Ķezbere publiski atzīst kļūdas; Kaimiņš norāda – 'neesam pie psihoterapeita'.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere, kura 15. decembrī plāno amatu atstāt, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atzina trīs savas kļūdas, kas saistītas ar sabiedrisko mediju vadību.
Saeimas komisija nolēma virzīt Ķezberes atlūgumu izskatīšanai Saeimas sēdē ceturtdien, kad, visticamāk, viņa tiks atbrīvota no padomes locekļa amata pēc 15. decembra.
Ķezbere iesniegumu par darba padomē izbeigšanu uzrakstīja 30. septembrī, un pēc apstiprināšanas NEPLP iesniegums bija jāizskata atbildīgajā Saeimas komisijā, virzot to tālāk izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.
NEPLP vadītāja, uzrunājot komisiju "pēdējā vārdā pirms balsojuma", atgādināja deputātiem par savu ilgo pieredzi nozarē – 20 gadiem Latvijas Televīzijā (LTV), komerctelevīzijas izveidošanu un kopumā 12 darba gadiem nozares regulatorā, jo iepriekš komisijas sēdēs tikusi apšaubīta viņas profesionalitāte. Ķezbere arī sacīja, ka tādu politisko spiedienu, kādu viņa un padome izjutusi šī Saeimas sasaukuma laikā, nekad agrāk nav pieredzējusi.
Ķezbere padomē tika ievēlēta 2015. gadā, bet 2017. gada sākumā kļuva par tās vadītāju. Kopumā padomes darbu viņa vērtēja kā "pietiekami profesionāli" un par savu labi padarīto darbu atzina padomes sekretariāta atjaunošanu un nostabilizēšanu.
Savukārt, nonākot pie savu kļūdu uzskaitījuma, Ķezbere nosauca trīs, kuras visas saistītas ar sabiedrisko mediju vadību. Par savu kļūdu Ķezbere atzina to, ka 2016. gadā, kad LTV valdei beidzās pilnvaras, viņa pierunājusi kolēģus pagarināt valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes pilnvaras. Ja būtu toreiz rīkots konkurss arī uz Beltes vietu un pat ja viņš būtu uzvarējis, situācija LTV būtu citāda, atzina Ķezbere.
Otru kļūdu Ķezbere esot pieļāvusi 2017. gadā, kad, ņemot vērā "trauslo un sprādzienbīstamo" situāciju Latvijas Radio (LR) iekšienē, neesot pārliecinājusi kolēģus nomainīt visus trīs radio valdes locekļus, ļaujot Sigitai Roķei amatu saglabāt. Roķei neuzticība gan tika izteikta vēlāk, bet tas radījis lielu ažiotāžu un nestabilitāti LR kolektīvā.
Par savu trešo kļūdu NEPLP vadītāja uzskata savu pārliecību LTV jaunās valdes atlases procesa laikā, ka Evai Juhņēvičai jāuztic valdes locekļa satura attīstības jautājumos amats nevis valdes priekšsēdētajas pienākumi. Kā zināms, par valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Einārs Giels. Ķezbere tagad atzīst, ka, ja būtu Juhņēviča virzīta uz valdes vadītāja amatu, situācija LTV būtu šodien "varbūt savādāka, mierīgāka, radošāka un varbūt pareizāka".
Ķezberei turpinot savu uzrunu par to, ko nav izdevies izdarīt un kas būtu darāms, Saeimas komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) pārtrauca NEPLP vadītāju norādot, ka tagad netiek vērtēti viņas darbi, bet tikai skatīts lēmuma projekts par viņas iesniegumu. "Neesam pie psihoterapeita, kur jāstāsta par kļūdām," sacīja Kaimiņš un atgādināja, ka līdz 15. decembrim Ķezberei vēl ir 67 darba dienas, kad varēs "daudz un dikti darīt".
Pēc Kaimiņa vārds tika dots citiem komisijas locekļiem, no kuriem liela daļa pateicās Ķezberei par darbu un arī par drosmi atzīt publiski savas kļūdas. Ināra Mūrniece (NA) atzina, ka ne katra amatpersona drosmīgi runā par to, kas izdevies un kas nav, turklāt Ķezberes teiktais noderēšot deputātiem turpmākajā darbā, lai saprastu situāciju mediju nozarē.
