Latgales pierobežā satelītantenas pagrieztas Krievijas virzienā.
«Skatāmies tikai labus televīzijas kanālus – Krievijas,» saka Žīguru pagasta pārvaldes vadītājs Oļegs Kesks. Lai gan par pierobežas informatīvās telpas līdzsvarošanu runāts gadiem ilgi, Latgales iedzīvotāji par 15 eiro Krievijā nopērk dekoderu un skatās 20 Krievijas televīzijas kanālus, bet dažus bezmaksas «garlaicīgos» Latvijas televīzijas kanālus pat neieslēdz. Valsts finansējums reģionālo mediju atbalstam ir nepietiekams.
Lētais Krievijā ražotais dekoders ir spēcīgs – uztver līdz pat Balvu novadam. Programmu ir daudz – vairāk nekā desmit. Citi pierobežnieki uzliek satelīta šķīvi un vietējā veikalā iegādājas Krievijas NTV paketi, kas maksā 12 eiro pusgadā.
«Pavisam lēti un tik daudz labu programmu! Kādi 300 kanāli, bet interesanti ir 20 – tostarp Pēterburgas televīzijas kanāls. Mums te visiem ir vīzas,»
stāsta Žīguru pagasta saimnieks.
Pieci bezmaksas Latvijas televīzijas kanāli – LTV1, LTV7, Re:TV, Rīga TV24, Sportacentrs.com – esot patukši un neinteresanti. Kesks saka, ka cilvēki pierobežā skatās Latgales reģionālās televīzijas ziņas, jo interesējas par to, kas notiek viņu novadā, bet tas, «kā tiek pārbīdīti papīri ministrijās», viņus neinteresē, respektīvi Latvijas televīzijas piedāvātās ziņu aktualitātes viņiem ir tālas un svešas.
Reizi dienā vismaz stundu latviešu un krievu valodā Latgales iedzīvotāji var skatīties vietējās ziņas. Cik plaša ir ziņu auditorija un ko tieši cilvēki gribētu redzēt, Latgales reģionālās televīzijas direktors Andrejs Filipovs nezina, jo pētījumi nav veikti – tie maksā naudu, kuras raidorganizācijai nav. Televīzijā, kas atrodas Rēzeknē, kopumā strādā desmit cilvēku, cenšoties izbraukāt pa visu Latgali, aptverot katru pagastu un ciematu. Bez ziņām televīzija saviem skatītājiem piedāvā ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu veidotus raidījumus par novada cilvēkiem.
Filipovs saka, ka naudas nepietiek, lai veidotu aptverošus, plašus sižetus.
Viņam gribētos, lai reģionālajai televīzijai būtu iespēja realizēt vairāk projektu ar konkrētu mērķi.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) skaidro, ka Latgales mediju programmas ietvaros 2018. gadā Latgales reģionālajiem un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem konkursa kārtībā raidījumu veidošanai atvēlēti vairāk nekā 70 tūkstoši eiro. Kopš 2016.gada darbu sākusi Latvijas Radio studija Latgalē.
Vajadzīgs Latvijas televīzijas kanāls krievu valodā
Tomēr ar to ir par maz, lai mainītu cilvēku ieradumus. Latvijas krieviski runājošie turpina patērēt Krievijas mediju saturu, labprātīgi kļūstot par kaimiņvalsts propagandas upuriem. «Pierobežā skatās virszemes televīziju, bet tie, kuriem ir satelīts, skatās Krievijas piedāvāto «Trikolor» vai NTV paketi,» stāsta Filipovs. Tomēr, pēc viņa domām, populāras ir arī Latgales ziņas, kas ir abās valodās, atšķirībā no raidījumiem, kas ir tikai latviešu valodā. Latgales pierobežā dzīvo daudzi, kuriem komfortablāk ir klausīties krievu valodu, jo latviešu valoda ikdienā netiek izmantota.
Turklāt, piemēram, no Viļakas līdz Krievijas televīzijas tornim ir kādi 20 kilometri, tāpēc signāls ir spēcīgs un labi uztverams.
Ar Pleskavā pirkto dekoderu labā kvalitātē var uztvert daudzus kanālus. Satelīta šķīvji un antenas uz Latgales māju jumtiem pagriezti Krievijas virzienā.
