Muzikālo staciju ir daudz. Cilvēkiem ir jādod informācija, lai viņiem būtu pamats zem kājām, citādi viņi vairs nejūt dzīvi. Atceros; pērn man bija savi pārdzīvojumi un nejutu mieru sirdī, ieslēdzu komercstaciju, lai ne par ko nebūtu jādomā. Tas manī radīja vēl lielāku nemieru. Tad paklausījos Latvijas radio, kas nepārtraukti runā, un sajutu, ka man līdzās ir cilvēki, kuriem arī sāp, kuri tāpat par kaut ko uztraucas, ir norūpējušies, cer un tic, ka dzīve būs labāka. Nevis ar melodijām pa mākoņiem lidinās, bet ar kājām staigā pa zemi un domā, kā dzīvi nodzīvot. Tas man deva mieru.
Nu Latvijai ir arī pirmais reģionālais komercradio - Kurzemes radio. To var uztvert FM 106,4. Tā dibinātāji ir Latvijas radio, a/s Kurzemes piens un Ventspils pilsētas dome. Tas aptver sešus rajonus - Liepājas, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Saldus un Tukuma rajonu. Radio strādā 19 darbinieku un divi pastāvīgie korespondenti Liepājā un Ventspilī. Bet radio direktore ir žurnāliste ar divdesmit gadu stāžu, kas astoņus gadus ir arī Latvijas radio novada korespondente Kurzemē.
Vai tiesa, ka esat radio, kas veidojies no apakšas?
Ideja dzima Janvāra dienās. Ja būtu kritusi Riga, mēs Kurzemē būtu tie, kas pateiktu, kas noticis Latvijā, jo Zviedrija var uztvert mūsu radio signālus. Iztulkojām tekstus - krievu, angļu un vācu valodā. Klausījāmies ēteru un zinājām ari paroli, kad mums būs jāsāk strādāt. Sāku veidot savu informatoru tīklu - ja nu kādu brīsniņu ilgāk noturamies, lai varam ko vairāk pateikt. Pēc tam kopā ar Latvijas radio tehnisko direktoru sākām gudrot par reģionālu radio. Tas tā ari palika, jo visam vajadzīga nauda.
Tika pieņemts jaunais Radio un televīzijas likums, kurā pieļauta iespēja Latvijas radio veidot ari komercradio, ari nacionālajā koncepcijā paredzēja pievērst lielāku uzmanību reģioniem.. Mēs uzturējām ideju par reģionālu radio, Radio un televīzijas padome izsludināja konkursu, kurā uzvarējām.
Kāpēc nepaplašinājāties kā reģionāla studija, bet izvēlējāties komercradio ceļu?
Vienmēr ir bijušas lielas rūpes, kā uzturēt jau esošo saimniecību, kur nu vēl kaut ko izvērst. Bija ari skaidrs, ka uzņēmēji valsts struktūrā neieguldīs tik lielus līdzekļus, kādi nepieciešami radio izveidei.
Kurzemes radio nav ari lielo kredītu, kas daudziem ir kā Damokla zobens.
Mūs finansiāli ir atbalstījusi ari Ventspils nafta, Vides un reģionālās attīstības ministrija... Lielākais mūsu pirkums ir ļoti labais raidītājs, kas maksāja 30 000 latu. Šķiet, trīspusīgā antena pagaidām mums ir vienīgajiem Latvijā. Turklāt konkursā piedalījāmies ar apraides tīkla veidošanas projektu, jo Kurzemei ir tāds reljefs - ieplakas, bedres, paaugstinājumi, tā ka ar vienu raidītāju nevar nosegt visu reģionu. Kad tīkls būs izveidots, mūs vajadzētu dzirdēt gan Lietuvas pierobežā, gan ari Zviedrijas krastā. Mums nav kredītu, esam atbalstīti, tā teikt, ar iepriekšēju apmaksu. Un darbu vienmēr var atdot, tas ir atkarīgs tikai no paša. Ari kredīta procenti neaug. Bet tā ir liela uzticēšanās un liela atbildības sajūta.
Kur radās uzņēmība ķerties pie jauna radio projekta?
Kā novada korespondentei man nekad nav bijusi mašīna. Piemēram, steidzami tiek sasaukta preses konference Ventspili, bet es netieku uz turieni, jo autobuss ir aizgājis. Vairs netiku dzīvei līdzi. Visu laiku biju spiesta ar kādu sarunāt, lai mani paķer līdzi, aizved pa ceļam. Bet kā tikšu mājās? Tas bija lidz kaklam. Strādāju taču visoperatīvājakā dienestā - radio informācijas redakcijā, kur ziņām jābūt bez bārdas, jo jābūt pirmajiem.
Tā kā esmu aktivas dabas cilvēks, nācās meklēt vietu, kur varu izvērsties, kur varu kaut ko izdarīt. Sāku veidot radio kopā ar Jāni Radziņu, kas ir stāvējis pie Jūrmalas radio un Radio Rīgai šūpuļa.
Jums tagad ir mašīna?
