Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) četru darbības gadu laikā sākusi Latvijas elektronisko masu saziņas līdzekļu sistēmas sakārtošanu, taču nav izvairījusies no dažādiem skandāliem. NRTP darbu vērtējusi gan deputātu izveidotā Saeimas izmeklēšanas komisija, gan vēl tikai šā gada pavasarī pēc deputātu ierosinājuma Saeimā lemts par NRTP priekšsēdētāja Ojāra Rubeņa atbilstību amatam.
Daļai NRTP pārstāvju pilnvaru termiņš beidzies, un ceturtdien Saeimā jāievēl seši NRTP pārstāvji.
Sakārtota sistēma Pirms četriem gadiem pieņemot likumu par radio un televīziju, tika izveidota NRTP, kuras sastāvā ir deviņi Saeimas ievēlēti sabiedrības pārstāvji, kam jāpārstāv sabiedrības intereses elektronisko saziņas līdzekļu jomā un jāuzrauga, kā raidorganizācijas ievēro likumus un nodrošina vārda un informācijas brīvību.
Radio un televīzijas likums būtiski mainīja NRTP izveidošanas kārtību un darbošanos, jo pirms tam pastāvošā elektronisko saziņas līdzekļu pārraudzības institūcija tika veidota uz sabiedriskiem pamatiem.
Kā atzīst O.Rubenis, viens no vērtīgākajiem veikumiem, ko NRTP četros darbības gados izdarījusi, ir elektronisko saziņas līdzekļu reģistrācijas sistēmas sakārtošana. Izstrādātas divas elektronisko saziņas līdzekļu attīstības koncepcijas, paredzot raidorganizāciju sistēmas darbību līdz 2002.gadam. O.Rubenis īpaši uzsver pārmaiņas televīzijā, jo visu Latviju aptverošais 3.tīkls, kurā savulaik raidīja Krievijas Sabiedriskā televīzija, pirms trim gadiem tika izbrīvēts, izsludināts konkurss, un tiesības strādāt šajā tīklā ieguva telesabiedrība LNT.
Pēc principa "viens kanāls - viens operators" likvidēta kārtība, ka 7.kanālā raidīja daudzas mazas, juridiski patstāvīgas televīzijas, veidojot savstarpēji nekoordinētu programmu.
Sakārtota arī komercradio sistēma, divām komercraidorganizācijām - Radio SWH un radio Easy FM - ļaujot izveidot nacionālo tīklu, un tagad tās abas dzirdamas visā Latvijā. Šīs pārmaiņas NRTP darbības laikā skārušas arī Latvijas televīziju (LTV), jo pēc divus gadus ilgušas LTV finansu analīzes 1998.gadā nomainīts LTV ģenerāldirektors Olafs Pulks un viņa vietā ievēlēts NRTP priekšsēdētāja vietnieks Rolands Tjarve.
Nav abonentmaksas.
Pie nepadarītajiem darbiem pieskaitāma pagaidām neieviestā abonentmaksu sistēma, kas, nodrošinot sabiedrisko raidorganizāciju finansējumu no iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem, ļautu tām būt daudz neatkarīgākām no politisko spēku iespējamā spiediena. Šā gada pavasarī NRTP izstrādāja konceptuālo modeli, kā varētu darboties abonentmaksu sistēma, taču valdībā tā netika iesniegta. Abonentmaksu nepieciešamība tika atzīta jau 1996.gadā NRTP pieņemtajā elektronisko saziņas līdzekļu koncepcijā, kur to plānots ieviest "jau tuvāko gadu laikā". Taču laikposms konkretizēts nav, un par abonentmaksu nepieciešamību jau daudz detalizētākā izklāstā rakstīts šovasar pieņemtajā jaunajā nacionālajā koncepcijā. «Kad tiek lemti jautājumi par pensiju likuma grozījumiem un studiju finansēšanu, būtu neprātīgi virzīt jautājumu par vēl viena nodokļa - abonentmaksu - ieviešanu. Kad noskaidrosies jautājums par pensijām, izglītību un tiks pieņemts jaunais budžets, varēs atgriezties pie abonentmaksām,» uzskata O.Rubenis.
Deputāti pret NRTP
NRTP kritizējusi arī likumdevēja vara. Saeimā tika izveidota NRTP darbības izvērtēšanas komisija, kuras darbs vairāku gadu garumā gan nevainagojās ar būtiskiem NRTP darbības nelikumību atklājumiem, jo gala ziņojumā pamatā akcentēts, ka NRTP nav izdevies novērst alkohola reklāmas un nodrošināt Valsts valodas likuma ievērošanu dažu raidorganizāciju programmās.