Susāju pagastā saka, ka daudzi pensionāri par apmēram 8,50 eiro iegādājas Viasat vai Lattelecom pakas. Ar Krievijā pirkto dekoderu Susājos esot uztverami desmit Krievijas un četri Latvijas bezmaksas kanāli.
Viļakas novada domes priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Šaicāne ir citādās domās: Viļakas novada pierobeža ir latviska, tāpēc cilvēki tomēr interesējas par to, kas notiek Latvijā. Nevis Krievijā. Savukārt jaunā paaudze tikpat kā nemaz neskatās televizoru, jo informāciju smeļas elektroniskajā vidē.
Lielākā daļa no Istras pagasta 600 iedzīvotājiem jau pirms vairākiem gadiem savām mājām uzlikuši satelītantenas un skatās Krievijas piedāvātos televīzijas kanālus, jo digitālā televīzija šajā Ludzas novada pagastā ir nesen, stāsta pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Sovāns.
«Būtu labi, ja krievu valodā runājošajiem cilvēkiem tiktu piedāvāts Latvijas televīzijas kanāls krievu valodā. Pretējā gadījumā nav brīnums, ka lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo Krievijas informatīvajā telpā,»
saka Sovāns. Par LTV trešās programmas izveidi, kuras saturs tiktu veidots krievu valodā un apraides teritorija būtu visa Latvijas teritorija ar īpašu akcentu uz Latgales reģionu, tika spriests pirms trim gadiem. Minimālās izmaksas tolaik tika lēstas ap miljonu eiro. Tomēr projekts tā arī palika idejas līmenī.
Austrumu pierobežā Latvijas mediji ienāk lēni
Tikmēr Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) mērījumi rāda, ka signāla uztveršanas iespējas Latvijas austrumu pierobežā ir jāstiprina, lai vietējiem iedzīvotājiem spētu piegādāt Latvijas mediju radīto saturu.
2018.gada 15.janvārī NEPLP parakstīja nodomu protokolu ar LVRTC par elektronisko plašsaziņas līdzekļu zemes apraides jaunā finansējuma modeļa izstrādi, kas paredz uzlabot programmu izplatīšanas tīklu aptveršanas zonas gan austrumu pierobežā, gan valstī kopumā, skaidro NEPLP Komunikācijas un administratīvā departamenta vadītājs Kalvis Gavars.
Tomēr šie procesi saistīti ar papildu izmaksām, tāpēc pirms torņu būvniecības NEPLP vēlas saņemt garantijas, ka no valsts budžeta finansējums apraides nodrošināšanai pierobežā tiks saņemts, lai uzbūvētie torņi kalpotu mērķim, nevis jaunām putnu ligzdošanas vietām.
Gavars saka, ka paralēli gan jākāpina arī sabiedriskā pasūtījuma veidošanai atvēlētie resursi, jo pašreizējais apjoms atpaliek no citu valstu sabiedrisko mediju un pārrobežu mediju finansējuma.
«Novadu ziņu sižetiem 2018. gadā jāaptver informācija par 110 Latvijas novadiem, republikas nozīmes pilsētām, neskaitot Rīgu, un Latvijas diasporas aktualitātēm, tostarp jāveicina latgaliešu valodas lietošana Latgalē tapušajos sižetos,» skaidro Gavars. Novada ziņu realizācijas kopējais finansējums ir 244 tūkstoši eiro.
2018.gadā NEPLP izsludinājusi konkursu nacionālajiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par tiesībām laika posmā no šā gada 1. marta līdz 31. decembrim izveidot, pārraidīt un arhivēt raidījumus par Latvijas valsts simtgades būtiskāko notikumu norisi visos Latvijas reģionos, tostarp Latgales. Konkursa finansējums 200 tūkstoši eiro.
Satiksmes ministrijā atzīst, ka ģeogrāfiski ir vietas, kur iedzīvotāji saskaras ar problēmām televīzijas dažu radioprogrammu uztveršanā ar standarta ierīcēm. Izvērtējot infrastruktūru, LVRTC uzskata, ka efektīva būtu divu jaunu apraides torņu būvniecību pierobežā – Krāslavas un Viļakas novadā.
19/03/2018 17:56:54