonomikas komponenti, kas skar mediju politikas jautājumus. Mēs zaudējam audiovizuālajā nozarē līdz 40 miljoniem eiro. Es domāju, ka vispirms mums jāsaglābj sava radošo cilvēku ekonomiskā spēja izdzīvot.»
NEPLP tehnisko resursu pietiekot, bet vairāk darbinieku nevarēšot atļauties algot.
Nedēļas laikā NEPLP spētu nobloķēt līdz 10 nelegāla satura vietnēm.
Pusgada laikā varētu redzams kopskats, cik labi jaunais regulējums palīdzēs cīņā ar nelegāla satura izplatību, prognozē Āboliņš.
Ko par pirātisko saturu domā Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji Rīgas ielās?
«Jā, [piekrītu šādam regulējumam], jo kaut kādā veidā ir jākontrolē, lai īpaši ierobežotu jauniešu pieeju šāda veida saturam. Atbalstu. Protams, ka tie ir lieli zaudējumi ekonomikai. Bet, acīmredzot, pakalpojumu sniedzējiem ir jādomā. Ja šī summa [zaudējumi] attiecas uz televīzijas kanāliem, tad pakalpojumu sniedzējiem jādomā par adekvāto cenu, jo cilvēks cenšas izvēlēties lētāku pakalpojumu un, acīmredzot, tā cena ir par augstu.»
«Es vērtēju, ka jaunākai paaudzei tas noteikti sagādās lielas problēmas, jo es pati nelegālo saturu tikpat kā nelietoju, bet man ir pusaugu meita, kas ļoti daudz jaunākos seriālus, kas [filmu un seriālu straumēšanas vietnē] "Netflix" ir par maksu, atrod, kur var dabūt par brīvu. Protams, angļu valodā, bet tad var uzlabot angļu valodas zināšanas. Bet vecākai paaudzei tas pārāk nesāpēs. Autortiesības ir svarīgas, bet, no otras puses, zinot, cik dārgs ir legālais saturs, varbūt mēs varētu būt godīgi, ja tas būtu nedaudz lētāks.»
«Droši vien tas ir labi, ka tiek ierobežotas nelegālās tīmekļvietnes. Tas nav nepieciešams – piekļūt nelegālām tīmekļvietnēm. Tās rada bīstamību. Un tad ir jautājums, ko jaunieši skatās tajās tīmekļvietnēs, un tas ir gana bīstami.»
«Manuprāt, tas nav pareizi. Ja tās ir nelegālas filmas, tās tāpat paliek, un nevajadzētu būt vietām, kur tās rāda.»
