Latgales radio (Latgolys radeja) atsāka skanēt ēterā FM diapazonā
Latgales radio 25.martā atsācis raidīt Rēzeknē, Daugavpilī, Jēkabpilī un Balvos, Dienai ziņo biedrības «LR» valdes priekšsēdētājs Ansis Ataols Bērziņš.
Latgales radio (Latgolys radeja) 25. martā atsāka skanēt ēterā FM diapazonā: Rēzeknē 103 MHz, Daugavpilī 95,2 MHz, Jēkabpilī 95,8 MHz un Balvos 99,5 MHz frekvencēs. Ir atjaunota arī studijas darbība.
Jau rakstīts, ka nelikumīga darījuma rezultātā gandrīz divus mēnešus radio kontrolēja ar Daugavpils radio staciju Alise+ saistīti cilvēki un tās eterā skanēja Alise+ un Krievijas radio Love Radio.
Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs šonedēļ atcēla pārdošanas darījuma reģistrāciju.
Biedrība «LR» turpinās darbu pie sabiedriska un latgaliska radio darbības nodrošināšanas un attīstības, vēsta A.A.Bērziņš.
Par valsts notāra lēmuma atcelšanu
un satura ziņā citāda administratīvā akta izdošanu
Izskatot Anša Ataola Bērziņa (turpmāk tekstā- Iesniedzējs) 2009.gada 10.februāra iesniegumu un 2009.gada 23.februāra iesniegumu (turpmāk tekstā abi kopā arī - Iesniegumi),
konstatēju:
[1] 2009.gada 27.janvārī Uzņēmumu reģistrā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "MG Latgolas Bolss", reģ. Nr. 41503036674, (turpmāk tekstā- Sabiedrība) 2009.gada 7.janvāra pieteikums par izmaiņām Sabiedrības valdē un juridiskajā adresē, kā arī dalībnieku reģistra pievienošanu reģistrācijas lietai, kam pievienoti arī:
[1.1] 2009.gada 8.janvāra dalībnieku sapulces protokols Nr.1/09 (turpmāk tekstā - Protokols);
[1.2] 2009.gada 8.janvāra dalībnieku reģistrs (turpmāk tekstā - Dalībnieku reģistrs).
[2] Izskatot 2009.gada 27.janvārī iesniegtos dokumentus, Uzņēmumu reģistra valsts notārs 2009.gada 29.janvārī pieņēma lēmumu Nr.13-10/8311/1 (turpmāk tekstā- Apstrīdētais lēmums) par izmaiņām Sabiedrības juridiskajā adresē un valdē, kā arī pievienot Dalībnieku reģistru Sabiedrības reģistrācijas lietai.
[3] 2009.gada 11.februārī Uzņēmumu reģistrā saņemts 2009.gada 10.februāra iesniegums ar lūgumu atcelt Apstrīdēto lēmumu, kas pamatots sekojoši:
[3.1] 2009.gada 8.janvārī nav tikusi sasaukta un nav notikusi Sabiedrības dalībnieku sapulce. Lai gan Protokolā norādīts, ka paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu ir izsūtīts, taču paziņojums nav ticis izsūtīts, pie kam šādu apstākli var apliecināt valdes loceklis Valdis Labinskis. Ievērojot minēto secināms, ka dalībniekiem tika liegts realizēt savas tiesības piedalīties dalībnieku sapulcē;
[3.2] Valdis Labinskis un Viktors Dobkevičs nav informējuši Sabiedrības dalībniekus par 2009.gada 8.janvārī noslēgto kapitāla daļu pirkuma līgumu, pretēji Komerclikuma 189.pantā noteiktajam;
[3.3] Valsts notāram bija jāpamana, ka gan kapitāla daļu pirkuma līgums, gan dalībnieku sapulces protokols datēti ar vienu datumu. Ievērojot šādus apstākļus secināms, ka nav iespējams likumā noteiktā kārtībā paziņot pārējiem Sabiedrības dalībniekiem par kapitāla daļu atsavināšanu un aicinājumu izmantot likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības;