Ir divas mašīnas, bet tas nav svarīgākais. Mūsu būs vairāk, un vairāk informēsim par Kurzemi. Tas varbūt ir patriotisms, sapņi...
Jūs nebūsiet tikai mūzikas kanāls, būs ziņu dienests un autorraidījumi. Kādi?
Neejam klasisko komercraiditāju ceļu, jo mūsu projektā ir ietvertas ari dārgi īstenojamas idejas - ziņu dienests un autorraidijumi, lai gan te nav tik piesātināts reklāmas tirgus kā Rīgā. Neredzējām citu variantu, jo mūsu galvenā virzītājdoma bija - maksimāli daudz stāstīt par Kurzemi. Tad jau nebija nozīmes veidot staciju, ja tajā skanētu tikai mūzika. Varēja pagaidīt, līdz Radio SWH vai Radio Rīgai kļūs par valsts teritorijā raidošu staciju.
Mēs retranslējam Latvijas radio informatīvās programmas, savukārt dosim pretī mūsu oriģinālraidījumu īsos variantus. Tas mums ir ari izdevīgi, jo dabūt profesionālu komandu Kuldīgā ir ļoti grūti. Uzaicinājām pieteikties uz konkursu, atlasījām cilvēkus, kas neko nezināja par masu saziņas līdzekļu specifiku, un intensīvi mācījām.
Visciešākā sadarbība ir ar Latvijas radio ziņu dienestu. Latvijas radio gatavojas otrajā pusgadā veidot raidījumus, kas reprezentētu novadus. Tad varbūt reizi vai divas reizes mēnesi veidosim pusstundas raidījumus, kuros varētu apvienot interesantāko no mūsu autorprogrammām. Ari atsevišķas redakcijas izrāda īpašu interesi par mums. Ar laiku varētu būt informācija krievu valodā par notikumiem Kurzemē, jo ari Doma laukums grib sadarboties.
Vispirms pašiem jānostājas uz kājām. Gribam dot operatīvu informāciju un nedēļas nogalē - komentāru, piemēram, par piensaimniecību, kokapstrādi... Dienas lielākais informatīvais apkopojums par notikumiem Kurzemē un dienas aktualitāte būs sešos vakarā. Ar laiku var būt ari informatīvi analītisks, apkopojošs raidījums. Ziņu izlaidumi būs piecas reizes dienā. Būs gan kultūras afiša, gan finansu ziņas... Oriģinālraidījumi paredzēti no diviem līdz trijiem katru darbdienu. Jau zināmi trīs raidījumi - Vides variācijas, Tranzītbizness un Sknmdas nauda. Ir divas iestrādes - par demogrāfijas problēmām, ģimeni un par lauksaimniecību. Savs laiciņš paredzēts autobraucējiem, pusaudžiem un bērniem. Gaisā karājas programma par mūziķiem Kurzemē un tiem, kas bijuši saistīti ar šo novadu, - Pastkartes no Kurzemes, ari Pūra lāde - tradīcijas, latviskā dzīvesziņa un pašapziņa... lecerēts raidījums Kurzemes cilvēks, ari Garā pupa - par tām problēmām, kas ir starp debesīm un zemi. Pašiem mīļa ir ideja par ikvakara šūpļadziesmas dāvināšanu Kurzemei, cilvēkam, bērnam...
Kāds būs mūzikas formāts?
Latviešu un ārzemju populārā mūzika, bet gribam atrast vietu ari klasiskajai mūzikai. Taču skaidri zinām, kāda mūzika radio nebūs - nebūs hitu rotācijas, proti, tās dziesmas, kas skan visās stacijās. Raksim ārā septiņdesmito, astoņdesmito gadu melodijas, kas nu jau ir klasika vieglajā mūzikā. Protams, fonotēku veidot ir sarežģīti, un nevar ari atpalikt no dzives - bez jaunā neiztikt.
Vai mūziķi - kurzemnieki - baudīs īpašu labvēlību?
Latviešu mūzikas būs daudz, bet Kurzemē vēl nav tapis tik daudz mūzikas, lai pilnīgi apmierinātu Kurzemes radio muzikālās vajadzības. Tādi patrioti nebūsim, tad jau jāliek robežu stabi un jādibina Kurzemes hercogiste. Lai te ienāk ari Latvija un pasaule, protams, neaizmirstot Kurzemi.
Riuiio SWH, kas gatavojas raidīt valsts teritorijā - tātad arī Kurzemē, ir deklarējis, ka veidos vietējos birojus.
Domājam, ka tikmēr būsim nostājušies uz savām kājām, lai būtu kā saimnieki šajā reģionā. Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Mēs tā ceram. Tad varēsim salīdzināt, ko spējam izdarīt mēs un ko viņi, cik esam interesanti klausītājiem. Domāju, ka ari viņu sapņi būs jāpiezemē, tāpat kā mūsējie, bet - lai viņiem labi klājas.
Tad jau nebija vērts sākt, ja tagad baidīšos. Ja esmu piedzimusi, tad mans uzdevums ir dzīvot un no manis ir atkarīgs, kā es dzīvoju.
Jums apkārt ir jauni cilvēki.
