Aija Dulevska: Jāatgriežas pie likumprojekta par mediju īpašniekiem
Decembra sākumā Latvijas mediju telpu pāršalca ziņa par iespējamo mediju koncerna "Modern Times Group" (MTG) biznesa Baltijas valstīs pārdošanu. Ņemot vērā, ka MTG Latvijā ir lielākais komercmediju koncerns televīziju segmentā (TV kanāli TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, kā arī radio Star FM, portāli TVPlay un Skaties.lv), ir saprotamas politiķu un arī plašākas sabiedrības bažas par šāda darījuma sekām uz Latvijas informatīvo telpu. Pieņemot, ka minētos TV kanālus varētu iegādāties Latvijai nedraudzīgi spēki, televīziju segmentā paliktu tikai viens Latvijas intereses izteikti un nepārprotami pārstāvošs kanāls – Latvijas Televīzija.
NEPLP rīcībā nav plašākas informācijas par iespējamo darījumu, taču šī situācija spilgti parāda – Latvijas rīcībā šobrīd nav tiesisku sviru, lai pasargātu Latvijas informatīvo telpu no "fiziskas pārņemšanas", proti, vadošo TV un radio kanālu pārpirkšanas. Lai gan šādu risinājumu – tieši Latvijas nacionālo interešu pasargāšanas kontekstā – NEPLP ir izstrādājusi un piedāvājusi likuma grozījumu veidā jau pirms trim gadiem. 2015. gada vasarā esam papildinājuši grozījumus (ņemot vērā Tieslietu ministrijas un Konkurences padomes ieteikumus) un atbildīgajiem lēmumu pieņēmējiem par tiem atgādinājuši, kā arī oficiāli aicinājuši uzklausīt NEPLP prezentāciju par šo jautājumu.
Diemžēl, intereses par to nav bijis, tāpēc ir visai dīvaini šobrīd uzklausīt jautājumus: "nu, ko tad jūs īsti darīsiet, ja...?"
Atgādināšu, ko paredz NEPLP izstrādātie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL), par kuriem publiski informējām vēl 2013. gada 27. septembrī. Šādu likuma grozījumu nepieciešamību NEPLP iekļāva Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā 2012. – 2017. gadam.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniegtie likuma grozījumi nosaka, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā NEPLP ir tiesības apstiprināt darījumu atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm. Grozījumi tika sagatavoti, ņemot vērā lielo nozīmi, kāda ir elektronisko plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem Latvijas nacionālās mediju vides veidošanā.
Būtiski, ka mediju īpašnieku pārbaude šī likuma izpratnē nenozīmē tikai tiesības saņemt informāciju par medija īpašnieku, bet ļauj piemērot arī noteiktus ierobežojumus attiecībā uz apraides atļauju saņemšanu. Ierobežojumi nepieciešami, lai mediju starpā tiktu nodrošināta konkurence, medija paustais viedoklis būtu neatkarīgs, to informācijas avoti būtu dažādi, kā arī tas viss kopumā nodrošinātu mediju daudzveidību.
Patlaban Latvijā darījumus (t.sk., pirkšanu, pārdošanu, apvienošanos), kuros iesaistīti plašsaziņas līdzekļi, regulē Komerclikums, kā arī Konkurences likums. Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (10.2 prim pants) prasa: "Masu informācijas līdzekļu dibinātājiem un īpašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrības, ir pienākums Komerclikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā informēt komercreģistra iestādi par to patiesajiem labuma guvējiem." Ņemot vērā lielo nozīmi, kāda mediju īpašniekiem ir Latvijas nacionālās mediju vides veidošanā, tika izstrādāti grozījumus EPLL un citos normatīvajos aktos, lai plašsaziņas līdzekļa reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā NEPLP tiktu piešķirtas tiesības pēc lēmuma pieņemšanai nepieciešamās finansiālās un juridiskās informācijas saņemšanas apstiprināt darījumu atbilstoši nacionālajām interesēm.
