Radio ir dzīvs organisms, kurš pakļaujas meklējumiem. Vienā diena radio var uztaisīt kaut ko pavisam jaunu, kā māla piku saspiest un sākt no gala. Veidot jaunu figūru.
Gods - tas ir bīstams jēdziens. Gods - tā ir bīstama ētikas kategorija. Gods - tas skan lepni. It īpaši, ja par kādu runā, ka viņam ir profesionāļa cienīgas goda jūtas. Radio Skonto ēterā skan gandrīz veselu gadu, un dažas profesionālim raksturīgas goda jūtas tajā iesakņojušās visai pamatīgi. Kādas? Uzzināsit, ja ieklausīsities sarunā ar Arvīdu Mūrnieku, kurš ir Skonto idejas autors un īstenotājs.
Arvīds stāsta, ka sen, sen esot dabūjis frekvenci sabiedrībai Arvīds Mūrnieks, kura īstenībā kā uzņēmējsabiedrība nemaz neesot pastāvējusi. Frekvence ir, jāmeklē kāds, kam ir sākuma kapitāls, ko ieguldīt pasākumā.
Tā nu es apstaigāju daudzus ārzemniekus, biznesmeņus. Taču viņi šeit saskata tikai naudas āderi, nevis ideju. Satiku vienu, nu baigi foršo džeku no ārzemēm, domāju, nu tik būs. Bet nekā, vārdos viss brīnišķīgi, bet, kā jāiegulda nauda, tā viss izčākst. Tā es caur paziņu paziņām tiku līdz Guntim Indriksonam. Mūs sapazīstināja, viņš firmā Skonto ir ģenerāldirektors vai biznesa galva, nezinu. Viņš ieinteresējās, ja jau ir frekvence, tad dariet, dariet. Pretstatā amerikāņu biznesmeņiem, kuri plātījās, ko nu tik darīs, ko paveiks, es Skonto sastapu cilvēkus, kuri bija ieinteresēti strādāt Latvijā un Latvijai.
Sameklēju savu paziņu dakteri Jāni Ķīsi. Tad mani iepazīstināja ar Ivo Baumani, kurš bija praktiskais darītājs, sapirka aparatūru, remontēja. Viņa tēvu Aivām Baumani mūzikas mīļi labi atceras no tiem laikiem, kad viņš avīzēs rakstīja par mūziku. Darbs Skonto priekš Ivo bija debija, viņš apliecināja savu talantu biznesā. Fantastisks menedžeris. Mans uzdevums bija savākt cilvēkus, kuri varētu strādāt radio, izveidot māksliniecisko mugurkaulu - tas ir viss, ko cilvēki dzird.
Tātad radio Skonto sastāv no trim lielām valzivīm: mūzika, ziņas un sarunas, kuras skan no sešiem rītā līdz sešiem rītā. Svētdien tiek raidīta tikai mūzika, kuru Arvīds sauc par atpūtas dienas fonu. Salīdzinot ar citām FM raidstacijām, Skonto bieži atskaņo latviešu mūziku. Sešos vakarā sākas raidījumi, gan tematiskie, gan konkursi. Viens no tiem ir redzams televīzijas 31. kanālā Baltcom raidlaikā. Nakts no divpadsmitiem līdz sešiem rītā ir sarunu laiks. Trīs dažādi diennakts ritmi, katram ir savs klausītājs. Visslidenākās ir nakts sarunu stundas. Tā domā arī Arvīds:
Nakts sarunu ideja nav nekāda jaunā, tā ir redzēta dažās filmās, par to lasīts ārzemju presē. Atceros, reiz skatījos, laikam, poļu filmu, kurā rādija vienu meitiņu, kura griež vēnas pušu vai grib iedzert indi, bet radio dīdžejs, sarunājoties ar viņu, panāk, ka meitene neizdara pašnāvību. Sākumā mana ideja bija veidot kaut ko līdzīgu psiholoģiskajam dienestam. Izrādījās, ka Latvijas cilvēki, kuri naktis klausās radio, nejūt vajadzību pēc šādas palīdzības. Viņi vienkārši grib papļāpāt, paklausīties mūziku. Savukārt negatīvā pieredze mums ir no tā sauktajiem izpriecu cilvēkiem, nakts kompānijām. Te vajag meiteni, te puisi. Mazākumseksuālie meklē partneri. Interesanti ir savstarpējie strīdi starp klausītājiem, kuru galējības ir tādas: «Tu esi idiots! Nē, tu esi absolūts muļķis!» Nakts sarunu vadītājiem vispirms jābūt labestīgi noskaņotiem, jāuzklausa katra cilvēka domas. Ja tu esi intelektuāli vairāk attīstīts un naktī nejauši uzgriez šīs sarunas, un dzirdi, ka zvana viens idiots, tad saproti, ka ne jau radio Skonto vainīgs. Nakts parāda, kādi ir nakts klausītāji, kādi mēs paši esam, no malas raugoties. Daudziem nepatīk nakts sarunas, tās tiek pielīdzinātas sižetiski novienkāršotajiem seriāliem par Marijām un Mariannām. Radio nakts raidījumu kvalitāte atkarīga no cilvēku iegūtā, no iedzimtā kultūras līmeņa. Ari sagadīšanās. Naktī visprecīzāk strādā Valdis, bet ari viņš ir tikai trešā daļa no visa, kas iziet ēterā. Viņš ir diriģents, bet koris ir zvanītāji.
