Ja netiks atrasts valsts finansējums Irbenes radioteleskopa uzturēšanai un tehniskai apkopei, to var nākties slēgt un apturēt tā darbību jau tuvākajā laikā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) naudu teleskopam nemeklē un grib, lai augstskola kļūst ilgtspējīga zinātniskajā darbā.
VeA rektors Kārlis Krēsliņš norādīja, ka laiki piedzīvoti dažādi, tomēr arī pēc padomju armijas aiziešanas Latvijas zinātniekiem un inženieriem izdevās paglābt objektu no pilnīgas izdemolēšanas.
„Viņi spēja arī iedarbināt. Visi kabeļi tika pārgriezti, kabeļos tika sadzītas naglas - atstājot Latviju un šo objektu, padomju armijas nolūks bija, lai to neviens nekad nevarētu atjaunot. Ja nu tomēr cilvēki ir tik gudri, kuri spēj bez jebkādām shēmām, rasējumiem to atjaunot, tad labi. Mūsu cilvēki to spēja – četru gadu laikā iedarbināt lielo radioteleskopu RT-32. Otru radioteleskopu RT-16 nebija iespējams atjaunot, to bija iespējams uzbūvēt pilnībā no jauna, ko veica Vācijas uzņēmums, pateicoties Eiropas projektiem.
Tagad teleskopi ne tikai darbojas, bet tie ir vieni no labākajiem radioteleskopiem pasaulē,” stāstīja Krēsliņš.
Tomēr pasaules līmeņa īstenotie projekti un unikālais objekts, kurā ieguldīti gandrīz 15 miljoni eiro, un kur vēl pirms sešiem gadiem milzu antenas pacelšanu ar Latvijas lielāko ceļamkrānu vēroja simtiem ziņkārīgo, tagad nonācis situācijā, ka nav finansējums tā uzturēšanai. Vairākas tehniskās apkopes jau uz gadu ir atliktas un veiktas tikai minimālas darbības. Jau trešo gadu nav piešķirts finansējums infrastruktūras uzturēšanai.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks zinātnes jautājumos Jānis Paiders norādīja, ka agrāk līdzekļus VeA saņēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tagad augstskolai tiek prasīta ilgtspēja zinātniskajā darbībā.
„Mēs no ministrijas puses ar Ventspils Augstskolu esam vienojušies par nepieciešamību pie izrāviena stratēģijas, veidā kā šī ilgtspēja tiks nodrošināta,
jo mēs gribam redzēt šādiem ieguldījumiem, kas ilgstoši gājuši infrastruktūrai, kas Eiropas mēroga zinātnē ir ļoti augsta līmeņa un unikāla, kā ieguldījumi sāk vidējā termiņā tālāk nest atdevi citos pētniecības projektos, vai uzņēmumu interesēs, nestu vērtību no šīm investīcijām,” stāstīja Paiders.
Pasaules prakse liecina, ka līdzīgi zinātniski objekti tiek finansēti no valsts budžeta, norādīja augstskolā. Taču arī Ventspils piedalās dažādos starptautiskos projektos un iegūst finansējumu. Bet ar to gan ir par maz tik vērienīga objekta fiziskai uzturēšanai.
Vadošais pētnieks un VeA Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” direktors Aleksejs Klokovs uzskata, ka šobrīd galvenais ir nepazaudēt 70 profesionāļus - zinātniekus un inženierus. Šāds finansējuma trūkums objekta uzturēšanai apdraud ne tikai valsts nozīmes zinātnisku objektu, bet arī starptautiska mēroga zinātniskos pētījumus, kuros Radioastronomijas centrs jau ir iesaistījies un sniedz savu artavu pasaules mēroga kosmosa industrijas pētījumos.
„Riski ir tādi, ka mēs būsim spiesti izslēgt esošo infrastruktūru, esošos teleskopus. Tā ir nopietna elektronika, kas arī lūst, kā mašīnām – eļļa, degviela un tā tālāk. Vēl trakāk – mēs zinām, ka Latvijā nav tik daudz to virzienu un organizācijas, kas darbojas ar kosmosa pētījumiem un vispār kosmosa industrijā. Līdz ar to speciālisti, kuri strādā šobrīd, viņi ir zem sitiena, mēs viņus varam pazaudēt. Inženiertehnisko komandu, kas nodarbojas ar teleskopa uzturēšanu un zinātniekus,” stāstīja Klokovs.
Sākotnēji objekta uzturēšanai, lai tas nebūtu pilnībā jāapstādina, pietiktu arī ar mazāku summu, norādīja augstskolas rektors. Taču, kur rast nepieciešamo finansējumu jau šobrīd, pagaidām uz šo jautājumu Latvijas Radio nevarēja atbildēt arī IZM.
