Diskusija “Par ko un cik daudz esam gatavi maksāt par kvalitatīvu sabiedrisko mediju?”
Sabiedriskajiem medijiem ir ļoti liela nozīme ne tikai sabiedrības informēšanai, bet arī izglītošanai, dažādu sabiedrības grupu viedokļu pārstāvēšanai un visas mediju vides kvalitātes paaugstināšanai. Lai šīs funkcijas pildītu, izšķiroši svarīgs ir atbilstošs finansējums - tā sarunu festivāla “Lampa” diskusijā “Par ko un cik daudz esam gatavi maksāt par kvalitatīvu sabierisko mediju?” pauda tās dalībnieki.
Diskusiju vadīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis. Tajā piedalījās sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds un RSU profesore Anda Rožukalne, TV personība, režisore un uzņēmēja Marta Selecka, biedrības “New East” vadītājs Jorens Dobkevičs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.
Latvijas sabiedriskie mediji - vieni no vismazāk finansētajiem Eiropā, bet ar plašu auditorijas sasniedzamību
Padome vērš uzmanību, ka kara un dezinformācijas apstākļos pieaug kvalitatīvas žurnālistikas loma, it īpaši, uzticamu sabiedrisko mediju nozīme. Taču Latvijas sabiedriskie mediji gadu desmitiem bijuši vieni no vismazāk finansētajiem Eiropā. Tādēļ uzkrājušās ilgi atliktas problēmas, kuru risināšanai ir nepieciešamas būtiskas investīcijas.
SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis diskusijā uzsvēra, ka šobrīd Latvijā sabiedriskajos medijos tiek ieguldīts divas reizes mazāk finansējuma nekā vidēji Eiropā uz vienu iedzīvotāju. Atbilstoši Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) datiem - vidēji Eiropā valsts iegulda 3,27 eiro uz vienu iedzīvotāju mēnesī. Savukārt Latvijā visu trīs sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un LSM.LV - darbības nodrošināšanai un attīstībai no valsts budžeta tiek atvēlēts tikai 1,6 eiro. «Salīdzinoši populārāko privāto interneta portālu abonementa maksa Latvijā ir līdz 4 - 5 eiro mēnesī,» saka J. Siksnis.
Savukārt uzticība sabiedriskajiem medijiem un to saturam Latvijā ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Ja vidēji Eiropā visvairāk sabiedriskajiem medijiem uzticas 49% iedzīvotāju, tad Latvijā tie ir 51% (EBU dati, 2022). «Latvijas sabiedriskie mediji arī sasniedz ļoti plašu sabiedrības daļu jeb 87%, kas ir labs rādītājs. Tas nozīmē, ka mums ir spēcīgs pamats, bet trūkst finansējuma, lai sabiedriskie mediji pilnvērtīgi varētu pildīt savas funkcijas,» atzina Jānis Siksnis.
Nepietiekamais finansējums neļauj sabiedriskajiem medijiem pildīt to funkcijas
Diskusijas dalībnieki vērsa uzmanību, cik svarīgi, lai sabiedriskie mediji spētu uzrunāt visas sabiedrības grupas, tostarp iedzīvotājus Latgalē, jauniešus un mazākumtautību iedzīvotājus. Tāpat tika akcentēta sabiedrisko mediju nozīmīgā loma izglītībā un ekonomikā, kā arī Latvijas mediju vides attīstībā kopumā.
RSU profesore Anda Rožukalne uzsvēra: visu reformu mērķis ir bijis, ka «sabiedriskais medijs, pateicoties sabiedrības investīcijām un iespējām, ir tas, kurš definē gan mediju vides kvalitātes kritērijus, gan ir inovatīvs, daudz ko izmēģina un veicina profesionālo izaugsmi».
Savukārt režisore Marta Selecka atzina, ka šobrīd ir maz satura par uzņēmējdarbību. Viņas veidotais raidījums par uzņēmējiem tapis, pateicoties sponsoru atbalstam. Nākamajā sezonā raidījumu būs iespējams turpināt tikai pateicoties Mediju atbalsta fonda finansējumam, jo sabiedriskais medijs pie patreizējā finansējuma nevar atļauties to veidot.
Sabiedrisko mediju kapacitāte - valsts drošības jautājums
Biedrības “New East” vadītājs Jorens Dobkevičs uzsvēra sabiedrisko mediju nozīmi hibrīdkara un dezinformācijas apstākļos, kad ir ļoti būtiski, lai tie sasniegtu visus Latvijas iedzīvotājus, it īpaši Latgalē, kur ir lielākais krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars.
Viņš uzsvēra, ka sabiedrisko mediju kapacitāte ir valsts drošības jautājums. Tas ir jautājums - kā mēs varam cīnīties ar ārējiem apdraudējumiem un informēt cilvēkus par to, kas notiek.
Jorens Dobkevičs pozitīvi vērtēja, ka «šobrīd gandrīz katrs iedzīvotājs Latgalē var pieslēgties Latvijas sabiedriskajiem medijiem», taču atzina, ka izklaides saturs joprojām nāk no Krievijas. Vienlaikus viņš pauda satraukumu par sabiedrisko mediju kapacitāti, vēršot uzmanību, ka visu Latgales reģionu un Daugavpili krievu valodā sedz tikai divi žurnālisti no Latvijas Radio 4.
Būt neatkarīgam, rosināt diskusijas, veicināt pārmaiņas un izglītot
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns akcentēja sabiedrisko mediju nozīmīgo lomu izglītībā un nepieciešamību pēc izglītojoša satura, ko var izmantot arī skolās. Viņš atzina, ka šobrīd skolās mācību procesā bieži tiek izmantoti Latvijas Televīzijas zinātniski vai populārzinātniski raidījumi, kas lokalizēti latviešu valodā. Īpaši viņš uzsvēra nepieciešamību pēc izglītošanas medijpratības jomā, kur šobrīd mācību saturs trūkst.
«Kvalitatīva izglītība un kvalitatīvs mediju saturs nekad nebūs lēts. Tas ir jāsaprot arī politiķiem,» uzsvēra R. Kalvāns.
Izglītošanas nozīmību uzsvēra arī J. Dobkevičs: «Ir svarīgi, lai sabiedriskais medijs ir neatkarīgs un atļaujas būt kontroversiāls, rosināt diskusiju, veicināt pārmaiņas un izglītot.»
Diskusijas dalībnieki atzina, ka sabiedriskajos medijos svarīga ir arī izglītojoša izklaide, lai noturētu skatītāju un klausītāju interesi. Kā piemērs tika minēts Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, kas ar izlaides formātu palīdzību veido debates par tādām sarežģītām tēmām kā veselība, integrācija u.c. Ļoti pozitīvi tika novērtēts arī Latvijas Radio darbs jauniešu auditorijas uzrunāšanā un iesaistē.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka sabiedriskajiem medijiem būtu jāattīsta daudzpusīgs saturs un tam nepieciešams lielāks finansējums. Tāpat viņi atzina, ka sabiedrisko mediju apvienošana ir svarīga, ja tā radīs vairāk jaunu satura formātu un daudzveidību.
Par diskusiju
Diskusiju “Par ko un cik esam gatavi maksāt par kvalitatīvu sabiedrisko mediju?” sarunu festivālā “Lampa” organizēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, lai veicinātu izpratni, ka valstij nepieciešams ieguldīt vairāk sabiedriskajos medijos, ja vēlamies vairāk kvalitatīvas žurnālistikas un spēcīgāku demokrātiju.
