Notikusi Baltijas valstu nacionālo televīzijas un radio padomju un Baltijas valstu televīziju vadītāju tikšanās.
Kā informēja Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētājs Ojārs Rubenis, šāda tikšanās notikusi pirmo reizi un tās iniciatore bijusi Latvija. Lai arī apspriesti jautājumi par tālāko sadarbību, valstīs ir dažādu struktūru padomes un to funkcijas. Igaunijas Nacionālās elektronisko masu saziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Pauls Ēriks Rummo informēja, ka viņu darbības laukā ietilpst tikai sabiedriskie elektroniskie mediji, savukārt Lietuvā nule pieņemts likums par radio un televīziju, nedēļas laikā būs arī jauna padome, turklāt abu valstu padomes atšķirībā no Latvijas netiek ievēlētas praktiski tikai no politiskajām partijām. (Latvijas padomes uzraudzībā ir visi elektroniskie mediji.)
Baltijas valstu sabiedriskajiem elektroniskajiem medijiem aktuāls ir abonentu maksas jautājums, taču nevienā valstī tam vēl nav reāla risinājuma. (Latvijas NRTP tādu ir izstrādājusi un gatavojas iesniegt Saeimā.) Taču visu valstu pārstāvji atzina, ka tā ir viena no aktuālākajām problēmām, lai sabiedriskie elektroniskie mediji iegūtu reālu neatkarību finansu un programmu veidošanas jomā.
Latvijā tāpat kā Lietuvā tiek ierrobežots ārvalstu kapitāls elektro-niskajos medijos (kontrolpakete), Igaunijā tādu nosacījumu nav, bet līdz šim nav ari ārvalstu kompāniju, kas gribētu šādu biznesu uzsākt. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā radio un televīzijā ir aizliegta alkohola un tabakas reklāma, bet presei tā atļauta. Lietuvā reklāmas principus regulē atsevišķs likums. Lietuvas sabiedriskās televīzijas direktors Šauļus Sondeckis informēja, ka ir arī atlaides vietējiem ražotājiem reklāmas jomā līdz 40 - 45%. Turklāt šī televīzija var lepoties arī ar to, ka vispār neraida seriālus un ļoti maz amerikāņu filmas, skatītājiem vairāk piedāvājot Eiropas kino.
