Rlga, 20. maijs. Pirmdien no plkst. 6 līdz 13 vidējo viļņu diapazonā neskanēja SIA RNR producētā Radio 2 programma. Valsts radio un televīzijas centrs nesamaksātā īres parāda dēļ bija atvienojis raidītāju. Taču, kad Radio 2 direktors un viens no RNR īpašniekiem Jānis Mellēns rīta pusē nomaksāja daļu 2,5 tūkstošus latu no 8 tūkstošu latu lielā parāda, radio darbu atsāka. Savukārt seši no apmēram 30 Radio 2 darbiniekiem radio klusēšanas laikā izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka par raidītāju netiek maksāts apzināti.
Runājot par notikušā iemesliem, J.Mellēns Dienu informēja, ka starp RNR un SIA Briga radio, kuras ģenerāldirektors ir vēl viens RNR īpašnieks Jānis Leja, noslēgta vienošanās, ka raidītāja īri apmaksās Briga. Tā kā Briga neīsteno saimniecisko darbību, maksājumus par raidītāju nācies uzņemties RNR. Raidītāja īres maksas paaugstināšana šā gada sākumā no 1400 līdz 2500 latiem mēnesī radījusi RNR neplānotas papildu izmaksas, teica J.Mellēns. Radio 2 direktors apgalvoja, ka līdz nedēļas beigām RNR Radio un televīzijas centram samaksās vēl 2,5 tūkstošus latu, bet nākamo divu nedēļu laikā nomaksās atlikušo parāda summu. RNR to dara tādēļ, lai, pēc J.Mellēna vārdiem, «saglabātu ēterā diezgan labo Radio 2 programmu, par ko liecina 130 tūkstošu klausītāju lielā auditorija».
Savukārt Radio 2 darbinieki iepriekšminētajā paziņojumā, ko parakstījis ari radio programmu direktors Ēriks Niedra un programmas veidotājs Kārlis Streips, pausts viedoklis, ka no pagājušā gada novembra, kad līdzšinējo RNR direktoru Māri Medni «ar rupja un bruņota spēka palīdzību vairs neielaida viņa vadītajā uzņē mumā» un par tā faktiskajiem pārvaldniekiem kjuva J.Mellēns un J.Leja, sākās «mērķtiecīga Radio 2 graušana», jo neesot darīts nekas, lai piesaistītu reklāmdevējus un padarītu projektu rentablu. Pašreizējie uzņēmuma pārvaldītāji uzņēmuma līdzekļus tērējot «personisko sakaru līdzekļu modernizācijai, karaliskam telpu remontam, parazitējošam apsardzes personālam un «"adošiem" ārzemju komandējumiem».
Taču ari pret bijušo RNR direktoru M.Medni, kā liecina Dienas rīcībā esoši dokumenti, Ģenerālprokuratūra ir ierosinājusi krimināllietu par RNR pienākošās naudas 21 tūkstoša vācu marku piesavināšanos. Šo naudu Radio 2 vajadzējis saņemt no starptautiskās kristiešu asociācijas Šveicē par kristīgās programmas pārraidīšanu, taču vismaz daļa tās pārskaitīta uz M.Medņa sievas Aldas Staprānes kontu.
SIA RNR 1991. gadā dibināja M.Mellēns, M.Mednis un J.Leja, kur katram īpašniekam bija vienāds uzņēmuma kapitāla daļu skaits. RNR patlaban producē divas radiostacijas Radio 2 un 102,7.
Pagājušā gada maijā dibinātāju sanāksmē tika pieņemts lēmums par uzņēmuma statūtkapitāla paaugstināšanu. Pret to balsoja J.Mellēns, savukārt par bija M.Mednis, kurš uz viņam izdotas pilnvaras pamata pārstāvēja arī J.Leju. Pamatkapitāla izmaiņas, kā rezultātā M.Mednis ieguva 95% uzņēmuma kapitāla daļu, jūnijā tika fiksētas Uzņēmumu reģistrā. Oktobri bijušais galvenais valsts notārs Rihards Zolotovs atcēla lēmumu par šo izmaiņu un vēl iepriekš izdarītu statūtu grozījumu un papildinājumu fiksēšanu Uzņēmumu reģistrā, pamatojot, ka tie ir pretrunā ar likumdošanas nosacījumiem.
M.Mednis šo lēmumu pārsūdzēja Centra rajona tiesā, un tā pagājušā gada decembri viņa prasību apmierināja. Tad savukārt RZolotovs, izmantojot savas likumdošanā noteiktās tiesības, iesniedza sūdzību Rīgas apgabaltiesā, pamatojot to ar pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem tiesas laikā. Aprīlī Rīgas apgabaltiesa viņa prasību izskatīja un atcēla Centra rajona tiesas spriedumu, nosūtot lietu jaunai izmeklēšanai.
J.Leja savukārt janvāri iesniedza prasibu tiesai atzit par spēkā neesošu tās sapulces lēmumu, kur lemts paaugstināt sabiedrības statūtkapitālu. 10. maijā Limbažu rajona tiesa šo prasību noraidīja.
Jau pagājušā gada novembrī J.Leja un M.Mellēns bija sasaukuši dibinātāju sapulci, kurā pieņēma lēmumu atcelt M.Medni no direktora amata.
M.Mednis uzskata, ka īpašnieku nesaskaņas novedīs pie tā, ka abas radiostacijas tiks slēgtas. Komentējot situāciju, ka Radio 2 pirmdien bija spiests pārtraukt raidīšanu raidītāja īres parādu dēļ, M.Mednis Dienai teica, ka uzņēmums tīši tiek izsaimniekots un novests bankrota situācijā, lai brīdī, kas viņš tiesiskā ceļā būs atguvis tiesības ietekmēt tā darbību, tas «vairs netiktu nevienam». J.Mellēns savukārt teic, ka uzņēmuma ienākumi no gada sākuma, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielinājušies par 40%.
M.Medņa advokāts Egils Radziņš Dienai sacīja, ka likumīgā ceļā turpināsies jautājuma risināšana par uzņēmuma direktora maiņu, cenšoties panākt J.Mellēna atstādināšanu no amata.