Nolēmu, ka šajā radio neviens nebūs vecāks par mani. Man mācīja ideoloģiju, mācīja, ka viss dzivē ir nolemts, ieprogrammēts. Man atliek godīgi darit darbu, domāt par tēvzemi... Man nekas nav jā maina. Bet tas, ka pašam būtu jāuzņemas iniciatīva, ka par visu jāmaksā, ka par visu ir jācīnās... Ne jau otram dunci durot mugurā, bet vienkārši - jāmāk pastāvēt un dzīvot, un peldēt dzīvē... Tāpēc labāk gribu sev apkārt jaunus cilvēkus, jo viņi nav stindzināti tajā sistēmā.
Vai nav žēl lielā mērā upurēt radošo darbu?
Reizem domāju: vai, vadot radio un gatavojot trīs oriģinālraidījumus nedēļā, man atliks laika arī pagulēt? Jo es pazīstu sevi - es nespēju kaut ko kaut kā nogrūst. Manas tēmas ir smagas - tranzīts, vide, Skrunda. Apzinos, kā jāstrādā, lai tas būtu līmenī.
Varbūt tāpēc nav nācies dzirdēt lielu kritiku par savu darbu, jo, godīgi sakot, esmu sēdējusi pat stundām ilgi pie piecu rindiņu informācijas, pārdomājusi katru vārdu. Bieži vien savāktais materiāls ir vismaz piecas reizes lielāks.
Vai reģiona žurnālistam nav grūtāk stāstīt par nepatīkamām lietām?
Neesmu tāda, kas raksies nepatīkamās lietās, jo pat sliktā cilvēkā cenšos redzēt labo. Man tāds redzesleņķis. Nespārdīšu otru kājām tikai tāpēc, ka citi to dara. Daudz grūtāk, bet ari vērtīgāk ir palīdzēt, ļaut apzināties, ka viņš tomēr ir cilvēks. Cenšos būt laba pret citiem un prasīga pret sevi. Tā ir kā garantija, ka ari pret mani neizturēsies slikti. Nedomājiet, ka dienām sēžu un lasu Bībeli. Vienkārši - tas ir manī.
Ko man dos aizvainojums uz mūžu. Man labāk patīk tie varianti, kad mēs ari turpmāk varam satikties un aprunāties. Vajag tikaiatrast īsto toni un īstos vārdus.
Runā, ka kurzemnieki ir savrupnieki...
Lai ko saka, ka kurzemnieki esot savrupnieki, skopi un vēl nezin kādi, bet pret mani viņi vienmēr bijuši ļoti dāsni - gan savā cieņā, gan mīlestībā, gan uzmanībā...
Varbūt jūs pieņēmuši arī tāpēc, ka esat savējā?
lespējams. Zinu kurzemnieku niķus un stiķus, bet man nekad te nav gājis grūti. Man apkārt ir ļoti labi cilvēki. Tāpēc esmu varējusi iztikt bez mašīnas. Esmu zvanījusi cilvēkiem, kas mani nekad mūžā nav redzējuši un ari neredzēs, bet viņi visu izstāstījuši pa telefonu - viņi uzticas man, manai balsij, manam darba stilam... Kad veidoju Kurzemes radio, vairs nebija laika un spēka veidot sižetus Latvijas radio. Ļaudis interesējās - kas ar mani noticis, vai neesmu smagi slima, vai nevajag vākt naudu ārstēšanai ārzemēs, varbūt esmu dekrēta atvaļinājumā? Viņiem pietrūkst manas balss, kas nesot možumu. Par to, ko man cilvēki devuši, mans pienākums bija viņiem pateikties...
Un uztaisīt viņiem radio.
Jā, tas ir mans pienākums. Kādreiz skolotāja teica, ka katram dzīvē ir savs virs uzdevums, ka par to nevajag aizmirst. Man vienmēr ir gribējies darit visu citādi nekā citiem, un jo grūtāk, jo labāk. Kamēr veidojām radio, man tik daudz bija smagi jāstrādā, tik daudz sevī bija jālauž un jāpārveido... Neesmu piedzimusi kā direktore un nekad neesmu domājusi, ka tāda būšu. Man gribējās šajā radio strādāt par žurnālisti, bet, lai es tur varētu strādāt, man bija jāizveido pats radio.
Vai bijāt rēķinājusies ar tik lielu cilvēku uzmanību?
Godīgi sakot, tikai tagad sapratu, kā īstenībā ir. Kad sāku meklēt lidzekļus radio, cilvēki man noticēja, kad teicu - tā vēl nav, bet būs, tikai tad sapratu, kāds svars bijis manam līdzšinējam darbam - divdesmit gadiem Latvijas radio, no kuriem astoņus gadus biju novada korespondente. Tas sakrita ar Atmodas laiku, kad cilvēki bija ļoti atvērti. Nācās pat nakšņot pie svešiem cilvēkiem. Un šādos apstākļos izveidojušās attiecības laikam paliek uz mūžu. Un Kurzemē jūtos kā savējā, esmu līdz matu galiem iekšā šajā novadā.
