Latvijas Radio vēlas skaidrojumu, vai latgaliešu dialekts jāuzskata par svešvalodu.
Latvijas Radio vēlētos dzirdēt skaidrojumu no likumdevēju puses, vai latgaliešu valoda kā latviešu valodas paveids arī mediju telpā uzskatāma kā svešvaloda, jo atkarībā no tā Latvijas Radio būtu jālemj, ko darīt ar raidījuma «Kolnasātā» raidīšanu ēterā, sacīja sabiedriskā medija valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš.
«Jautājums ir par to, kā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27.punkta izpratnē būtu jādefinē, kas ir latgaliešu valoda. Būtu jābūt skaidrojumam. Ja tiešām likumdevējs uzņemsies pateikt, ka latgaliešu valoda kā latviešu valodas paveids ir svešvaloda, un raidošajos medijos būs jāpiemēro tas pats kritērijs, ka valsts valoda nozīmē tikai latviešu literārā valoda, tad, protams, raidījums latgaliski «Kolnasātā» skanēt vairs nevarēs. Ja tāda skaidrojuma nebūs, tad tas turpinās skanēt arī nākamgad. Ja skaidrojums būs, tad vērtēsim, vai mums arī nav jāizņem cita rakstura apraides atļauja,» sacīja Pauliņš.
«Man būtu ļoti interesanti dzirdēt politiķu, tātad likumdevēju skaidrojumu, vai tiešām latgaliešu valoda ir svešvaloda. Ja tā ir, tad zināmā mērā var sarežģīties regulējums. Tas gan neizslēdz iespēju, ka, piemēram, Latgales Radio tādā gadījumā var izņemt apraides atļauju programmai svešvalodā, proti, latgaliešu valodā, tādā veidā atrisinot situāciju,» sacīja Pauliņš.
«Tas, uz ko savā vēstulē Saeimai atsaucas «SuperFM» valdes priekšsēdētājs Uģis Polis, ir tiesu prakse administratīvas lietas izskatīšanā un iesniegumu pieņemšana vai nepieņemšana latgaliešu valodā. Tiesā iesniegtu dokumentu, kur augstākās tiesas administratīvais departaments, uz ko Poļa vēstulē ir atsauce, ir vērtējis, ka administratīvā procesa izpratnē latgaliešu valoda būtu uzskatāma par svešvalodu, jo tā nav latviešu literārā valoda,» sacīja Pauliņš.
Kā ziņots, Polis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nosūtījis vēstuli, kurā paudis bažas par to, ka 2016.gada 1.janvārī Latvijā spēkā stājas likuma norma, kas aizliedz radio ēterā lietot latgaliešu valodu.
Polis vēstulē min, ka šādu apgalvojumu izsaka pēc iepazīšanās ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27.punkta juridisko analīzi, kuru pēc viņa lūguma veicis viens no vadošajiem advokātu birojiem Latvijā «Borenius». Viņš akcentē, ka par izveidojušos situāciju galvenā atbildība būtu jāuzņemas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklim Dainim Mjartānam.
«»Latgales Radio,» kas ir vienīgā radio programma, kurā 35% no radio programmas daļas tiek raidīts latgaliski, būs spiesta raidīt tikai un vienīgi valsts valodā - latviešu valodā, liecina Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētījums,» vēstulē klāsta Polis.
Kā ziņots, «Kā 2009.gadā atzinusi Augstākā tiesa, tad Satversmes 4.pantā ar jēdzienu «valsts valoda» tiek saprasta latviešu literārā valoda, par kādu nav atzīstama latgaliešu valoda. Apstrīdētās normas radītās atšķirīgās attieksmes rezultātā Latvijā vairs nebūs nevienas radio programmas, kas raidīs latgaliski, un tādējādi likumdevējs ir radījis līdzekli, lai liegtu radio programmu veidot latgaliski,» raksta Polis.
Polis vēstulē arī raksta, ka pievienojas Latgales sabiedrisko organizāciju viedoklim, ka «Latgales mediju telpas stiprināšanas jautājumi, kā arī valodas lietojuma nodrošināšana plašsaziņas līdzekļos kopš neatkarības atgūšanas bija atstāti pabērna lomā. Tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā vairāk nekā 164 500 cilvēki ikdienā lieto latgaliešu valodu».
