Kosmosā dosies ar latviešu palīdzību būvēts satelīts. Kurp grasās burāt jaunie pētnieki?
Jaunie Igaunijas kosmosa tehnoloģiju inženieri pēdējos gadus cītīgi strādājuši pie satelīta "ESTCube-2". Viens no tā galvenajiem uzdevumiem būs pārbaudīt elektrisko buru jeb E-buru tehnoloģiju. Satelīts nu ir gatavs startam, un par E-buru kā kosmosa lidaparātu dzinējsistēmu vairāk stāsta Andris Slavinskis, Tartu Universitātes observatorijas asociētais profesors kosmosa tehnoloģiju jomā.
Igaunijas studentu satelītu programma izstrādā kosmiskos aparātus jau kopš 2008. gada, un "ESTCube-1" kosmosā devās 2013. gadā. Tas bija pirmais Igaunijas satelīta projekts, kas rezultātā radīja virkni jaunu tehnoloģiju projektu un uzņēmumu Igaunijā, Latvijā un Somijā.
"ESTCube-" galvenais eksperiments – Saules vēja elektriskās buras demonstrācija zemajā Zemes orbītā – diemžēl nebija sekmīgs. Taču nu kosmosā gatavs doties "ESTCube-2", kura komanda ir pavadījusi pēdējos astoņus gadus, lai uzlabotu elektriskās buras eksperimentu un pievienotu satelītam jaunas derīgās kravas.
Elektriskā bura jeb E-bura ir kosmosa dzinējsistēma, kura uzlādē tievus un garus vadus jeb pavedienus, lai novirzītu Saules vēja daļiņu trajektoriju un tā rezultātā iegūtu enerģiju kosmosa kuģu ceļošanai starpplanētu telpā un nokļūtu ārpus Saules sistēmas. Zemajā Zemes orbītā E-buru var izmantot kā jonosfēras plazmas bremzi satelīta orbitālā augstuma samazināšanai jeb deorbitācijai, kas ir viens no nepieciešamajiem rīkiem, lai risinātu pieaugošo kosmisko atkritumu problēmu. Par problēmu ar atlūzām orbītā vairāk vari lasīt arī šajā rakstā:"Mūsu mērķis ir mainīt kosmosa tehnoloģiju nākotni, nodemonstrējot elektrisko buru un dodot jaunas iespējas gan Visuma izpētē, gan kritisku problēmu risināšanā zemajā Zemes orbītā. Starptautiskā inženieru un zinātnieku komanda ir smagi strādājusi, lai gūtu vēl vienu iespēju kopš "ESTCube-1" E-buras eksperimenta nesekmīgās norises," skaidro programmas vadošais zinātnieks Slavinskis.
Elektriskās buras un plazmas bremzes pamatprincipi, lai radītu dzinējspēku Saules vējā (augšējais attēls) un jonosfērā (apakšējais attēls). "ESTCube-2" darbosies jonosfērā. Komanda arī strādā pie "ESTCube-LuNa" misijas koncepta, lai demonstrētu E-buru Saules vējā Mēness orbītā.
Slavinskis šobrīd strādā pie "ESTCube-LuNa" misijas koncepta Mēness orbītā un plāno programmu 15 E-buras doktorantiem, lai no dzinējsistēmas tehnoloģijas eksperimenta nokļūtu pie operējošas E-buras tuvākās desmitgades laikā.
"Mans lielākais iedvesmas avots ir plašais jauniešu spektrs, ar kuriem strādāju. Sākot ar vidusskolniekiem un beidzot ar doktorantūras absolventiem, kuri uzsāk neatkarīgas karjeras. Sapnis par burāšanu kosmosā ir liels un sarežģīts, kas, savukārt, ir iedvesmas avots jaunajiem pētniekiem," pēc duča gadu E-burātāju un "ESTCuberu" ierindā secina Slavinskis, kurš tostarp par savu darbu vēsta arī emuārā "Space Travel Blog".
"Es pievienojos "ESTCube-LuNa" komandai, lai gūtu praktisku pieredzi zinātnē un inženierijā. Kad rodas problēma, tad "ESTCube" dalībnieki ir pretimnākoši tās risināšanā," stāsta Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Gustavs Plonis.
"Kļūstot par "ESTCube-2" komandas biedru, es nekad neiedomājos, cik daudz izaugsmes, daudznozaru prasmju un iespēju iegūšu esot daļa no satelīta izstrādes. Es uzskatu, ka šis projekts man ir bijis kā karjera kāpnes, kur, sākot no praktikanta pozīcijas, kļuvu par satelīta galveno sistēmu inženieri un daļa no Igaunijas studentu satelītu programmas vadības," gandarīts par dalību projektā ir "ESTCube-2" projekta bijušais sistēmu inženieris, Tartu Universitātes doktorants un Parīzes observatorijas pētniecības inženieris Jānis Dalbiņš.
Igaunijas studentu satelītu programma ir viena no lielākajām praktiskās STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierija, māksla un matemātika) izglītības programmām Baltijā. 15 gadu laikā simtiem studentu ir darbojušies gan mākslīgo pavadoņu izstrādē, gan kosmosa projektu pārvaldībā, gan zinātnisku publikāciju rakstīšanā un zinātnes popularizēšanā. Tā dēvētie "ESTCuberi" ir dibinājuši tādus uzņēmumus kā "Milrem Robotics", "Crystalspace", "Spacecraft Anatomy" un "JD Space" Igaunijā, gan "Bitlake Technologies" un "Nanocraft Latvijā", kā arī "Aurora Propulsion Technologies" Somijā.
"ESTCube-2" kosmosā dosies 5. oktobra rītā pulksten 4.36 pēc Latvijas laika no Franču Gviānas, kur atrodas Eiropas Kosmosa aģentūras kosmisko lidojumu centrs. Vadošie projekta inženieri startu vēros klātienē, bet pārējie komandas dalībnieki – misijas vadības centrā Tartu Universitātes observatorijā. Ja starts un satelīta ieslēgšanās noritēs veiksmīgi, tad pirmais signāls tiks saņemts tās pašas dienas rītā.
