Kas jāsaprot par neseno Krievijas TV kanālu "izslēgšanu" un tiem, kuri šādu soli kritizē
Aizvadītajās nedēļās medijos tika ziņots par vairākiem secīgiem notikumiem ap Latvijā līdz šim translētiem, bet nu “izslēgtiem” Krievijas TV kanāliem. Daudzi šo uztvēra kā brašu kabeļoperatora un regulatora soli cīņā ar Kremļa propagandu, kamēr vietējie prokremliskie aktīvisti, un, kas interesanti – arī Covid-19 sazvērestību teoriju sludinātāji – lēmumu izbeigt konkrēto kanālu raidīšanu nodēvēja par netaisnīgu un kaitniecisku.
Notikumu secība bija šāda: februāra sākumā telekomunikācijas uzņēmums “tet” lēma pārtraukt pārraidīt Krievijas TV kanālus "PBK", "NTV Mir", "Ren TV Baltija", "Kinokomedija" un "Kinomiks", aizvietojot tos ar līdzīgiem TV kanāliem.
Šādu lēmumu uzņēmums pamatoja ar to, ka, neskatoties uz ilgstošiem un vairākkārtējiem informācijas pieprasījumiem, nav pieejama juridiski pamatota informācija par šo TV kanālu retranslācijas tiesību izplatītājiem Latvijā.
Līdz ar to nav iespējams veikt pienācīgu risku izvērtējumu, kā to pieprasa piemērojamie likumi (tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma izpratnē).
Šādu soli drīz vien atzinīgi novērtēja arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), piebilstot (kas svarīgi), ka šāds lēmums, kura pamatā ir risku izvērtēšana un piesardzība, vienlaikus palīdzēs arī samazināt propagandas saturu, kurš no Krievijas ar TV starpniecību nonāk Latvijā.
Drīz NEPLP paziņoja, ka tāda paša iemesla dēļ, kopumā tiks pārtraukta 16 kanālu raidīšana, iekļaujot piecus jau minētos: "Ren TV Baltic", "NTV Mir Baltic", "Karusel International", "NTV Serial", "NTV Stilj", "NTV Pravo", "Kinomiks", "Nashe novoye kino", "Rodnoje Kino", "Indijskoje Kino", "Kinokomedija", "Kinoserija", "KVN TV", "Kuhnja TV", "Boks TV" un "HD Life".
Īsi pirms tam, te nu gan saturisku pārkāpumu dēļ, NEPLP lēma uz gadu pārtraukt kanāla “RTR Rossija” translāciju.
Aktīvisti saskata “kaitniecību no valsts puses”
Notikumi Latvijā pievērsa pat Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzmanību, kurš saziņā ar Krievijas parlamenta frakciju vadītājiem par notikušo nesen izteicās: “Ņēma un aizklapēja!” vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, tas bijis solis pretī vārda brīvības ierobežošanai.
Zīmīgi, ka šādu soli nosodīja arī vairāki aktīvisti, kuri pēdējos mēnešos demonstratīvi iestājās pret valdības noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības apturēšanai un ir zināmi arī kā dažādu pandēmijas un vakcinācijas sazvērestību teoriju sludinātāji.
Cita starpā uz NEPLP lēmumu acumirklī noreaģēja arī vietējie prokremliskie aktīvisti un politiķi no nodibinājuma “Latvijas krievu savienība” (LKS).
Jau 12. februārī, neskatoties uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 655., kuri Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos šobrīd neatļauj akciju, gājienu un sapulču rīkošanu ārpus telpām, Doma laukumā iepretim NEPLP birojam, noritēja īsa, tematiska akcija.
Ap 8 LKS pārstāvjiem un atbalstītājiem pulcējās ar krēsliem un klēpja datoriem (distancējoties), lai demonstrētu, ka tik un tā skatīsies “valsts aizliegtos” Krievijas TV kanālus.
Nodibinājuma uzsaukumā tika apgalvots, ka, neskatoties uz Covid-19 dēļ spēkā esošajiem masu pasākumu ierobežojumiem, aktīvisti ir sapulcējušies Doma laukumā, lai paustu, ka, viņuprāt, «aizliegt cilvēkiem piekļuvi oficiālajiem informācijas avotiem dzimtajā valodā pandēmijas laikā ir nepieļaujami” un ka šāds solis ir vērtējams kā “kaitniecība no valsts puses».
Šeit atkāpei jāpiebilst, ka saskaņā ar LKS izvietoto informāciju sociālajos tīklos, liela loma akcijas organizēšanā bijusi Rīgas domes deputātam, LKS biedram Miroslavam Mitrofanovam.
Jauns.lv Rīgas domē noskaidroja, ka todien oficiāli nav nedz pieteikta, nedz arī saskaņota neviena akcija.
Uz jautājumu, vai šāda domnieka rīcība nav izvērtējama Pašvaldības ētikas komisijā, Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Aira Šmelde atbildēja – ka pārkāpums tomēr neesot saskatīts: «Šodien pārbaudot videonovērošanas kameras, pašvaldības policija konstatēja, ka 12. februārī pulksten 11.10 personas apsēžas uz līdzi paņemtajiem krēsliem un notiek filmēšana un pulksten 11.23 personas dodas projām. Šajā laikā policijā neviens izsaukums netika saņemts, taču vērtējot konkrēto situāciju caur kameras aci, secināts, ka notikušajā nav saskatāmas pārkāpuma pazīmes.»
Cik daudz par Covid-19 informē kanāls “Indijskoje Kino”?
