Šķēli un Šleseru apsūdz digitālās TV ieviešanas lietā
Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.
Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.
Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.
Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Bijušais premjers Šķēle paziņojumā medijiem norāda, ka apsūdzību uzskata par nepamatotu, turklāt 2008.gada notikumus par publiska konkursa norisi un digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā valsts apsūdzība, viņaprāt, interpretē subjektīvi.
«Man nebija nekāda pamata domāt, ka tieku turēts aizdomās par likuma pārkāpumiem konkrētajos notikumos, jo 12 gadu laikā līdz šā gada martam nebiju ne reizi aicināts liecināt minētajā kriminālprocesā,» uzsver Šķēle.
Ievērojot likumu, Šķēle darīšot visu, lai lietas izmeklēšana noritētu objektīvi un ātri. Tāpat visas ziņas, kas ir viņa rīcībā, sniegšot izmeklēšanas iestādēm.
Šķēle aicina iespējami ātrāk minēto krimināllietu nodot tiesas vērtēšanai.
Patlaban plašākus komentārus Šķēle nesniegs, lai nesaņemtu pārmetumus, ka tas traucējis izmeklēšanas interesēm.
Savukārt Šlesers īsi pirms atklātībā nāca informācija par jaunajām apsūdzībām izplatīja paziņojumu, kurā cita starpā solīja apsvērt atgriešanos publiskajā politikā. «Esmu uzzinājis, ka 2008.gadā Latvijas Ministru kabineta vienbalsīgi apstiprinātais konkursa nolikums par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam Ministru kabineta apstiprinātais konkursa rezultāts par "Lattelecom" kā labākā pretendenta atzīšanu esot bijis noziedzīgs! Un, ka par to, man kā tā laika satiksmes ministram būs jāstājas tiesas priekšā! Tas tiešām man ir radījis lielu izbrīnu,» paziņojumā rakstīja Šlesers.
«Es nevaru komentēt nesenos notikumus, kas ir saistīti tieši ar "Lattelecom" vadības maiņu un par izvirzītajām apsūdzībām "Lattelecom" vadībai. Varu komentēt tikai to, par ko esmu bijis atbildīgs kā satiksmes ministrs 2008.gadā. Lai gan ir jāsaka, ka ir maz tādu cilvēku, kuri visās niansēs spēj labi atcerēties 13 gadus senus notikumus. Satiksmes ministrijā strādājošie darbinieki vienmēr rūpīgi un atbildīgi darīja savu darbu, atbilstoši Ministru kabineta iepriekš pieņemtiem lēmumiem! Atgādinu, ka konkursā "Lattelecom" par uzvarētāju ar lēmumu apstiprināja Ministru kabinets,» savu saistību ar lietu komentējis Šlesers un uzsvēris, ka "Lattelecom" nekad nav bijis Satiksmes ministrijas pārraudzībā, bet to uzrauga Ekonomikas ministrija.
TV3 raidījums "Nekā personīga" pērn oktobrī vēstīja, ka prokuratūra nu jau bijušajam SIA "Tet" valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām apsūdzību par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, uzņēmumam nodarītos zaudējumus lēšot 7 585 533 eiro apmērā.
Gulbim uzrādīta apsūdzība par dalību krāpšanā lielā apmērā. Par līdzdalību krāpšanā līdz ar Gulbi apsūdzēts arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais "Hannu Digital" vadītājs Gintars Kavacis.
Tiesībsargi uzskata, ka "Kempmayer" saistību pārņēmējs kompānija "Hannu Digital" ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis "Lattelecom" (tagad - "Tet") īpašnieku un padomes uzticību.
Kā vēstīja raidījums, pāreja uz digitālo televīziju tika izplānota pirms 20 gadiem, kad premjers bija Šķēle. Izmeklētāji uzskata, ka tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. Par projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrētais "Kempmayer Media Limited", kas izrādījās pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. Kā atzīmē raidījums, afēru atklāja 2003.gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas.
To, ka "Kempmayer" bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika samaksāt valstij vairāk nekā 5 miljonus eiro. Tos, par Šķēles aizdotu naudu, samaksājis Andrejs Ēķis, kurš bijis "Kempmayer" akcionāru sastāva organizētājs, vēstīja raidījums.
Raidījums uzsver, ka te esot meklējams sākums tam, kas prokuratūras ieskatā ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru. "Kempmayer" naudu bija paguvis iztērēt digitālās televīzijas iekārtās, kas no 2003.gada stāvēja muitas noliktavās Latvijā, bet vēlāk tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī. "Kempmayer" raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem pārpirka Gintara Kavača vadīta firma. Kā vēsta raidījums, lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus, Kavača firmai "Hannu Digital" bija jākļūst par ciparu televīzijas ieviesēju vai partneri, tāpēc 2008.gadā panākta sadarbība ar "Lattelecom", kuru arī tolaik vadīja Gulbis.