Lielākās nesaprašanās ar deputātiem NRTP radās pagājušajā pavasarī, kad pēc sociāldemokrātu ierosinājuma Saeima lēma par O.Rubeņa atstādināšanu no amata. Neuzticība O.Rubenim tika pamatota ar NRTP nespēju pārraudzīt LTV darbību, kas izraisījusi LTV finansu krīzi un darbinieku atlaišanu.
Taču ierosinājums atbrīvot O.Rubeni no padomes vadītāja amata Saeimas vairākuma atbalstu neguva. Kas nāks vietā? Pirms četriem gadiem darbu sākušās NRTP četriem pārstāvjiem - O.Rubenim, Helmī Staltei, Jurim Putriņam un Aivaram Berķim - šā gada 28.septembrī beidzās pilnvaru termiņš. Neilgu laiku NRTP vakantas bijušas divas vietas, ko savulaik ieņēma žurnālists Mariss Andersons un R.Tjarve.
Ceturtdien gaidāma NRTP pārvēlēšana, un uz brīvajām vietām partijas izvirzījušas deviņus kandidātus. Paredzams, ka balsojumā Saeimā visu koalīcijas frakciju deputāti atbalstīs savu partiju izvirzītos kandidātus, tādējādi NRTP varētu tikt ievēlēti I.Šlāpins, E.Šimanovska, O.Rubenis, I.Rākins, D.Stalts. Tautas partija un TB/LNNK ir gatavas atbalstīt vienu no sociāldemokrātu izvirzītajiem kandidātiem, un tas varētu būt profesors J.Sīkstulis.
Kandidātu biogrāfijas
Ojārs Rubenis Dzimis 1955.gadā. LU studējis bibliotēkzinātni un bibliogrāfiju, kopš 1979.gada strādājis Latvijas televīzijā, bijis viens no populārās programmas Labvakar veidotājiem. Kopš 1995.gada ieņēmis NRTP priekšsēdētāja amatu.
Izvirza LCImants Rākins Dzimis 1948.gadā. Beidzis LU Vēstures un filozofijas fakultāti un Kijevas Valsts universitātes Starptautisko attiecību un tiesību fakultāti. Bijis Latvijas Valsts TV un radioraidījumu komitejas priekšsēža vietnieks un LTV ģenerāldirektors.
Izvirza LCIlmārs Šlāpins Dzimis 1968.gadā. LU ieguvis filozofijas bakalaura grādu. Strādājis par konsultantu sabiedrisko attiecību jautājumos un pašlaik ir žurnāla Rīgas Laiks redaktors.
Izvirza TPMaija Brēķe Dzimusi 1968.gadā. Beigusi Rīgas Politehnisko institūtu un Rīgas Augstāko menedžeru skolu. Darbojusies reklāmas jomā, patlaban ir Latgales telesabiedrības ģenerāldirektora vietniece.
Izvirza JPEverita Šimanovska Dzimusi 1974.gadā. Ieguvusi ekonomikas bakalaura grādu LU. Strādājusi par grāmatvedi Baltijas Tranzītu bankā, tagad ir ekonomiste akciju sabiedrībā Laima.
Izvirza TPDainis Stalts Dzimis 1939.gadā. Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un LVU Bioloģijas fakultātē. Latvijas radio veidojis raidījumus par kultūras mantojumu, vadījis folkloras draugu kopu Skandinieki, ir Līvu savienības vecākā vietnieks.
Izvirza TB/LNNKArnolds Klotiņš Dzimis 1934.gadā. Mācījies Latvijas valsts konservatorijā, nostrificēts par mākslas doktoru. Bijis Latvijas radio ģenerāldirektors.
Izvirza sociāldemokrātiJānis Sīkstulis Dzimis 1946.gadā. Mācījies Ļeņingradas Valsts universitātes Austrumu fakultātē. Patlaban - UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretārs.
Izvirza sociāldemokrāti Vladilens Dozorcevs Dzimis 1939.gadā. Studējis LU Filoloģijas fakultātes krievu valodas un literatūras specialitātē. Rakstnieks, bijis scenārists Telefilmā Rīga, žurnāla Daugava redaktors. Bijis Augstākās padomes un Saeimas deputāts. Izvirza PCTVL.