"Saskaņas" pārstāvis Boriss Cilēvičs arī atzina, ka Kezberes paustās atziņas ir vērtīgas deputātu turpmākajā darbā, bet komisijas sadarbības laiku ar Ķezberi novērtēja kā tādu, kurā "bija daudz konfliktu, agresijas un vainīgo meklēšanas tā vietā, lai kopā meklētu risinājumus". Viņš arī pauda piekrišanu Ķezberes teiktajam par politisko spiedienu.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa piekrita Kaimiņam, ka par pagātni neesot vērts runāt, turklāt deputāti ir redzējuši paši, kādu spiedienu Ķezbere izdarījusi uz medijiem un kā kāds politiķis izdarījis spiedienu uz viņu. Liepiņa uzskata, ka ir vērtīgi dzirdēt atskaiti par padarīto un ka būtu labi visai Saeimai dzirdēt dažādu nozaru vadītāju ziņojumus.
Arī Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) pateicās par darbu un drosmi, kā arī atzina, ka spiediens, iespējams, bijis arī no viņas pārstāvētās partijas, jo ir redzams, ka NEPLP darbs, kamēr nav atdalītas nozares regulatora un sabiedrisko mediju padomes funkcijas, ir "tik ļoti dažādots, ka to ir grūti aptvert".
"Par politisko spiedienu – domāju, ka mēs visi dzīvojam valstī, kur visas distances ir ļoti maziņas, un spiedienu mēs izjūtam no mūsu vēlētājiem ar lūgumu uzlabot televīzijā skatāmas lietas. Beltes un Ņesterova laikā televīzijai bija audzis reitings, kas ir ļoti patīkami un neparasti mūsu sabiedrībai, kura vienmēr kritizē medijus," sacīja JKP deputāte norādot, ka esot ļoti grūti bijis paskaidrot Eiropas Raidorganizāciju apvienībai (EBU), kādēļ padome viņus atbrīvoja no darba LTV.
Jau pēc sēdes sarunā ar žurnālistiem Ķezbere sacīja, ka atlikušajā laikā padomē strādās pie budžeta prioritātēm, zemes apraides konkursa, kā arī novadu ziņu konkursa. Amatu viņa atstājot "ar mieru sirdī", jo esot izdarījusi visu, ko varējusi.
Lūgta precizēt, kurā brīdī Ķezbere saprata savu kļūdu par Giela un Juhņēvičas izvēli, viņa atbildēja, ka "tad, kad šis sniega vilnis bija sācis velties, ka abi mūsu izraudzītie valdes locekļi ir apšaubāmas profesionalitātes". Ķezbere gan uzsver, ka abi kandidāti tika vērtēti nevis katrs atsevišķi, bet viņu sadarbība kopā.
"Šajā brīdī kļūda arī notika, domājot par to, ka Evai labāk padotos satura pārraudzība," stāstīja Ķezbere atzīstot, ka Juhņēviča ir jaudīga, spēcīga vadītāja. Atbildot uz žurnālistu atgādinājumu, ka tolaik padomes locekle Gunta Līdaka jau līdzīgi uzskatīja, Ķezbere atzina, ka padomē bija diskusijas un ka Līdaka arī savu izvēli izdarījusi pēdējā brīdī.
Uz jautājumu, ja Juhņēviča būtu izvēlēta vadīt valdi, vai tad Gielam uzticētu satura pārraudzību, Ķezbere atbildēja, ka nē, jo Giels bija pieteicies tikai uz valdes priekšsēdētāja vietu. "Tad droši vien būtu jārīko vēlreiz konkurss uz satura vietu, kas arī būtu pareizi," atzina NEPLP vadītāja.
Jau ziņots, ka iepriekš tika izsludināta pieteikšanās vakantajam NEPLP locekļa amatam, un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pieteikumus gaida līdz 14.oktobrim. Viena brīva vieta NEPLP ir kopš brīža, kad aprīlī par atkāpšanos no amata paziņoja padomes locekle Gunta Līdaka, kuru Saeima atbrīvoja 2. maijā.
Juridiskais birojs ir izskatījis procedūru – Saeima var pieņemt Ķezberes iesniegumu un nolemt, ka šī vieta būs brīva no 15. decembra. Tas, kurš kandidēs uz otro vietu, darba attiecības varēs sākt pēc 15. decembra.