Mana piebilde ir mazliet pamācoša: nakts sarunas vajadzētu uzvērt uz tematiskā iesma, lai vadītājam paliktu atkāpšanās ceļš slidenās situācijās, bet man kā naktsputnam rastos iemesls zvanīt. Piemēram, šonedēļ katru nakti visi negulētāji un jautruļi zvana un stāsta, kādu kleitu, kreklu, bikses nopirkuši, kādi piedzīvojumi gadījušies, cik naudas iztērējuši. Nākamo nedēļu varētu veltīt grāmatai, kuru lasa naktī. Kāpēc lasa, ko tur saskata? Un, re, atrodas vēl kāds negulis, kurš lasa to pašu, bet domā savādāk nekā pirmais lasītājs. Sākas burvīgs strīds, iepazīšanās utt. Trešajā nedēļā būtu sarunas par galvassāpēm un pulverīšiem, bet kādā citā reizē - viss par bērna raudāšanu naktī. Tā ir vesela grupa jaunu cilvēku, kuri naktī aijā savu brēkuli un nezina, kā nomierināt to. Bet kāds jau ir to iemācījies un piesakās palīgos. Labi, tā ir mana utopija, dzīvē bieži viss sagriežas ar kājām gaisā. Taču vadītājam tas ir glābšanas riņķis situācijā, kad zvana intelektuāli ne visai skaidrs pilsonis. Arvīds apgalvo, ka septembrī programma mainīsies, jo tikai tas, kas mainās, pastāv. Bet to jau zināja dižais latvju dzejas klasiķis Rainis.
Radio Skonto ziņām piemīt divas raksturīgas īpašības - ziņu lasītājiem ir profesionāli izkoptas balsis. Īstenībā darbs radio ir dzīvesveids. Klausos Veltas Sēles apbrīnojami tīrajā intonācijā, ātrajā lasīšanā, kur saprotams katrs vārds, teikums un doma kopumā. Iztēlē redzu, kā viņa mācās. Tāpat kā savulaik strādājot valsts televīzijā. Pārējiem vēl būtu jāmācās, lai atbrīvotos no nazālās intonācijas, lai darbotos krūšu balss, nevis rīkles gala un deguna dobuma spalgums. Arī krievu ziņās ir profesionāli diktori. Arvīds uzskata, ka puiciska mājas vakarēšanas balss radio nedrīkst skanēt.
Par to var pasmieties, nevis uztvert kā nopietnu informāciju. Radio nedrīkst kļūt par jampampiņu. «Ak, tie taču jampampiņi!» Pasaulē viss tiek attīstīts līdz pilnībai, pat prezervatīva reklāma. Ja gribi izdzīvot, viss jādara profesionāli, un tikai. Es jūtu, ka zaudēju formu, ja nāku trīs reizes uz radio. Ir jāstrādā, balss jākopj un jāattista. Skumīgi, ka ēters daudziem ir skola, bet Latvijā nav skolas, kur mācīties. Principā radio ir savākti mani draugi, dīdžeji. Interesanti bija ar Pitu Andersonu, kurš sākumā nespēja savienot runāšanu ar tehnisko darbu pie pults. Viņš teica, ka vieglāk spēlēt uz ģitāras un dziedāt, viņam drebot rokas. Tagad redzu, ka viņš ar kaifu nāk un strādā. Viņš ir pārvarējis iekšējo drudzi.
Arī ziņas radio Skonto ir jaunas.
Mums ir speciāls ziņu dienests, kurn vada īsts profesionālis - Egīls Zariņš. Radio Skonto ziņas , uzskatu, ir prece, kuru var pārdot tālāk. No visiem audio un vizuālajiem masu medijiem, mūsu ziņas ir visprofesionālākās. Nu jau labu laiku ēterā skan ari ziņas krievu valodā. Sākumā latviešu klausītāji zvanīja mums un satraucās, kāpēc tādas pārmaiņas, mēs esot pārdevušies. «Viss nāk un aiziet tālumā, un sākas viss no gala.» Šiem klausītājiem veltīju šo dziesmu, jo daudzi nesaprot, ka radio nedzīvo no žēlastības dāvanām, mēs nevaram iziet uz ielas, pastiept roku un lūgt, lai iemet tajā miljons santīmu. Nauda, kas nepieciešama, lai radiostacija pastāvētu, ir liela, diemžēl reklāmas devēji ir krievi, ebreji, citu tautību pārstāvji, kuriem Latvija ir tikai dzīvesvieta. Ziņas iegūst, ja tās tiek raidītas dažādās valodās. Turklāt krievu ziņas nedublējas ar latviešu ziņām.
