Valsts kontrole: NEPLP ir absolūts vadības trūkums.
Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) ir absolūts vadības trūkums, intervijā laikrakstam «Diena» pauž valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontrole ir noslēgusi finanšu revīzijas par 2015.gadu, tostarp NEPLP, atklājot virkni nepilnību.
Krūmiņa pauž, ka NEPLP ar sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio - darba pārraudzību veicas pašvaki. Lai arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā ir izveidotas revīzijas komisijas, kurām ir pienākums reizi mēnesī kontrolēt, kā tiek izlietots attiecīgās kapitālsabiedrības budžets, revīzijas laikā nav izdevies iegūt nevienu šo komisiju ziņojumu.
NEPLP arī neesot spējusi uzrādīt Latvijas Radio pārskatu par 2015.gadu līdz pat finanšu revīzijas beigām. «Saskaņošanas sapulcē izcēlās neliela domapmaiņa NEPLP pārstāvju starpā - kā tad tā, mums taču tas dokuments ir. Tātad tur labā roka nezina, ko dara kreisā. Ir absolūts vadības trūkums šajā organizācijā,» norāda Krūmiņa.
Attiecībā uz Latvijas Televīziju atklāts, ka, neskatoties uz to, ka 2015.gadā sabiedrisko pasūtījumu tā izpildījusi par 421 stundu mazāk, nekā paredzēts, NEPLP par to samaksājusi, proti, pārmaksājusi vairāk nekā 866 000 eiro. Tāpat jautājumus raisījusi kāda pozīcija Latvijas Televīzijas 2015.gada sabiedriskā pasūtījuma tāmē ar nosaukumu «citi izdevumi», kur bija paredzēts finansējums vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Pēc sniegtajām atskaitēm neesot bijis saprotams, kam šī nauda ir iztērēta.
Latvijas Televīzija esot skaidrojusi, ka minētie 866 000 eiro samaksāti par izdarīto darbu, kurš vēl nav gājis ēterā. «Tos varētu saukt par nākamo periodu izdevumiem, mēs pilnīgi piekrītam, ka tādi var būt, bet tad attiecīgi jādokumentē. Tieši tas pats ar pozīciju «citi izdevumi«. Katram skaidrotājam bija sava interpretācija, kas tur iekļauts,» skaidro Krūmiņa.
Viņa arī akcentē, ka 2015.gada laikā Latvijas Televīzija iztērējusi visus savus uzkrājumus - iepriekš bija izveidojies budžeta pārpalikums.