Jāsecina, ka prokremliskie aktīvisti, kuri apgalvo, ka līdz ar 16 TV kanālu “izslēgšanu”, ir zaudējuši būtisku informācijas avotu grūtajos Covid-19 laikos, ir pratuši sarīkot protesta akciju tā, lai izvairītos no atbildības par to MK noteikumu pārkāpšanu, kuri ieviesti ar domu sargāt sabiedrību no Covid-19.
Taču vai starp minētajiem 16 Krievijas TV kanāliem tiešām ir bijuši tādi, kuri ikdienā skatītājiem Latvijā piedāvā aktuālu un būtisku informāciju par Covid-19?
Nedaudz iepazīstoties ar minēto kanālu programmām, nākas secināt, ka – nē.
Tajos nav nedz analītisku raidījumu, nedz ziņu izlaidumu, kuri Latvijā dzīvojošos informētu par situāciju ar Covid-19, vai, piemēram, tematiski atbilstošu sarunu šovu, nemaz nerunājot par ik pa laikam konstatēto dezinformāciju un Baltijas valstu nomelnošanu, kas raksturīga atsevišķiem “izslēgtajiem” kanāliem.
Turklāt vairuma minēto TV kanālu gadījumā to priekšā pasaka jau nosaukums vien ("NTV Stilj", "Kinomiks", "Indijskoje Kino", "Kinokomedija").
Cik skatīti bija “izslēgtie” kanāli?
Jāteic, ka arī ar lieliem reitingiem lielākā daļa iepriekš minēto TV kanālu nevarēja palepoties.
Uzņēmuma “tet” Sabiedrisko attiecību un korporatīvās komunikācijas daļas direktore Lāsma Trofimova informēja, ka reitingu ziņā starp kanāliem krievu valodā izteikti līderi bija PBK un “NTV Mir”, kas jau ilgu laiku stabili turējās skatītāko kanālu vidū.
“Ren TV” kopš rudens bija jau zaudējis savus skatītājus, nonākot ārpus TOP 10 skatītākajiem kanāliem, savukārt abi filmu kanāli “Kinomiks” un “Kinokomedija” bijuši izteikti tematiski kanāli ar attiecīgi salīdzinoši zemākiem skatījumiem.
«Pēc šo kanālu translācijas pārtraukšanas redzam, ka “Helio” interaktīvajā televīzijā pieaudzis kanālu “3+”, “THT” un “Pjatnica” skatītāju loks, kas bija skatītāju iecienīti kanāli arī iepriekš. Savukārt lēcienu piedzīvojis tematiskais kanāls “Perets!”,» atklāj uzņēmuma pārstāve.
Cīņa ar TV propagandu ir lēna
Būtiski arī piebilst, ka līdz ar ziņām par minēto TV kanālu pazušanu no ekrāniem Latvijā, skatītāji informēti par kanāliem, kuri ir skatāmi to vietā kā līdzvērtīgi. Uzņēmuma “tet” gadījumā – tūrisma tematikas kanāls “RTG International”, auto kanāls “Draiv” un mājokļa labiekārtošanai veltīts kanāls “Usadba-TV”.
Taču sarakstā ir atrodams arī “TV Centr” (saukts arī “TVCI”, “TV Tsentr”) – valsts kontrolēts Krievijas TV kanāls, kurš izsenis pazīstams ar īpaši Latviju un Baltiju nomelnojošu, bieži vien nepatiesu saturu.
Vēl nesen Jauns.lv rakstīja, ka šajā TV kanālā janvārī tika translēts sižets par godu barikāžu laika piemiņai.
Tas tapa, pašmāju korespondentiem apmānot savus intervējamos, tendenciozi pasniedzot viņu pausto un bezkaunīgi melojot par to, kas 1991. gada 13. janvārī notika Viļņā.
Proti, sižetā tika noliegta PSRS armijas brutalitāte, apgalvojot, ka todien Lietuvas galvaspilsētā nošauto un ar tanku sabraukto cilvēku līķus sagādājuši paši lietuvieši. Taču ar dokumentāciju šī TV kanāla pārstāvjiem Latvijā viss, acīmredzot, ir kārtībā.
NEPLP Sabiedrisko attiecību pārstāve Ieva Prauliņa, uz Jauns.lv jautājumu par konkrētā TV kanāla pieejamību Latvijā atbildēja: «Kabeļoperatori ir tiesīgi brīvi izvēlēties programmas, ko piedāvāt saviem klientiem, no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta – pašlaik no 370 Latvijā pieejamām programmām. “TVCI” ir viena no programmām, ko Latvijā šobrīd ir atļauts retranslēt. Savukārt padome veic uzraudzības darbu likuma noteiktajā kārtībā un seko līdzi, vai šīs programmas darbojas atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.»
Runājot par “TV Centr”, uzņēmuma “tet” pārstāve Trofimova skaidroja, ka līdzīgi kā citi maksas televīzijas pakalpojumu sniedzēji, “tet” nodrošina programmu piedāvājumu klientiem atbilstoši pieprasījumam, ievērojot visas normatīvo aktu prasības: TV programma “TV Centr” ir iekļauta NEPLP retranslējamo programmu sarakstā, un šīs programmas retranslācijas atļauju izmanto kopumā 20 Latvijā reģistrēti maksas televīzijas pakalpojumu sniedzēji. No 16 kanāliem, kuru retranslāciju apturēja NEPLP dēļ neskaidrībām ar kanālu pārstāvniecību, “tet” piedāvājumā bija tikai četri kanāli: “NTV Mir”, “Ren TV”, “Kinokomedija” un “Kinomiks”.
