Šodien pirmajā jaunās Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēlēts partijas "Jaunais laiks" pārstāvis Imants Rākins. Viņš amatā ievēlēts ar piecām balsīm "par", savukārt četri padomes locekļi atbalstīja Latvijas Pirmās partijas izvirzītās premjera biedra Ainara Šlesera padomnieces Unas Ulmes-Silas kandidatūru.
NRTP priekšsēdētāja amatam tika izvirzīti pieci pretendenti, taču Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis, partijas ģenerālsekretārs Aivars Berķis un Tautas partijas izvirzītais Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis no kandidēšanas atteicās. Līdz ar to uz NRTP priekšsēdētāja amatu kandidēja Rākins, Ulme-Sila un NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Ķezbere.
Padomes priekšsēdētaja vēlēšanas bija aizklātas un notika līdzīgi kā Saeimā - sākumā tika izdalīti biļeteni ar visu padomes locekļu uzvārdiem, otrajā kārtā piedalījās izvirzītie kandidāti. Par Rākina kandidatūru NRTP priekšsēdētāja amatam iepriekš vienojās valdību veidojošās partijas.
Pēc ievēlēšanas NRTP vadītāja amatā Rākins žurnālistiem atzina, ka pirmie viņa darbi būs saistīti ar likumdošanas pilnveidošanu. Viņš pieļāva iespēju, ka Radio un televīzijas likums "būs jāraksta no jauna".
Jaunais NRTP vadītājs arī atzina, ka atbalsta abonentmaksas ieviešanu. Saeima vairākās balsošanas kārtās pēdējo nedēļu laikā NRTP ievēlēja Rākinu, Ulmi-Silu, Berķi, Bankovski, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvi, aktieri Imantu Skrastiņu, TB/LNNK virzīto bijušo Saeimas deputāti Aīdu Prēdeli.
Jaunu locekļu ievēlēšana bija nepieciešama, jo šā gada 29.septembrī beidzās sešu padomes locekļu pilnvaru laiks.
Savukārt trīs NRTP locekļi savus amatus saglabā vēl uz diviem gadiem. Tie ir Andris Mellakauls (izvirzīja TP), Oļģerts Dzenītis (izvirzīja TB/LNNK) un Ķezbere (izvirzīja LSDSP).
Mediju speciālisti jaunievēlēto Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētāju Imantu Rākinu vērtē kā pieredzējušu speciālistu, kurš labi pārzina elektronisko mediju darba specifiku un turklāt ir nosvērts cilvēks, liecina BNS veiktā aptauja.
Bijušais NRTP vadītājs Ojārs Rubenis pauda, ka Rākins ir "mediju cilvēks" un viņš ļoti labi pārzina situāciju gan televīzijā, gan arī radio. «Katrā ziņā tas ir ļoti labi, ka padomi nevadīs cilvēks, kurš vienkārši ir nācis un no malas ielēcis cilvēks,» pauda Rubenis. Viņš uzsvēra, ka Rākinam priekšā ir ļoti sarežģīts darbs, jo nepieciešams pilnveidot likumus par elektroniskajiem medijiem, tāpat aktualizējusies ideja par politiskās reklāmas aizliegšanu elektroniskajos medijos.
Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts stāstīja, ka iepriekšējās padomes laikā Rākins pārraudzīja Latvijas Radio darbu un viņš pārraudzītāja darbā, «pat gribot, nevar neko negatīvu atcerēties». Ar Rākinu esot bijušas asas diskusijas, galvenokārt par paņēmieniem un tehnoloģijām. «Imants ir apdāvināts un tolerants cilvēks,» sacīja Kolāts. Viņš "Jaunā laika" (JL) virzītā Rākina ievēlēšanu uzskata par "pavisam loģisku variantu", jo jaunajā padomē nevienai partijai nav īpašs pārsvars, savukārt JL ir dominējošais Saeimā. Kolāts gandrīz izslēdza partiju ietekmi NRTP, jo priekšsēdētājs viens pats "neko īpašu nevar izdarīt", tomēr novēlēja, lai Saeimas haotiskums nepāriet padomes darbā. Kolāts norādīja, ka padomei būtu jāpievēršas likumu un sabiedrisko mediju finansēšanas sakārtošanai.
Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Uldis Grava uzskata, ka Rākins ir speciālists, kurš labi pārzina televīzijas specifiku, BNS pavēstīja, LTV preses sekretāre Ingrīda Šmite. Viņa norādīja, ka vairāk nekā gada laikā, kopš Grava vada LTV, viņam ar Rākinu izveidojusies konstruktīva sadarbība. «Uz šādiem lietišķiem un konstruktīviem pamatiem, cerams, būs arī tālākā sadarbība,» sacīja Šmite.
Kādreizējais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve norādīja, ka Rākins ir viens no nedaudzajiem profesionāļiem padomē, kurš nepaļaujas uz emocijām. «Viņš saprot to lietu gan kā NRTP loceklis, gan bijušais LTV ģenerāldirektors,» sacīja Tjarve. Viņš atzina, ka gan iepriekšējā, gan pašreizējā padomē nav daudz mediju tirgus speciālistu un "tā ir traģēdija Latvijas medijiem". Lai strādātu veiksmīgi un iegūtu mediju uzticību, NRTP būtu jāpievēršas tikai niansēm, piemēram, vardarbības problēmai medijos, bet tirgus sakārtošanai jākonsultējas ar ekspertiem. Iepriekšējās padomes darbu Tjarve novērtēja ar vārdiem "viss ir garām", jo to vadījušas "personīgās simpātijas un antipātijas, saplusotas ar politiskām interesēm". Kā svarīgākos darbus Tjarve minēja sabiedrisko mediju finansēšanas jautājumu risināšanu un mediju tirgus sakārtošanu, jo Latvijā elektronisko mediju skaits uz vienu iedzīvotāju ir ļoti liels. Tāpat būtu jāmaina mediju jomas likumi, kas jāizstrādā nevis politiķiem, bet padomei sadarbībā ar "reāliem speciālistiem". Jāseko arī jaunākajām tehnoloģijām, jo digitālā televīzija agri vai vēlu parādīsies un laikā, kad skatītāji varēs paši komplektēt televīzijas programmas, būs jādomā, kas notiks ar vietējo programmu ražošanu.
Arī bijušais NRTP loceklis Baldūrs Apinis pauda, ka Rākins ir pieredzējis speciālists, kuram mediju darbs nav svešs. «Es viņu augstu vērtēju kā bijušo kolēģi, kurš bijis labs gan mediju darbā, gan kā administrators,» sacīja Apnis. Viņš vēlēja jaunajam NRTP vadītājam spēt pieņemt politiski neatkarīgus lēmumus, bet vai tas būs iespējams, Apinis nevarēja prognozēt. «Man jau arī liekas nepieļaujama visa tā politiskā jezga ap NRTP locekļu ievēlēšanu, bet šī politiskā sīkrosīšanās jāatdala no Rākina personiskajām īpašībām,» viņš teica.
Bijušais LTV ģenerāldirektors Olafs Pulks sacīja, ka no padomē ievēlētajiem pārstāvjiem Rākins, "pēc papīriem", bijis vispiemērotākais vadītāja postenim. «Man gan jāizsaka nožēla, ka NRTP izveidojusies par tādu mazo Saeimu. Padome, kam pēc būtības jāaizstāv sabiedrības intereses, aizstāv politiķu intereses. Bet tas, ka jau iepriekš partijas nekautrējās publiski pavēstīt, kam vajadzētu padomi vadīt, uzskatāms par rupju iejaukšanos,» sacīja Pulks.
