Paplašina NEPLP iespējas ierobežot piekļuvi aizliegtiem pakalpojumiem.
Saeima ceturtdien, 7. aprīlī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ar kuriem nodrošinās efektīvāku pakalpojumu pēc pieprasījuma darbības uzraudzību, portālu "Delfi" informēja Saeimas preses dienestā.
Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) būs tiesības noteiktos gadījumos pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu pakalpojumam pēc pieprasījuma.
Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma ir pakalpojums, uz kuru attiecināma elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālā atbildība un kurš tiek sniegts pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma tā izraudzītajā laikā.
Pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu būs iespējams gadījumos, kad pieņemts lēmums aizliegt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, pakalpojums tiek sniegts bez paziņojuma NEPLP vai pakalpojuma sniedzēju nav iespējams identificēt.
Gadījumā, ja pakalpojums tiek sniegts bez paziņojuma NEPLP, padome varēs uzlikt pienākumu 15 dienu laikā pārtraukt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu vai iesniegt paziņojumu par šāda pakalpojuma sniegšanu.
Ja pakalpojuma sniedzēju nebūs iespējams noskaidrot, NEPLP būs tiesības liegt piekļuvi Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek sniegti Latvijas jurisdikcijā esoši pakalpojumi pēc pieprasījuma, uz laiku līdz 24 mēnešiem.
Savukārt gadījumā, ja NEPLP konstatēs, ka ir izveidoti jauni pakalpojumi pēc pieprasījuma, kuri pēc būtības ir identiski un aizstāj tos, kuru darbība tikusi ierobežota, padomei būs tiesības pieņemt lēmumu ierobežot piekļuvi šiem pakalpojumiem, atkāpjoties no noteiktās kārtības attiecībā uz brīdināšanu. Šāda kārtība paredzēta arī gadījumos, kad izveidota tādas tīmekļvietnes kopija, kura tikusi ierobežota, pamatojoties uz to, ka tajā konstatēta prettiesiska televīzijas programmu retranslācija.
Izmaiņas nepieciešamas, jo praksē NEPLP ir identificējusi atsevišķus pakalpojumu sniedzējus, kuru izvēlētais pakalpojuma darbības veids un tīmekļvietnē izvietotās informācijas trūkums liecina par pakalpojumā izvietotā satura atbildīgo personu slēpšanu un apzinātu šķēršļu radīšanu to identificēšanai. Tādējādi informatīvās telpas drošības stiprināšanas nolūkos nepieciešams paredzēt, ka gadījumos, kad pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzējs nesniedz paziņojumu par šāda pakalpojuma sniegšanu vai šo pakalpojuma sniedzēju vispār nav iespējams noskaidrot, NEPLP ir tiesības ierobežot piekļuvi šādiem pakalpojumiem, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Tāpat precizēts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma mērķis un darbības joma, nosakot, ka likums reglamentē Latvijas jurisdikcijā esošo komerciālo, nekomerciālo un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus, kā arī citu tiesību subjektu darbību šajā likumā paredzētajos gadījumos.
Izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
