"Rietumu radio" – jau trešais Liepājas medijs, kura pastāvēšana apdraudēta.
Liepājas reģionālais medijs "Rietumu radio" nonācis finanšu grūtībās. Vadība nevarot apsolīt, ka radio turpinās darbību tuvākajā laikā, un jau aicina sabiedrību sniegt finanšu palīdzību. "Rietumu radio" ir jau trešais Liepājas medijs, kurš ir uz bankrota sliekšņa – laikrakstu "Liepājas Nedēļa" krievu valodā vairs neizdod un avīze ''Kursas Laiks'' septembrī tika likvidēta.
"Rietumu radio" finanšu grūtībās ir jau no 2018. gada. Pērnais gads uzņēmumam iezīmējās kā pozitīvs – bija sarunāti vairāki jauni reklāmas projekti, tika ieskicēti uzņēmuma attīstības plāni un ekonomiskā situācija uzlabojās. Tā gan strauji mainījās šī gada martā, kad Covid-19 dēļ tika izsludināta ārkārtējā situācija valstī, kuras ietekmē "'Rietumu radio" zaudēja gandrīz 10 potenciālos reklāmas devējus. Un nu medijs jau domā par to, kā izdzīvot, pat cilvēkiem lūdzot atbalstīt ar simbolisku summu komersanta mājaslapā.
"Līdz ar to šobrīd es tā apsolīt nevaru, ka radio skanēs arī pēc mēneša, diviem vai arī nākamajā gadā," atzinis SIA "Rietumu radio" valdes loceklis Dzintars Hmieļevskis.
Uzņēmumā pašlaik strādā četri darbinieki, un nevienu atlaist neesot plānots, jo tas nekādus nopietnus ieguvumus nedošot. Ir apspriesti dažādi attīstības scenāriji, arī dažādu mediju konsolidācijas iespēja, kā tas septembrī notika ar bankrotējušo avīzi "Kursas Laiks", kura tika pievienota laikrakstam "Kurzemes Vārds".
"Reģionālajiem medijiem, jo īpaši avīzēm, nav viegli. Ir sarežģīti. Valsts un vismaz iepriekšējie politiķi diezgan mērķtiecīgi nīcināja ārā reģionālos medijus. Tas ir saistīts ar to, ka tradicionālie mediji piekāpjas tehnoloģiju priekšā," komentēja laikraksta "Kurzemes Vārds" redaktors Ints Grasis.
Finanšu ministrija nākamgad komerciālo mediju atbalstam caur Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) piešķirs pusmiljonu eiro – tādu pašu summu kā šogad. Kopumā šogad Covid-19 radītās krīzes mazināšanai visu Latvijas mediju atbalstam no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem novirzīti 2,04 miljoni eiro.
"Citu atbalsta iespēju nav. Atgādināšu, ka budžeta deficīts šogad ir 1,2 miljardi. Tas nav izaugsmes budžets. Mums ir krīze. Tur, kur mums ir redzamas investīcijas nākotnē un attīstībai, nav problēmu piešķirt šo finansējumu," norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").
Tikmēr Latvijas Preses izdevēju asociācijā vērtē, ka valsts atbalsts reģionālajiem medijiem neesot pietiekams un ir nopietns pamats bažām par vēl citu izdevēju krahu tuvākajā nākotnē. "Neapšaubāmi ir vajadzīgs valsts atbalsts, ne tikai tīri finansiāli, bet arī atbalsts nodokļos. Par pievienotās vērtības nodokļa [samazināšanu] mēs jau sen runājam. Ja mēs skatāmies uz to, kas šobrīd tirgū varētu atteikties no reģionālo ziņu izdošanas, jā, ir tādas ziņas, bet par to ir jārunā katram izdevējam pašam," sacīja Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis.
"Uz nākamo gadu vismaz miljonam ir jābūt budžetā, kas tiktu piešķirts NEPLP. Vai šāds miljons tiks apstiprināts, pagaidām mums nav skaidru vīziju. Zinām, ka daļa no šīs naudas ir apstiprināta," sacīja NEPLP loceklis Patriks Grīva.
Kā norādīja mediji un to asociācija – situācija katrā uzņēmumā un reģionā ir ļoti atšķirīga. Viens no galvenajiem finanšu stabilitātes rādītājiem ir reklāmas tirgus attīstība, kas šī gada pirmajos sešos mēnešos samazinājusies par 25%, un Covid-19 laikā neesot pamata runāt par situācijas uzlabošanos.
