Sākumā tās rādiuss būs neliels kādi 10km no raidītāja vietas, taču jau no maija dzirdamība palielināsies līdz 35 km ap Rīgu. Kad tiks savests kārtībā bijušais televīzijas tornis Āgenskalnā, radio SWH varēs klausīties jau 90 km rādiusā. Tātad to dzirdēs aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju. Vienīgais nosacījums jūsu radiouztvērējam jābūt FM diapazonam. Būtiska atšķirība no radio AA, kas jau ilgāku laiku raida FM diapazonā, būs tā, ka radio SWH jūs dzirdēsiet diskžokejus, aktuālu informāciju no notikumu vietām un licencētu, pašu sagādātu mūziku. Sīkāk par radio SWH darbību un tās pamatprincipiem pastāstīja tās direktors Zigmārs Liepiņš un programmu direktors Jānis Šipkēvics.
Tātad jauna neatkarīga radioprogramma?
Z.Liepiņš. Jā, taču ēterā mēs izgājām jau nedaudz agrāk. Tie gan bija testa režima raidījumi, lai noregulētu aparatūru. Šādā testa režīmā strādāsim lidz 15. maijam. Tomēr 15.aprīļa mēs jau raidīsim 24 stundas diennaktī. Sākumā tikai radiožokejus un mūziku. Ziņas un sagatavotos informatīvos raidījumus sāksim no 1.maija.
Kas būs galvenais jūsu radioprogrammā?
Z.L. Cilvēciskums.
Tas būtu vienā vārdā, bet vairākos?
Z.L. Galvenais mums būs informācijas un mūzikas savienojums aptuveni 80% mūzikas un 20% dažāda veida informācija - ziņas, reklāma, sludinājumi, aktuālas reportāžas utt.
J.Šipkēvics. Mēs ar Zigmāru daudz esam bijuši gan privātās, gan valsts raidstacijās ari ārzemēs. No visiem modeļiem esam paņēmuši to, kas likās piemērotākais. Programmas pamatā būs mūzika Viena no prioritātēm varētu kļūt reportieri, kas ziņos tieši no notikumu vietas gan par cenām tirgū, gan par ēdienkarti restorānā, gan no izstādes atklāšanas vai kādas firmas reprezentācijas, teātra izrādes utt.
Kas būs šie 80% mūzikas?
Z.L. Pārsvarā tā būs 60. - 80. gadu mūzika, taču tas neizslēdz ari aktuālo šodienas mūziku. Kopsummā tas tomēr būs specifisks sadalījums pa laikiem kad un ko raidīsim. Fonotēku sāksim veidot pilnīgi no nulles. Mums nav nozīmes konkurēt ar Latvijas radio un televīziju, kurām ir plašas fonotēkas.
Savulaik jums bija doma izveidot savu torni un raidīt ar savu raidītāju.
Z.L. Mūsu īpašumā ir Āgenskalna bijušais televizijas tornis. To savedīsim kārtībā un vēlāk savus raidījumus raidīsim no tā.
Un kad tas varētu notikt?
Z.L. Domāju, ka vasaras beigās. Tas ievērojami palielinās mūsu klausītāju auditoriju.
Bet kādi ir radio SWH tālākie plāni?
Z.L. Vispirms veidosim precīzu radio krievu redakciju. Tā aptversim nākamos 50% iedzīvotāju un būs sava informācija krieviem, kas dzīvo Latvijā un interesējas par šejienes notikumiem. Tas būs jauns, neatkarīgs kanāls, kas skanēs ēterā paralēli latviešu programmai. No maija mēģināsim sastrādāties arī ar vienu no BBC žokejiem, kas veidos mūzikas programmas. Izšķīrušies par to vēl neesam, kaut arī piekrišanu viņš mums jau ir devis.
J.Š. Deivids Foks ir BBC žurnālists un ilgu laiku strādājis šāda veida raidstacijā. Viņš ir superprofesionālis, kas palidzējis ari mums savas auditorijas izzināšanā. Domāju, ka ar laiku paralēli radio SWH varētu izveidoties ari alternatīvs televizijas kanāls, kuru varētu veidot uz esošās Labvakar bāzes. Kā piemērs varētu būt BBC, kas uz vienas un tās pašas bāzes strādā gan kā radio, gan kā televīzija.
Z.L. Vēl gribu piebilst, ka ārzemēs normāls radio darbibas sākšanas laiks ir divi mēneši. Mēs gribam šo laiku saīsināt līdz vienam mēnesim. lespējams, ka sagaidāmas arī kādas problēmas, taču no malas tās diez vai būs redzamas.
Vai finansē firma SWH-Riga?