Pagaidām tehnikas trūkums mums neļauj veidot reportāžas no notikuma vietas. Mēs jau vēlējāmies uzreiz būt gatavi, bet labāk tomēr ir nostabilizēties profesionāli un tad aizvien vairāk pilnveidoties. Jāsāk ar mazumiņu.
Mūziku šajā radiovilnī varētu nosaukt par melodisku.
Vasaras vidū mēs mainījām mūzikas stilu, kurš sākotnēji bija varens kokteilis, ieskaitot miroņu metālu, tehno. Ir jau Latvijā tādi, kas atzīst šo mūzikas stilu. Taču darbā ir pierādījies, ka jāskan melodiskai mūzikai, lai tā nav tukša bundžu graboņa. Pamatā mēs spēlējam populārāko astoņdesmito gadu mūziku, kā mazas atvases raidām populārākās deviņdesmito gadu dziesmas ar melodisku pamatu. Tas ir laiks no sešiem rītā līdz sešiem vakarā, kad mūzika ir fons ikdienas darbiem, sarunām. Vakara programmā viss atkarīgs no dīdžeja un tēmas. Ja tā ir jauniešu programma, tad ir gan tehno, gan viss pārējais viņus interesējošais. Sākumā pusaudži pat draudēja, ja neatjaunošot viņu mūzikas maksimumu ēterā.
Melodija tiešām ir pirmajā vietā, jo latviešu pagātne veidojusies no vācu šlāgeriem, itāliešu romantiskajām dziesmām, franču balādiskuma. Mēs esam melodijā iekšā. Tīrā angļu un amerikāņu mūzika - tā nav domāta mums. Mūsu mentalitāte to negrib saprast. Ir cilvēku grupiņas, kas saprot. Standarts ir astoņdesmito gadu pirmās populārākās dziesmas jeb hiti, tad septiņdesmito, sešdesmito un piecdesmito gadu gabali, arī šlāgervarianti.
Arī reklāmdevēji Latvijā ir vecumā no divdesmit pieciem līdz piecdesmit gadiem. Viņi klausās mūziku, kuru pazīst, un tieši tās skanējuma laikā vislabprātāk dzirdētu savas firmas reklāmu. Tā, lūk, mēs savstarpēji esam pakārtoti cits cita interesēm. Guntis Indriksons laikus saprata ka svarīgi bija aizņemt ēterā vietu, jo īstā reklāma sāks nākt pēc gadiem diviem, kad palielināsies pirktspēja un cilvēki kļūs bagātāki. Nāks mazās reklāmas, nāks lielās, galvenais, ir pastāvēt šobrīd.
Pagaidām privātstruktūru radiostacijām nav iespējams aptvert visu Latviju, jo tad būtu nepieciešams ārkārtīgi liels naudas un tehnikas ieguldījums. Frekvences jau ir sadalītas. Bet Skonto var attīstīties, tikai tas atkarīgs no firmas Skonto, no tās finansiālajām iespējām, no radio darbinieku idejām.
Visbeidzot Arvīds Mūrnieks pats, kuram bija gana liela popularitāte un labs darbs. Tomēr, Arvīd, tu nerimsti es un meklē sev aizvien jaunu un aizvien apjomīgāku darbu. Ir jau skaisti, bet trakoti riskanti.
Verot vaļā jaunu masu mediju - radio, jebkurš var iegūt kaut kādu negāciju pret sevi, ari otrādi - savākt pozitīvos punktus. Esmu iekritis šajā projektā, reizēm domāju, varbūt nevajadzēja. Beigu beigās secinājums ir viens: ja cilvēks nespēj mainīties, lai sēž mājās. Es to vēl negribu, es vēlos meklēt, eksperimentēt. Te ir tas pamats, par ko priecāties un vienlaikus nepriecāties, jo kā cilvēks es neko īpašu neesmu ieguvis. Esmu vienu gadu savas dzīves ielicis interesantā lietā, bet vai es tur būšu visu laiku, to nezinu, viss mainās. Nāk jauni cilvēki, un vecie vairs nav vajadzīgi. Kaut kas ir izdarīts, jāiet tālāk, nav ko čammāties. Projektu ir daudz gan radio, gan kasešu (Atbalsis) ierakstu jomā.
Visbeidzot, sveiciens visiem NC lasītājiem, jo Neatkarīgā Cīņa un Dienas Bizness ir divas avīzes, ko mūsmājās pasūta un lasa.