[3.4] Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst lietas faktisko apstākļu izvērtēšana, taču Uzņēmumu reģistra pienākums ir pieprasīt un izskatīt visas likumdošanas aktos noteiktās ziņas un dokumentus, lai pārliecinātos, ka uzņēmums savu darbību uzsāk likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā, kā arī ziņot attiecīgajām valsts institūcijām par konkrētiem likumpārkāpumiem vai nepatiesu ziņu sniegšanu vainīgo personu saukšanai pie likumā noteiktās atbildības. Pieprasot no Sabiedrības dalībniekiem papildus ziņas un dokumentus, Uzņēmumu reģistram būtu bijusi iespēja pārliecināties par to, vai izpildītas likuma prasības;
[3.5] Uzņēmumu reģistrs nav ievērojis likumā noteiktās pilnvaras, jo nav pārliecinājies par Sabiedrības izmaiņu ieraksta veikšanai komercreģistrā iesniegto dokumentu saturu un, ja tas nav bijis Uzņēmumu reģistra kompetencē pārbaudīt lietas faktiskos apstākļus, tas tomēr nav īstenojis tam piešķirtās pilnvaras nodrošināt, lai jautājumu par iespējamu likumpārkāpumu vai nepatiesu ziņu sniegšanu izskatītu kāda cita kompetenta iestāde. Līdz ar to Uzņēmumu reģistrs pārkāpis tiesiskuma principu;
[3.6] Uzņēmumu reģistrs nav ievērojis privātpersonas tiesību ievērošanas principu, kas paredz, iestādes pienākumu piemērojamās tiesību normas ietvaros veicināt privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.
[4] 2009.gada 23.februārī Uzņēmumu reģistrā saņemts 2009.gada 23.februāra iesniegums, kam pievienots Valda Labinska 2009.gada 22.februāra paskaidrojums, kurā Valdis Labinskis pats apliecina sekojošo:
[4.1] 2009.gada 8.janvāra Sabiedrības dalībnieku sapulce nav tikusi izziņota un noturēta likumā noteiktā kārtībā (tā nav notikusi vispār);
[4.2] Sabiedrības dalībniekiem netika iesniegts nedz paziņojums par pirmpirkuma tiesībām, nedz kapitāla daļu pirkuma līgums;
[4.3] Sabiedrības valdē nav iesniegts nedz kapitāla daļu pirkuma līgums, nedz paziņojums par daļu pārdošanu;
[4.4] pēc Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas tika noslēgts vēl viens līgums, lai nepieļautu pārējo dalībnieku pirmpirkuma tiesību izmantošanu.
[5] 2009.gada 4.martā Uzņēmumu reģistrs nosūtīja Sabiedrībai lūgumu sniegt viedokli par Iesniegumos norādītajiem apstākļiem.
[6] 2009.gada 16.martā Uzņēmumu reģistrā saņemts Sabiedrības 2009.gada 13.februāra paskaidrojums Nr.25/09, kurā Sabiedrība skaidro sekojošo:
[6.1] Sabiedrība norāda, ka Valdis Labinskis kā valdes loceklis kapitāla daļu pirkuma līguma noslēgšanas brīdī apliecinājis, ka sasauca dalībnieku sapulci likumā noteiktā kārtībā un to, ka pārējiem dalībniekiem tika piedāvāts izmantot daļu pirmpirkuma tiesības;
[6.2] Ņemot vērā, ka Uzņēmumu reģistrs pārbauda dokumentu formālo atbilstību normatīvo aktu prasībām, nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu. Iesniedzēja minētie apstākļi uzskatāmi par faktiskajiem apstākļiem, kurus Uzņēmumu reģistrs nav kompetents izvērtēt;
[6.3] Sabiedrības iesniegtie dokumenti, uz kuru pamata pieņemts Apstrīdētais lēmums, atbilst normatīvo aktu prasībām, tādējādi Uzņēmumu reģistra valsts notārs rīkojies tiesiski, pieņemot Apstrīdēto lēmumu.
