Baltijas valstīs ir problēmas ar informācijas pieejamību, secina RSF.
Informācijas brīvībai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir būtiski trūkumi, lai gan Pasaules preses brīvības indeksā Baltijas valstis ierindojas augstās pozīcijās, liecina starptautiskās žurnālistu tiesību organizācijas "Reporters Sans Frontieres" (RSF; "Reportieri bez robežām") mājaslapā publicētā informācija.
RSF sadarbībā ar Lietuvā bāzēto pētniecības organizāciju "Balticada Investigations Studio" veikuši empīrisku pētījumu un izstrādājuši ieteikumus situācijas uzlabošanai, piemēram, precizēt publisku datu pārvaldnieku pienākumus un vienkāršot apelācijas procedūru.
Privātie dati, komercnoslēpumi un nacionālā drošība var būt pamatoti iemesli informācijas pieejamības ierobežošanai, tomēr Baltijas valstīs minēto var arī ļaunprātīgi izmantot kā ieganstu, lai nelikumīgi noraidītu žurnālistu iesniegtos informācijas pieprasījumus, secinājuši pētnieki, izanalizējot 15 strīdus starp žurnālistiem un ierēdņiem par informācijas pieejamības ierobežošanu.
Ar RSF atbalstu pētījumu veica "Balticada Investigations Studio" un mediju ekspertu grupa, kurā bija arī RSF konsultants Baltijas valstīs Dionizs Litvaitis un organizācijas korespondente Latvijā Anastasija Tetarenko-Supe.
"Lai gan Baltijas valstis ir starp valstīm ar vislielāko preses brīvību pasaulē, informācijas pieejamība ir viena no to vājajām pusēm," lasāms ziņojumā, pēc kura RSF aicina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestādes risināt šo jautājumu, uzsākot publiskas debates par ziņojumā sniegtajiem reģionālajiem un nacionālajiem ieteikumiem.
Galvenais pētījuma secinājums ir, ka, nepareizi interpretējot ierobežojumu likumīgos iemeslus, datu turētāji, tostarp iestādes vai valsts uzņēmumi, izmanto tādus faktorus kā neformāla lēmumu pieņemšana un neuzticēšanās žurnālistu nodomiem, informē RSF.
Pētījumā arī atklāts, ka žurnālisti biežāk neapstrīd informācijas aizliegumu resursu un kompetences trūkuma, kā arī ierēdņu pretestības dēļ. Rezultātā tikai daži pieredzējuši un apņēmīgi žurnālisti Baltijas valstīs apstrīd informācijas neizpaušanu un aizstāv sabiedrības intereses. Tomēr vislielāko satraukumu pētniekiem rada tendence, ka vairumā analizēto gadījumu žurnālistiem nebija atļauts iesaistīties pienācīgā publiskā diskusijā par informācijas brīvības ierobežojumiem. Turklāt strīdi par piekļuvi informācijai nav snieguši nekādus uzlabojumus.
"Mūsu pētījums ir pirmais, kurā empīriski pētīts atteikums izpildīt informācijas brīvību trīs Baltijas valstīs. Daudzdimensiju ierobežojumi prasa daudzslāņainu politisku reakciju. Mērķis ir stiprināt to žurnālistu pozīcijas, kuri garantē iedzīvotāju tiesības uz informāciju," informē RSF.
Viens no galvenajiem autoru ieteikumiem visām trim valstīm ir precizēt pienākumus, kas jāuzņemas dažādu veidu subjektiem, kuriem ir pienākums sniegt publisku informāciju: valstij vai daļēji valstij piederošiem uzņēmumiem, valsts finansētiem privātiem fondiem un neatkarīgām institūcijām. Valstu līmenī ziņojumā Latvija un Lietuva mudinātas sekot Igaunijas piemēram, izstrādājot specifisku procedūru informācijas par atklātību pārsūdzēšanai.
Šogad RSF publicētajā Pasaules preses brīvības indeksā Lietuva, Igaunija un Latvija ierindojas attiecīgi 7., 8. un 16. vietā no 180 valstīm.
