Sabiedrisko mediju ombuds: iedzīvotāji arvien aktīvāk iesaistās diskusijā par sabiedrisko mediju kvalitāti
2023. gadā Latvijas sabiedrisko mediju ombuds, vērtējot iedzīvotāju iesniegumus, veidojis 27 atzinumus par sabiedrisko mediju profesionālo ētiku, kas ir daudz vairāk nekā 2022. gadā. Audzis arī saņemto vēstuļu skaits un lūgumi sniegt konsultācijas, teikts Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda Andas Rožukalnes ziņojumā par 2023. gadu, apliecinot, ka tādējādi pieaug mediju kvalitātes attīstībā ieinteresētās sabiedrības daļa, kā arī sabiedrības informētība par ombuda funkcijām kopumā.
Sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne saka: «Kvalitatīvs un politiski neatkarīgs sabiedriskais medijs ir demokrātiskas valsts pamats. Esmu gandarīta, ka veidojas arvien konstruktīvāks dialogs starp ombudu, sabiedrisko mediju redakcijām un sabiedrību, lai vēl vairāk nostiprinātu un attīstītu sabiedrisko mediju neatkarību un kvalitāti, neskatoties uz iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem izaicinājumiem.»
Pieaugot iesniegumu un jautājumu skaitam ombudam, 2023. gadā palielinājies arī konstatēto pārkāpumu skaits. Kā rāda apkopoto iesniegumu saturs, nozīmīgākie pārkāpumi, pēc iesniedzēju domām, ir precizitāte un objektivitātes trūkums, būtiski – daudzos jautājumos arī konteksta izpratne un skaidrojums. Tiesa, izvērtējot 27 iesniegumus, 12 gadījumos profesionālās ētikas pārkāpumi nav atzīti, savukārt 15 gadījumos tie tika konstatēti.
Visbiežāk vērtētajā sabiedrisko mediju saturā nav ievērots objektivitātes princips – 7 gadījumos, precizitāte – 3 gadījumos, nepietiekami kritiski vērtēts informācijas avots – 3 gadījumos, kā arī nav piedāvāts atbilstošs konteksts – 3 gadījumos. Pārējie pārkāpumi konstatēti retāk, divas reizes fiksējot kādas grupas stereotipizāciju un divas reizes kā problemātisku vērtējot žurnālista uzvedību. Vienu reizi konstatēts atbildīguma principa pārkāpums, tendenciozitāte un dezinformācijas izplatīšana.
Analizējot ombudam adresēto iesniegumu autoru “portretu”, secināts, ka, līdzīgi kā 2022. gadā, arī 2023. gadā lielākā daļa iesniedzēju bijuši vīrieši – 22, Iesniegumus ombudam rakstījušas piecas sievietes. Iesniedzēju vidū ir gan 11 privātpersonas, gan 3 nevalstisko organizāciju pārstāves. Septiņas reizes pie ombuda vērsies politisks aktīvists, divas amatpersonas, trīs politiķi, viens medija pārstāvis.
Tā kā lielu daļu no ombuda darba veido sadarbība ar sabiedrisko mediju darbiniekiem, 2023. gadā tika izveidots iekšējo profesionālās ētikas diskusiju formāts, kurā notiek profesionālās ētikas jaunāko jautājumu prezentācijas, diskusijas par ombuda atzinumiem un aktuālajām ētikas problēmām. Notiek arī regulāra saziņa ar sabiedrisko mediju galvenajām redaktorēm un citiem darbiniekiem par saturu, tā atbilstību redakcionālajām vadlīnijām, iesniegumiem un atzinumiem.
Līdzās darbam, izskatot iesniegumus un atbildot uz vēstulēm, ombuds aktīvi piedalījies medijpratības veicināšanas aktivitātēs skolās, organizējis meistarklases – 9 vieslekcijas, piedalījies vairāk nekā 10 konferencēs un diskusijās. Veikti trīs pētījumi un notikušas trīs pieredzes apmaiņas vizītes, iedibināta Sabiedrisko mediju profesionālās ētikas balva un organizēta auditorijas attieksmei pret sabiedriskajiem medijiem veltīta konference, kā arī sniegta virkne komentāru un skaidrojumu masu medijos – 323 publikācijas. 2023. gadā sagatavotas un publicētas arī 24 izglītojošas publikācijas par mediju un žurnālistikas ētikas jautājumiem.
Par Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu
Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne stājās amatā 2022. gada 1. martā. Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pārrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likumā noteiktajam sabiedrisko mediju darbības mērķim – nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību.
Ombuds pārrauga arī sabiedrisko mediju darbības atbilstību likumā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām un pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniedz atzinumus par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību minētajiem dokumentiem.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds veicina sabiedrības medijpratību un uztur personisku saikni ar sabiedrību, kā arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pēc sabiedrisko mediju lūguma sniedz konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar to ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām.