Izskatot Uzņēmumu reģistra rīcībā esošos dokumentus, t.sk. 2009.gada 7.janvāra pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Apstrīdēto lēmumu, Iesniegumus, kā arī Valda Labinska 2009.gada 22.februāra paskaidrojumu un Sabiedrības 2009.gada 13.februāra paskaidrojumu Nr.25/09,
secināju:
[7] Saskaņā ar Komerclikuma 213.panta pirmo daļu dalībnieku sapulci sasauc valde. Atbilstoši Komerclikuma 214.pantam paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta visiem dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Paziņojumi nosūtāmi uz sabiedrības dalībnieku reģistrā norādītajām adresēm. Statūtos var noteikt citu paziņošanas kārtību.
Izskatāmajā gadījumā Sabiedrības statūtos nav noteikta cita dalībnieku sapulces sasaukšanas un paziņošanas kārtība. Tāpēc dalībnieku sapulce bija jāsasauc un jāizziņo likumā noteiktajā kārtībā. Protokolā norādīts, ka sapulci sasauca valde, par ko 2008.gada 1.decembrī tika izsūtīts paziņojums.
[8] Komerclikuma 189.panta pirmajā daļā noteikts, ja sabiedrības dalībnieks pārdod sev piederošu daļu, pārējiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesības. Pirmpirkuma tiesību izlietošanas termiņš ir viens mēnesis no dienas, kad paziņojums par pārdošanu iesniegts valdei. Savukārt, šā paša panta pirmajā prim daļā noteikts, ka valdei ir pienākums pēc paziņojuma par daļas pārdošanu saņemšanas nekavējoties to darīt zināmu katram dalībniekam. Saskaņā ar Komerclikuma 188.panta ceturto daļu Sabiedrības statūtos var paredzēt daļu atsavināšanas kārtību, kas atšķiras no šā panta otrās un trešās daļas, kā arī no šā likuma 189.panta pirmās daļas noteikumiem.
Sabiedrības statūtos nav paredzēta cita daļu atsavināšanas kārtība, kas nozīmē, ka valdei ir pienākums pēc paziņojuma par daļas pārdošanu saņemšanas nekavējoties to darīt zināmu katram Sabiedrības dalībniekam. Komerclikumā nav paredzēts, ka sabiedrībai Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka dalībnieku pirmpirkuma tiesību izlietošanas kārtība ir ievērota. Tāpēc Uzņēmumu reģistrs nevar pārliecināties par to, vai valde ir izpildījusi savu pienākumu, proti, darīt zināmu sabiedrības dalībniekiem par viņu iespēju izmantot pirmpirkuma tiesības uz pārdodamajām daļām.
[9] Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 1.pantu Latvijas teritorijā darbojas vienota iedzīvotāju uzskaites sistēma - Iedzīvotāju reģistrs, kas atrodas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā. No Sabiedrības Dalībnieku reģistra redzams, ka viens no sabiedrības dalībniekiem ir persona, kurai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķīrusi Latvijas Republikas personas kodu. Iedzīvotāju reģistrā ir norādīts, ka minētais personas kods ir piešķirts Ansim Ataolam Bērziņam, bet Dalībnieku reģistrā norādīta cita persona - Ansis Atols Bērziņš. Uzņēmumu reģistram ir pienākums ņemt vērā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Iedzīvotāju reģistra informāciju savu funkciju un uzdevumu veikšanai. Salīdzinot Iedzīvotāju reģistrā un Dalībnieku reģistrā norādīto informāciju, konstatējams, ka tajos norādītā informācija ir savstarpēji pretrunīga, līdz ar to rodas šaubas par personas identitāti.
[10] Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka dokumentos, kurus reģistrē, saturam jāatbilst citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem. Minētās tiesību normas mērķis ir nepieļaut, lai sabiedrības reģistrācijā lietā atrastos savstarpēji pretrunīgi dokumenti. Kā arī pats dokuments nevar saturēt savstarpēji pretrunīgu informāciju.