"Lattelecom" uzvarēja Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par ciparu televīzijas ieviešanu kopā ar apakšuzņēmēju "Hannu Digital". Darījumu 2009.gadā apšaubīja Valsts kontrole, kas uzsvēra, ka konkurss speciāli bija organizēts tā, lai bez konkrētās komercfirmas nevarētu iztikt. Lai gan tehniskā infrastruktūra bijusi Latvijas Valsts radio un televīzijas centra kompetencē un tā visā Latvijā bijusi gatava pārejai uz ciparu televīziju, nolikums prasījis, lai uzvarētājs tūlītēji nodrošina apraidi Rīgā un tās apkārtnē, bet vienīgā, kas to varējusi izdarīt, bijusi "Hannu Digital".
Valsts kontroles ziņojums nonāca KNAB. 2010.gadā tika ierosināts kriminālprocess, kurā tika vērtēta ne tikai paša konkursa likumība, bet arī vēlāk slēgto līgumu pamatotība. Pērn augustā prokuratūra uzrādījusi pirmās apsūdzības.
Izmeklēšanā atklāts, ka "Lattelecom" bija plānojis "Hannu Digital" desmit gados samaksāt 15 miljonus eiro, bet šāda summa vairākkārt pārsniegusi "Hannu Digital" piederošo iekārtu vērtību. Jau ar pirmo maksājumu raidītāju vērtība esot tikusi nosegta, taču līgumā slēpti iestrādātas vairākas citas pozīcijas, lai "Hannu Digital" saņemtu pēc iespējas lielākus finanšu līdzekļus no "Lattelecom". Maksājumi esot maskēti zem dažādām pozīcijām, piemēram, nepilnus 2 miljonus eiro "Lattelecom" komercfirmai pārskaitījusi par "know-how".
Tāpat vienošanās paredzējusi, ka ar 2010.gadu turpmākos astoņus gadus "Hannu Digital" saņems 22% no "Lattelecom" ieņēmumiem, kas gūti, nodrošinot apraidi ciparformātā visā Latvijā, lai gan "Hannu Digital" apraide ārpus Rīgas reģiona nemaz nebija plānota. Šāds līgums, pēc prokuratūras domām, tika slēgts, ļaunprātīgi izmantojot "Lattelecom" dalībnieku un padomes uzticēšanos, lai pretēji valstij piederošā uzņēmuma interesēm, "Hannu Digital" gūtu iespējami lielākus finanšu līdzekļus.
Prokuratūra izmeklēšanā konstatējusi, ka visus plānotos 15 miljonus eiro "Hannu Digital" tomēr neizdevās saņemt, jo 2014.gadā bija jauns konkurss un LVRTC tālāk pats nodrošināja apraidi Rīgas reģionā, taču dažos gados nodarīto zaudējumu apmērs "Lattelecom", pēc prokuratūras aplēsēm, esot sasniedzis 7 585 533 eiro.
Prokurors Monvīds Zelčs "Nekā personīga" tika atzīmējis, ka Gulbis kā "Lattelecom" vadītājs piedalījās darījuma sarunās, bija informēts par sarunām, kuras veica citi viņa padotie, un bija informēts par visa projekta norisi, attiecīgi "viņa loma bija būtiska". Gulbim uzrādīta apsūdzība par dalību krāpšanā lielā apmērā.
Rīgas apgabaltiesā patlaban atrodas cita krimināllieta jeb tā dēvētā digitālās televīzijas lieta. Šī lieta saistīta ar "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Lieta līdz šim pabijusi vairākās tiesu instancēs, līdz 2020.gadā Augstākā tiesa, atcēla spriedumu par Andreja Ēķa, Jurģa Liepnieka un pārējo apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem, bet atstājusi spēkā sprieduma daļu par iepriekš attaisnotajām personām.
2019.gada vasarā Rīgas apgabaltiesa par vainīgām atzina virkni personu, tostarp polittehnologam Jurģim Liepniekam apgabaltiesas sastāvs piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet bijušajam telekanāla "LNT" direktoram Andrejam Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro naudas sodu.
Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Guntaram Spundem, kuram tika noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Jānim Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 33 540 eiro apmērā.
Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Zipam tika noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā.
Visiem apsūdzētajiem tika samazināti pirmās instances tiesas piespriestie sodi, pamatojoties uz Krimināllikuma norma par lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.
Vienlaikus tiesa attaisnoja pirmās instances tiesā notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Rīgas apgabaltiesas tiesneši attaisnoja arī bijušo "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.
Arī šīs lietas kontekstā Šķēles vārds tika izskanējis, bet apsūdzības viņam celtas netika.
Pirmā tiesas sēde šajā krimināllietā pirmajā instancē notika 2007.gada 26.novembrī.
