Lai mēs no ultraīsviļņiem varētu pāriet uz FM frekvenci, Nacionālajai radio un televīzijas padomei bija jāizsludina konkurss. Bijām vienīgie konkursanti, tātad arī uzvarējām. Taču savu frekvenci mēs nezinām, jo sakaru inspekcija neveic mērījumus, kamēr konkrēti nav zināms, kas šajā frekvencē raidīs. Sanāk tāds kā apburtais loks, jo mēs paši nezinām, uz cik labu frekvenci konkursu esam izturējuši. Spēles noteikumi visiem diemžēl ir vienādi - mums par piedalīšanos konkursā jāmaksā tikpat liela dalības maksa kā, piemēram, Radio SWH. Vai tad mūsu līdzekļi maz ir salīdzināmi?
Aiva Zilgalve
Skaistās Latvijas mazpilsētiņas Mazsalacas iedzīvotājiem ir pašiem sava radio stacija. Kā sevi cienošs radio, lai ari pats mazākais Latvijā, tas skan divdesmit četras stundas diennaktī un klausītāju sirdis ielīksmo ne tikai ar mūziku, ziņām un sludinājumiem, bet arī ar pavisam īstām autorprogrammām.
Kāpēc tikai galvaspilsētā?
Tā pirms četriem gadiem, kad vēl topā bija Radiodejas un SWH tikko kā sāka veidoties, radio idejas pārņemts, jautāja tagadējais radio Mazsalaca direktors Andris Lauznis. No idejas līdz realitātei pagāja divi gadi, līdz 1993. gada janvārī mazsalacieši pirmo reizi izdzirdēja atskanam savu radio.
Andris pēc izglītības ir darbmācības skolotājs, bet skolā viņš nav nostrādājis pat dienu. Tā kā Andra īpašumā bijusi pa prāva mūzikas fonotēka un arī autortiesību jomā tolaik dzīve ritēja nesalīdzināmi vienkāršāk, ideja par Mazsalacas radio nešķita nemaz tik traka. Studijai tika atvēlēta viena istaba paša privātmājā, uz jumta uzlika antenu, un viss varēja sākties. Pirmās divas nedēļas viņš darbojies viens pats.
No biznesa sanāk diezgan maz
Radio nosedz savus kārtējos izdevumus. Bet lai attīstītos - tehniski, kvalitatīvi... Lielas cerības Andris saista ar brīdi, kad viņi ar piecas reizes lielāku jaudu sāks raidīt FM frekvencē. Tas nozīmē, ka viņus uztvers tālāk un kvalitatīvāk. Varbūt tad izdosies ieinteresēt vairāk reklāmdevēju. Jo tad, kad radio Mazsalaca sāka skanēt, radiouztvērēji ar FM bija liels retums Rīgā, kur nu vēl laukos. Tāpēc, būdami Ziemeļvidzemē - Mazsalacā, Alojā, Matīšos, Burtniekos, Puikulē, Staicelē vai Rūjienā -, vēl līdz vasarai meklējiet viņus ultraīsviļņos. Viņi raida apmēram 30 kilometru rādiusā ap Mazsalacu. Sākumā gan attālums esot bijis uz pusi mazāks, bet tad - vienkārši pacēluši augstāk antenu.
Un tieši tāpēc, ka radio Mazsalaca pagaidām nav biznesa pasākums un par padarīto darbu atalgojumu neviens nesaņem, cilvēku darbošanās radio ir viņu vaļasprieks. Viss, kas te notiek, daudzās programmas ieskaitot, ir viens vienīgs cilvēku entuziasms.
Tāpēc viņi dara tā
Vienu brīdi ap radio Andris bija sapulcinājis bijušos klasesbiedrus. Bet vai tad brīvais laiks, kas tiek atdots radio, var mēroties ar ģimenes rūpēm? Andris atzīst, ka viņam ir ļoti neērti aicināt darboties cilvēkus, ja viņš par šo darbu nevar samaksāt. Ar skolniekiem esot citādi. Tā viņiem esot interesanta nodarbošanās. Tāpēc ētera cilvēkus Andris meklē vidusskolas jauniešu vidū. Sākumā viņiem ļauj iejusties, bet tad, kad viņi ir jau iestrādājušies un varētu sākt strādāt pa īstam, diemžēl klāt ir studiju laiks un viņi dodas iekarot Rīgu. Un viss sākas atkal no gala. Tāda nu reiz mazpilsētiņā tā dzīve esot... Tā ka Andris pat nezinot visu, kas viņam par šiem cilvēkiem būtu jāzina. Viņš studijā no rītiem ieskrienot, nododot rīkojumus un skrienot tālāk, uz viņa pleciem gulstas visi tehniskie jautājumi un dokumentu kārtošana, pārējo laiku aizņem naudas pelnīšana. Eh, ja tagad būtu tāda situācija, kāda bija pirms diviem gadiem, kad viņi sāka! Kādi tad esot slēgti reklāmas līgumi... Nav jau tagad cilvēkiem tās naudas, lai varētu reklamēties. Tāpēc, lai tiktu pie naudas, Andris izplata kasetes. Kā pats smejas, Vidzemes galā viņam uz šo lietu esot tāds kā monopols.