No Sabiedrības reģistrācijas lietas, kā arī ierakstiem komercreģistrā ir redzams, ka Sabiedrības pamatkapitāls ir 100 000 latu (viens simts tūkstoši latu). Bet Dalībnieku reģistrā norādīts, ka pamatkapitāls sastāda Ls 1 000 000 (viens simts tūkstoši latu) - cipariem izteiktais lielums atšķiras no vārdiem izteiktā lieluma. Tādējādi gan pats Dalībnieku reģistrs, gan Dalībnieku reģistrs un citi dokumenti Sabiedrības reģistrācijas lietā satur savstarpēji pretrunīgu informāciju.
[11] Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka izskatot iesniegtos dokumentus, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pārbauda, vai:
1) ievērota reģistrācijas piekritība;
2) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;
3) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā (izņemot gada pārskatus), ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;
4) Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.
Ja, pārbaudot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, šķēršļi nav konstatēti, valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu vai dokumentu pievienošanu lietai saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.panta trešo daļu.
Uzņēmumu reģistra valsts notāram nebija pamata apšaubīt Protokolā norādītās informācijas patiesumu, t.sk. to, ka sapulci sasauca valde, par ko 2008.gada 1.decembrī tika izsūtīts paziņojums (sk. [7]). Tāpat Uzņēmumu reģistra valsts notārs nevarēja gūt pārliecību, ka valde ir izpildījusi savu pienākumu paziņot dalībniekiem par iespēju izmantot pirmpirkuma tiesības (sk. [8]). Taču Uzņēmumu reģistra valsts notāram vajadzēja konstatēt [9] un [10] punktā minētos trūkumus, kas uzskatāmi par tiesiskiem šķēršļiem reģistrācijai. Ievērojot minēto, valsts notāram bija jāpieņem lēmums par ierakstu izdarīšanas un dokumentu pievienošanas Sabiedrības reģistrācijas lietai atlikšanu saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.panta ceturto daļu.
[12] Ņemot vērā iepriekš minēto, Apstrīdētais lēmums ir pieņemts, neievērojot tiesību normas. Administratīvā procesa likuma 84.pantā noteikts, ka administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks - ja neatbilst tiesību normām. Jāsecina, ka Apstrīdētais lēmums ir uzskatāms par prettiesisku.
[13] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs kā augstāka iestāde, saņemot iesniegumu, ar kuru apstrīd valsts notāra lēmumu, izskata lietu vēlreiz pēc būtības. Tādēļ galvenajam valsts notāram, pieņemot lēmumu, ir jāņem vērā visi tā rīcībā esošie dokumenti, kas attiecas uz Sabiedrības lietu,- arī tie, kuri iesniegti pēc Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, t.sk. Iesniegumi, kā arī Valda Labinska 2009.gada 22.februāra paskaidrojums un Sabiedrības 2009.gada 13.februāra paskaidrojums Nr.25/09.
Sabiedrība norādījusi, ka Valdis Labinskis kā valdes loceklis kapitāla daļu pirkuma līguma noslēgšanas brīdī apliecinājis, ka dalībnieku sapulces sasaukšana, tāpat arī piedāvājums daļu pirmpirkuma tiesību izmantošanai noticis likumā noteiktā kārtībā (sk. [6.1]). Taču jāņem vērā, ka šāds Sabiedrības viedoklis balstīts nevis uz faktiem, bet tās rīcībā esošo informāciju par faktiem, ko Sabiedrībai sniedzis tās bijušais valdes loceklis. Tādējādi nav pamata paļauties uz šādu Sabiedrības viedokli.