Z.L.SVVH-Riga ieguldīja līdzekļus tehniskajā aprīkojumā un nodrošināja mūs ar telpām. Pēc laika mēs ceram kļūt nevis par patērējošu raidstaciju, bet gan par pelnošu. Jau šodien varam teikt, ka esam politiski neitrāla komerciāla struktūra. Komerciāla kā radio, jo nevēlamies pārstāvēt kādus konkrētus mūzikas virzienus vai politiskās partijas. Mūsu intereses ir būt komerciāli izdevigiem. Lietas jāsauc savos vārdos. Reklāmas laika pārdošanu mēs uzticēsim reklāmas sabiedrībai Labvakar.
Droši vien jūs esat sev nokomplektējuši spēcīgu garīgo potenciālu.
Z.L. Tagad jau droši varu atbildēt pozitīvi, jo tas ir viens no mūsu firmas pamatpostulātiem strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir zināms vārds sabiedrībā un sava pagātne. Tā, piemēram, žokeji vairāk vai mazāk ir Latvijā pazīstami cilvēki Ainārs Mielavs, skandalozais Ufo, Ēriks Loks, Artis Volfs un citi. Informācijas nodaļas vadītājs ir Imants Austriņš, kas bija Latvijas radio 2.programmas izveidotājs. Visi šie cilvēki ir ar vārdu. Bieži dzirdam, ka tas ir radio, kuru finansē bagātais SWH-Riga. Mēs nevaram to noliegt, taču līdzās augstvērtīgai tehnikai,-kuru iegādājāmies ar šīs firmas palīdzību, mums svarīgs ir ari garīgais potenciāls. Mums šajā ziņā ir laimējies, jo radio var finansēt tikai cilvēks, kas pats mīl mūziku. Tieši tāds ir firmas SWII-Riga prezidents Ainārs Gulbis. Pēc savas būtības viņš ir melomāns, jo nodarbojas ar plašu kolekcionēšanu un mīl mūziku.
Tātad radio SWH ir loģisks šā procesa iznākums?
Z.L. Jā, viņa attieksmei pret mūziku loģiski atbilst mūsu raidstacijas izveidošanās. Tomēr arī no konkurences nav ko baidīties. Tā, piemēram, normālā Amerikas pilsētā darbojas ap 16 raidstaciju, no kurām sešas vai septiņas spēlē tādu mūziku, kādu raidisim arī mēs. Speciālisti uzskata, ka Rīgā varētu darboties kādas četras piecas raidstacijas, tā ka arī AA nav vērts par mums uztraukties, jo viņiem ir pavisam cita auditorija.
Kāda būs jūsu radio auditorija?
Z.L. Rēķināsimies ar publiku, kurai ir starp 25 un 55 gadiem. Tomēr neizslēdzu iespēju, ka klausīsies mūs ari gados vecāki cilvēki. Tā, piemēram, mans tēvs vēl aizvien mīl klausīties bītlus. Tomēr jautājums pamatā nav par to, ko raidīsim, bet gan par to, kas mūs klausīsies. Mēs centīsimies būt maksimāli elastīgi, jo galvenais tomēr ir reklāmas devējs. Un, ja šodien es saku vienu, bet pēc laika jūs mūsu programmās dzirdēsiet ko citu, tad pamatā tas būs elastīgums par labu reklāmdevējiem.
Konkurence jums tomēr būs?
Z.L. Šodien par konkurenci runāt vēl ir pāragri. Ar Poli mēs konkurēt nevaram, jo viņa auditorija ir 15 17 gadus veci tīņi. Stacijai AA savukārt ir Amerikas balss Eiropai retranslējums.
Beidzamais jautājums - vai ar mūziku vairs nenodarbosieties?
Z.L. Es to nekad neesmu pametis. Kaut kādos posmos ražīgums gan samazinājies. Tā, piemēram, rakstot Lāčplēsi, skaidri zināju, ka tam sekos atslābums. Tā arī bija kādus divus gadus nerakstīju neko. šogad gan esmu ierakstījis divas 40 minūšu garas bērnu programmas. To, kas pats laužas ārā, nobremzēt nevar. Tomēr situācija liecina, ka koncertdarbība Latvijā ir komerciāli neizdevīga. Jādomā par elementāru iztiku.
Acīmredzot Labvakar tagad kādu laiku iztiks bez Jāņa Šipkēvica?
J.Š. Ja Labvakar attiecina uz mani, tad jā. Tomēr, ja man būs ko televīzijā teikt, es noteikti to darīšu. Tagad gan man jāatzīstas, ka dzīvoju tikai ar vienu domu radio no rīta, dienā un vakarā. Man pat reizēm liekas, ka piektajā paaudzē esmu bijis pirms Popova kaut kāds radioamatieris. Radio man patīk. Interesanti likās ari tas, ka bija iespēja sākt visu no nulles tieši tāpat, kā savulaik tas bija ar Labvakar. Spēle turpinās. Tas ir kā azarts, kaut ari mana būtība ir televīzija.