Kases gabali - "Šlāgeru stunda" un "Apsveikumu koncerts"
Patlaban Mazsalaca pie pults ir Dainis, Andra bijušais klasesbiedrs, kurš Mazsalacas puikām māca spēlēt basketbolu. No rītiem viņš ir radio, pēcpusdienās - treniņos. Ģirts savukārt neklātienē studē filoloģiju un radio ir no pirmās dienas. Arī Arnis pašreiz ir tāds stabils radio cilvēks, viņš mācās 10. klasē. Pērnajā rudenī viņiem piebiedrojusies Vita, kuras ziņā ir raidījumi Pietura un Aktuālā intervija. Pietura vairāk runā par pilsētas dzīvē aktuālām lietām. Tajā uz sarunu tiekot aicināti dažāda līmeņa priekšnieki, sākot ar pilsētas galvu un skolas direktoru un beidzot ar policijas, komunālās saimniecības u.c. vadītājiem. ledzīvotājiem tad ir iespēja piezvanīt un tiešajā ēterā uzdot jautājumus, ko viņi arī darot. Aktuālā intervija sola tikšanos ar interesantiem un Mazsalacā pazīstamiem cilvēkiem.
Valters nāk svētdienas rītos. Viņš šogad pirmo gadu studē un radio veido kristīgo programmu Aka. Valters vispār pie viņiem nokļuvis interesantā veidā. Mazsalaciešiem sākumā bijis kuriozu tops, vienā vakarā izstāstīti pat 70 smieklīgi atgadījumi. Ari Valters piezvanījis, stāstījis teiku - visi mazsalacieši pārsmējušies. Vēlāk radio direktors Andris uzaicinājis viņu strādāt studijā. Sākumā Valters bērniem lasījis pasaciņas...
Savukārt Mārtiņš uz Mazsalacu brauc no Rūjienas. Viņš radio atbild par TOP 20. Katru vakaru skan Vakara pasakas. Paši bērni nākot uz studiju un tās stāstot. Tas viņiem ir vesels notikums. Pasakas, protams, tiekot ierakstītas.
Raidījumā Atraktā debess, ko gatavo Mazsalacas bibliotekāres, klausītājus iepazīstina ar jaunākajām grāmatām. Savukārt trīs skolas meitenes - Kitija, Baiba un Liene - veido raidījumu pusaudžiem Raibumi. Protams, Mazsalacā skan arī ziņas un sludinājumi (katru ceturto stundu), rajona policijas informācija, laika ziņas, sporta un mūzikas jaunumi.
Un vēl ir Pagastu ziņas. Katrs pagasts sākumā stāstījis par notikumiem no piektdienas līdz piektdienai. Esot bijis ļoti interesanti, bet tad iestājies tāds kā apsīkums. Šajās telefonakcijās patlaban aktīvi iesaistās Mazsalacas pilsēta un Skaņkalnes pagasts.
Dīdžeja balss ēterā atskan 7.30, un parasti tas ir Dainis. Viņa laiks studijā ir līdz pulksten 12. Tad nāk nākamais, kurš programmu vada līdz pīkst. 17, pārsvarā to dara Ģirts, bet pēc tam studijā darbojas trešais cilvēks, kurš par ēteru atbild līdz pīkst. 23. Viņa ziņā ir ari dažādie telefonu konkursi. Pārējā diennakts daļa atvēlēta mūzikai.
Radio kases gabali esot Šlāgeru stunda - jaunākās šlāgermūzikas apskats - un Apsveikumu koncerts. Šīs pārraides skan katru vakaru veselu stundu. Gados vecāki cilvēki šajā laikā pat televizoru neskatoties - viņi labprātāk klausās, kurš šodien svin jubileju un kādi šlāgeri gaviļniekiem par godu tiek spēlēti.
Ideja jau ir
Radio Mazsalaca no pirmās pastāvēšanas dienas nav vēlējies klausītājus vienīgi izklaidēt, kļūt par muzikālu fonu ar ziņām pa vidu. Andris jau sākumā zinājis, ka Mazsalacas radio būs kārtīgs radio. Ir tikai viena nelaime - ja cilvēks strādā bez atalgojuma, viņam nevar izvirzīt konkrētas prasības. No viņa vispār neko nevar prasīt. Kā izdara, tā ir labi... Tāpēc reizēm ir brīži, kad visi varen sasparojas un darbiņš iet no rokas, bet reizēm visi kaut kā palaižas. Tad nu Andris sasauc visus kopā un, kā pats saka, pievelk grožus, un kādu laiciņu radio atkal ir līmenī. Grūtības sagādā arī tas, ka nemitīgi mainās civēki. Tagad Ģirtam sāksies sesija, viņš uz pāris nedēļām no Mazsalacas pazudīs, Vita gaida bērniņu... Ja Andris pats varētu vairāk laika pavadīt studijā un nebūtu jāskraida apkārt, izplatot kasetes ar mūzikas ierakstiem, tad arī viņš varētu vairāk piestrādāt pie radio programmām un vadības problēmām.