Valdis Labinskis, kas bija vienīgais valdes loceklis Sabiedrībā, un kuram attiecīgi bija pienākums paziņot par sapulci dalībniekiem, 2009.gada 22.februāra paskaidrojumā apstiprina (sk. [4.1], [4.2]) Iesniegumos minētos faktus, kas tādējādi pēc būtības ir pretrunā ar Protokolu un norāda uz Komerclikuma tiesību normu neievērošanu. Valdis Labinskis pats ir atzinis, ka ne dalībnieku sapulcē, ne tās noturēšanā, tāpat arī dalībnieku pirmpirkuma tiesību izmantošanas procedūrā nav ievēroti Komerclikuma noteikumi. Tādējādi Uzņēmumu reģistram nav pamata apšaubīt (būtībā nav strīds par šiem apstākļiem), ka Sabiedrības dalībnieku sapulce netika izziņota un noturēta likumā noteiktajā kārtībā un ka dalībniekiem netika dota iespēja izmantot savas pirmpirkuma tiesības (sk. [4.1], [4.2]). Pēc Valda Labinska 2009.gada 22.februāra paskaidrojumā norādītā jāsecina, ka pārējiem Sabiedrības dalībniekiem tādējādi netika dota iespēja piedalīties dalībnieku sapulcē, tāpat arī izmantot savas ar likumu noteiktās pirmpirkuma tiesības. Tādējādi Apstrīdētā lēmuma pieņemšana panākta ar prettiesiskām darbībām, proti, apzināti vai neapzināti neinformējot visus Sabiedrības dalībniekus par 2009.gada 8.janvāra dalībnieku sapulci, tāpat par kapitāla daļu atsavināšanas faktu, nedodot iespēju izmantot pirmpirkuma tiesības pārējiem dalībniekiem.
Taču, ņemot vērā visus galvenā valsts notāra rīcībā esošos dokumentus Sabiedrības lietā, kā arī šajā lēmumā konstatētos trūkumus (sk. [13]), t.sk. trūkumus Dalībnieku reģistrā (sk.[9], [10]), Apstrīdētais lēmums ir atceļams.
[14] Atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.panta ceturtajai daļai, ja nav ievērotas šā paša panta pirmajā daļā ietvertās prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, jāpieņem lēmums par ieraksta izdarīšanas un dokumentu pievienošanas reģistrācijas lietai atlikšanu, norādot termiņu trūkumu novēršanai. Izskatāmajā gadījumā konstatētie trūkumi ir novēršami. Proti, valdei jāsasauc un jāizziņo jauna dalībnieku sapulce likumā noteiktajā kārtībā. Dalībnieku reģistrā ierakstāmi korekti dati, - dalībnieka vārds un pamatkapitāla lielums. Pēc tam Uzņēmumu reģistrā iesniedzami dokumenti, kuros norādītie trūkumi novērsti, un kas pamato izmaiņu veikšanu Sabiedrības valdē, juridiskajā adresē, kā arī jauna dalībnieku reģistra pievienošanu Sabiedrības reģistrācijas lietai.
Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.panta pirmo, ceturto daļu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 2. un 4.punktu,
nolēmu:
1.Atcelt Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2009.gada 29.janvāra lēmumu Nr. 13-10/8311/1;
2.Atjaunot ierakstus komercreģistrā, kādi tie bija līdz Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2009.gada 29.janvāra lēmuma Nr. 13-10/8311/1 pieņemšanai;
3.Izdarīt sekojošus ierakstus komercreģistrā:
-Juridiskā adrese: "Labieši", Jersikas pagasts, Preiļu rajons, LV-5315;
-Valde: Labinskis Valdis, adrese: Preiļu rajons, Jesikas pagasts, Cirsenieki, "Labieši", Valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi.;
4.Izdarīt šādu uzrakstu uz Sabiedrības reģistrācijas lietas 104.-118.lp.: "Izslēgt no reģistrācijas lietas, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu";
5.Uzdot nekavējoties izpildīt šī lēmuma 3. un 4.punktu Daugavpils reģionālajai nodaļai;
6.Atlikt ieraksta izdarīšanu komercreģistrā par izmaiņām Sabiedrības juridiskajā adresē un dokumentu pievienošanu Sabiedrības reģistrācijas lietai;
7.Noteikt, ka šī galvenā valsts notāra lēmumā norādītie trūkumi ir novēršami 60 dienu laikā no galvenā valsts notāra lēmuma spēkā stāšanās dienas;
8.Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējam un Sabiedrībai.
Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 19.pantu Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
26/03/2009 21:01:34
28/03/2009 21:16:29