"Digitālgeitā" apelācijas instances tiesa attaisno visus apsūdzētos.
Rīgas apgabaltiesa pirmdien tā dēvētajā digitālgeitas krimināllietā attaisnoja visus 15 apsūdzētos, portāls "Delfi" noskaidroja tiesā.
Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Rīgas apgabaltiesā portālam "Delfi" norādīja, ka attaisnojošais spriedums taisīts, balstoties uz Kriminālprocesa likuma 519. panta 1. punktu, proti, tiesa nav konstatējusi apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu.
Plašākus komentārus tiesa sniegs pēc pilnā sprieduma sastādīšanas. Par pilnā sprieduma pieejamības datumu noteikts 26. jūlijs, taču lietas apjoma un juridiskās sarežģītības dēļ pilna tiesas sprieduma pieejamība tiks noteikta saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 568. panta trešo daļu, proti, tiesa lietas dalībniekiem paziņos datumu, kad pilnais spriedums būs sastādīts.
Pērn 30. oktobrī Augstākā tiesa (Senāts) atcēla iepriekšējo Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru par vainīgiem bija atzīti bijušais "LNT" direktors Andrejs Ēķis, polittehnologs Jurģis Liepnieks, kādreizējais "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde, jurists Jānis Loze, nodokļu konsultants Uldis Kokins, finanšu konsultants Harijs Krongorns, bijušais "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklis Jānis Svārpstons, bijušais "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklis Jānis Zipa un bijušais "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklis Andrejs Zabeckis.
Augstākajā tiesā portālam "Delfi" toreiz norādīja, ka Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, sniedzot jaunu noziedzīgā nodarījuma aprakstu un būtiski grozot krāpšanas rezultātā iegūto finanšu līdzekļu apmēru, nav norādījusi pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, kā arī nav izklāstījusi motīvus, kāpēc tiek noraidīti citi pierādījumi. Mantiskam zaudējumam kā krāpšanas sastāva pazīmei ir būtiska nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā, tādējādi tā apmērs ir jāizvērtē un atzinums jāpamato ar likumu un novērtētiem pierādījumiem.
Ņemot vērā, ka tiesai no jauna jālemj par noziedzīgā nodarījuma rezultātā izkrāptās naudas apmēru, izlemjams arī jautājums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Tāpat Senātā atzīmēja, ka ar apelācijas instances tiesas spriedumu konfiscēta noziedzīgi iegūta manta – finanšu līdzekļi. Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā Kriminālprocesa likumā veiktos grozījumus, un līdz ar to nav ievērojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas nolēmumos izteiktās atziņas par nepieciešamību kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, nodrošināt iespēju efektīvi aizstāvēt savas tiesības.
Jau ziņots, ka, pasludinot saīsināto spriedumu 2018. gadā, Rīgas apgabaltiesa attaisnoja iepriekš par vainīgiem atzītos Rubeni, Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un "Latvijas valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu.
Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi 18 000 eiro naudas sodu.
Savukārt Liepniekam apgabaltiesa piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet Ēķim – 40 850 eiro naudas sodu.
Reālu ieslodzījumu apgabaltiesa piesprieda Spundem – deviņus mēnešus cietumā, kā arī 26 230 eiro naudas sodu.
Savukārt Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu. Tāpat viņam tika piespriests 33 540 eiro naudas sods.
Zabeckim tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, Zipam tika piespriesta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā.
Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā.
Visiem apsūdzētajiem tika samazināti pirmās instances tiesas piespriestie sodi, pamatojoties uz Krimināllikuma norma par lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei.
Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Šobrīd pirmās instances tiesā atrodas vēl viena lieta, kas saistīta ar digitālās televīzijas ieviešanu. Šajā lietā uz apsūdzēto sola sēž arī Ainārs Šlesers un Andris Šķēle.