Radio direktoru neapmierina arī tas, kapašlaik viņi vairāk strādā tieši Mazsalacai. Bet auditorija ir krietni plašāka - potenciālais klausītāju skaits varētu būt 18,5 tūkstoši. Līdz ar to Mazsalacā vajadzētu runāt arī par viņu problēmām, vairāk aicināt arī viņus uz intervijām. Varbūt tāpēc daudziem Alojā, Staicelē un citur šķiet, ka radio Mazsalaca nav domāts viņiem. Līdzīgi mazsalacieši domā, piemēram, par Radio SWH. Arī viņiem šķiet, ka tas ir interesants tikai rīdziniekiem. Tāpēc radio jārunā par to, kas aktuāls visiem klausītājiem. Šo vēlmi īstenot joprojām neļauj cilvēku
un transporta trūkums.
Mazsalacas studijā vienmēr strādā tikai viens cilvēks, un viņam jāliek mūzika, jāraksta hronometrāža, pašam jāgatavo ziņas un jāatbild uz tālruņa zvaniem... Tāpēc gadās, ka raidījumu sākums nereti aizkavējas. Par faimi, klausītāji ir ļoti saprotoši.
Radio piesaista
Neviens no Mazsalacas cilvēkiem nespēj pateikt, kas tieši ir tas, kas viņus piesaista šajā darbā. Laikam jau tas ir interesantums. Turklāt jauniem cilvēkiem vakaros Mazsalacā tā īsti nemaz nav kā izklaidēties. Gadās, ka uz radio atnāk līdzi draugi, pasēž, paskatās. Kāds arī izmēģina iejusties dīdžeja lomā, un tā tas viss sākas. Ja kāds saslimst vai kāda cita iemesla dēļ nevar uz radio atnākt, vienmēr atrodas, kas viņu aizvieto. Arī Andra brālis Jānis, kas tagad mācās Rīgā, pa sestdienām un svētdienām atbraucot mājās, labprāt kādam piešķir brīvdienu.
Klausītāji ir priecīgi
Mazsalacieši ir sava radio patrioti. Viņus tajā apmierina viss, pat kļūmītes, kas nereti gadoties. Jaunieši ir priecīgi, ka cauru dienu var klausīties normālu mūziku. Gados vecāki iedzīvotāji savukārt radio vairāk klausās vakaros, kad skan apsveikumu koncerti, šlāgeri un sludinājumi. Pa dienu, kad skanot tikai mūzika, viņi to radiokasti liekot mierā. Taču visi ar interesi klausās intervijas - kā nekā te cits citu pazīst. Informāciju, ko sniedz Mazsalacas radio, klausītāji atzīst par svarīgu un interesantu.
Atpakaļceļa nav
«Ar radio saindējas, un atkāpšanās ceļa nav,» saka radio direktors Andris. «Ja neuztaisīsim kaut kādas ziepes, piemēram, nepaņemsim kredītu, ko nevar atdot, tad tāpat vien mēs jau nu raidīt nebeigsim. Nevar taču izraut štepseli, un cauri.» Mazsalacā bieži neesot elektrības, un tad tas klusums, kas iestājas radio, šķietot ārkārtīgi dīvains. Tādu klusumu ēterā Mazsalacā piedzīvot nevēlas neviens.
Pilns ar igauņiem
Mazsalacieši savos radioaparātos var uztvert vēl abas Latvijas radio programmas un vairākas igauņu raidstacijas. Kad elektrosakaru inspekcija veikusi mērījumus, lai piešķirtu Mazsalacai FM frekvenci, izrādījās, ka šajā vietā var uztvert 56 stacijas un aptuveni 70% no tām ir igauņu. Kā smejas Andris, viņiem bija pienācis pēdējais laiks pāriet uz FM, jo jau tagad ir grūti atrast kādu brīvu robu ēterā.
Rīgas stacijas viņus nebaida
Mazsalacieši nemaz nav satraukušies, ka aiz kalniem nav tā diena, kad arī pie viņiem sāks raidīt SWH un Radio Rīgai, jo viņu iedzīvotājiem tik un tā gribēsies klausīties savus dīdžejus, savus cilvēkus un savas ziņas. Tomēr ir jādomā, kā piesaistīt un noturēt klausītājus. Varētu jau arī pasapņot - varbūt reiz Mazsalacā ieradīsies kāds bagāts vīrs, kas atvērs savu ražotni, tad cilvēkiem būtu darbs un nauda un arī Mazsalacas radio piedzīvotu labākus laikus.