Tātad patlaban spēkā esošie normatīvie akti neparedz kādas noteiktas NEPLP tiesības mediju apvienošanās gadījumā. Tirgus dalībnieku, tajā skaitā mediju, apvienošanās atļaušana vai aizliegšana ir atstāta Konkurences padomes ekskluzīvā kompetencē. Neskatoties uz to, ka mediju daudzveidības izvērtējums ir atšķirīgs no apvienošanās ietekmes uz konkurenci izvērtējuma, spēkā esošie normatīvie akti neparedz ne Konkurences padomes, ne NEPLP, ne arī kādas citas institūcijas pienākumu izvērtēt mediju apvienošanās ietekmi uz sabiedriski tik nozīmīgo mediju daudzveidību.
Caurspīdīguma ieviešana attiecībā uz mediju īpašniekiem, kā arī mediju koncentrācijas ierobežošana, ir pasaulē atzīti mediju brīvības un daudzveidības nodrošināšanas instrumenti. Tā, piemēram, Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisija savā 2011. gada atzinumā ''Mediju daudzveidība un cilvēktiesības'' norādījusi, ka mediju daudzveidība var pastāvēt, ja eksistē vairāki un pietiekami dažādi mediji, kas nodrošina informācijā neierobežotu, vairāku tematu ietverošu un publiskajām interesēm atbilstošu mediju saturu.
To var nodrošināt, pastāvot visiem tālāk minētajiem priekšnoteikumiem:
savā starpā konkurējoši, no īpašniekiem, politiskajām partijām, noteiktas kultūras un reliģiskiem uzskatiem vai citas ietekmes brīvi mediji;
mediji, kas spējīgi komunicēt ar dažādiem sabiedrības slāņiem;
mediji, kas spējīgi nodrošināt informāciju no dažādiem informācijas avotiem un ar atšķirīgiem viedokļiem. [The Commissioner for Human Rights ''Media pluralism and human rights'' (2011)]
Eiropas Padome ir izstrādājusi vadlīnijas, pēc kurām dalībvalstis varētu vadīties, lai nacionālā regulējumā nodrošinātu caurspīdīguma principu. [Eiropas Padomes Rekomendācija Nr. (94) 13]
Rekomendācijā norādītas zemāk minētās vadlīnijas:
1) lai sabiedrība spētu veidot savu viedokli par informāciju, idejām un viedokli, kas pausts caur mediju, uzraugošajām institūcijām vai pašam medijam ir jānodrošina sabiedrībai publiski pieejama pamata informācija par mediju;
2) lai uzraugošās institūcijas tiktu nodrošinātas ar nepieciešamo informāciju, valsts publiskām iestādēm jāsadarbojas informācijas sniegšanā;
3) pie licences izsniegšanas, medijam jāiesniedz informāciju par īpašniekiem, kā arī citām personām, kurām ir ietekme uz mediju, informāciju par to, vai tie ieņem dalību arī citos medijos, kā arī informāciju par personām, kas ieņem ietekmējošu lomu medija satura izveidē.
Protams, minētajām vadlīnijām ir tikai rekomendējošs raksturs un katrai dalībvalstij pašai ir jāizvērtē, kāds normatīvais regulējums būtu visatbilstošākais mērķa sasniegšanā. Latvijas situācijā, manuprāt, nav un nevar būtu šaubu par mūsu informatīvās telpas nozīmi uz sabiedrību un valsts attīstību. It īpaši tas attiecas uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri aizvien vēl ir dienas kārtības noteicēji mediju telpā. Tāpēc es aicinu Saeimas atbildīgo komisiju atgriezties pie jau izstrādātajiem likuma grozījumiem un pieņemt tos, lai Latvijai būtu iespēja preventīvi pasargāt sevi no potenciāla apdraudējuma informatīvajā telpā.
