Sperts solis tuvāk TV 'pirātu' apkarošanai Latvijā, priecājas biedrība.
Valdības atbalstītie likuma grozījumi, kas paredz ierobežot televīzijas pakalpojumu nelegālu izplatīšanu internetā, ir ļoti liels solis uz priekšu televīzijas pakalpojumu nelegālo sniedzēju apkarošanā, uzskata biedrības "Nē, pirātismam Latvijā" vadītāja Dace Kotzeva.
Valdība otrdien atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz iespēju Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) vērsties pret retranslāciju bez retranslācijas atļaujas saņemšanas. Proti, likuma prasība attieksies ne tikai uz tādiem subjektiem, kas ir reģistrējušies, bet arī uz subjektiem, kas nav reģistrējusies.
Ja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus pieņems arī Saeima, tad tas dos NEPLP iespēju kontrolēt tos televīzijas pakalpojumu sniedzējus, kas straumē saturu internetā. Vienlaikus grozījumi ļauj vērsties NEPLP pie hostinga, kas nodrošina konkrētās platformas darbību, lai ierobežotu televīzijas pakalpojumu nelegālu izplatīšanu internetā.
Tomēr, kā portālam "Delfi" skaidroja Kotzeva, NEPLP vispirms uzliks satura izplatītājiem tiesisko pienākumu reģistrēties.
Vēl gan ir daudz veicams, lai nozari sakārtotu. Biedrība "Nē, pirātismam Latvijā" cer vienoties ar interneta provaideriem un Interneta asociāciju noslēgt sadarbības memorandu, lai vēl plašākā mērogā apkarotu televīzijas "pirātu" darbību. "Mēs redzam, ka tas nav gadījumu raksturs, bet vesela industrija," uzsvēra biedrība vadītāja.
Šobrīd biedrība turpina ievākt informāciju par nelegāliem un daļēji legāliem nozares spēlētājiem, tad nodod informāciju tālāk citām iestādēm, piemēram, NEPLP. Arī paši nozares lielākie spēlētāji iesaistās cīņā pret "pirātiem". Kā norādīja Kotzeva, "Lattelecom" savā tīklā ir visas iespējas nobloķēt negodīgos interneta straumētājus. Viņa gan met akmeni NEPLP dārziņā, uzsverot, ka padome varētu darīt vairāk nozares labā. Piemēram, uzraudzīt uzņēmumus, kas nelegāli koplieto satelītoperatoru kodu jeb viedkartes, nemaksājot par to ne centa.
"Mums vajag, lai visi spēlē pēc vienādiem noteikumiem," skaidroja biedrības vadītāja.
Nozare gaida jaunu mediju likumu, ar ko aizstāt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Kotzeva atzina, ka tas ir milzīgs darbs, kas var aizņemt pat vairākus gadus, tāpēc uz prognozēm, ka uz Latvijas simtgadi – 2018. gadā tāds varētu tapt, raugās piesardzīgi. Viņa vērsa uzmanību, ka nozarē ir daudzi spēlētāji – sabiedriskie, komerciālie mediji, internets, satelīttelevīzija un daudzi citi. "Ļoti grūti būs kompromisus panākt," atzina biedrības vadītāja.
Problēmu apjomu nozarē biedrība ir apzinājusi.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Arņa Saukas pētījumā "Nelegālās maksas TV apraides apjoms Latvijā 2015" norādīts, ka vismaz 100 tūkstoši mājsaimniecību izmanto nelegālos maksas televīzijas pakalpojumus. Nelegālo televīzijas pakalpojumu apjoms veido vismaz 15-20% no visa televīzijas tirgus. Daļu no šī nelegālā televīzijas pakalpojumu apjoma veido ar interneta izmantošanu saistīti televīzijas pakalpojumi.
Televīzijas pakalpojumu nelegālie sniedzēji ik gadu valstij nenomaksājot nodokļus no vismaz 12 miljoniem eiro tikai no televīzijas pakalpojumu sniegšanas abonentu maksas vien.
