Valsts kontrole: NEPLP neefektīvi iztērējusi rekordsummu.
Neefektīvi iztērēti 1,8 miljoni eiro no valsts pasūtījuma naudas gadā – to atklāj Valsts kontroles (VK) auditētais pagājušā gada Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbības pārskats.
Valsts kontroles 30. aprīļa ziņojumā ietverti fakti, kas pārspēj jebkurus citus valsts iestāžu auditos redzamos pārkāpumu ciparus. Ja VK citas iestādes kritizē par benzīna čekiem dažu simtu eiro kopsummā vai kāda pašvaldība vējā palaidusi Eiropas naudu, tad šeit ziņojums vēsta: «Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem 1 843 070 eiro apmērā.»
Samaksāts par neizdarīto
Daļa no šiem pārmetumiem būtu faktiski jāadresē ne tik daudz NEPLP, cik sabiedriskā pasūtījuma izpildītājiem. Proti, VK konstatējusi situāciju: NEPLP samaksājusi naudu valsts raidstacijām Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, taču atzinumā lasāms, ka vismaz 1,77 miljoni eiro nav tikuši izlietoti tās piešķiršanas mērķim – valstiskā satura radīšanai un pārraidīšanai.
No slēdziena izriet, ka NEPLP visu gadu maksā naudu avansā Latvijas Radio un LTV par sabiedriskā pasūtījuma pildīšanu, taču tas ne vienmēr ticis faktiski īstenots. Pagājušā gada beigās uzkrājies cipars – vairāk nekā 1,77 miljoni eiro samaksāti, taču par tiem pretī saturs nav saražots. Par pārējo valsts pasūtījuma naudu veidotais saturs ir pārraidīts saskaņā ar piešķirtajām valsts dotācijām.
Šī summa ir krasā pretstatā ar iepriekšējo gadu VK revīzijām sabiedriskajos medijos, kas tiek finansēti ar NEPLP starpniecību un kurus uzrauga NEPLP. Salīdzinājumam: pirms pieciem gadiem lielākais kontrolieru pārmetums bija – par 3700 latiem izveidota bērnistaba LTV darbinieku mazajām atvasēm, bet vēl nepilni 50 tūkstoši izlietoti kredīta atmaksai, kas esot bijis jādara no LTV komercpeļņas. Līdz 2013. gadam NEPLP neefektīvi izlietotā naudas summa bija sasniegusi jau vairāk nekā 100 tūkstošus gadā – ieskaitot tos 300 latus, kurus NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants bija nobraukājis taksometros, kārtojot privātās lietas. Bet pērnā gada 1,77 miljoni ir rekordcipars, kurš ir lielāks nekā iepriekšējo piecu gadu neatbilstības kopā.
Privātie izdarījuši pat vairāk, nekā solīts
Pagājušais gads bija pirmais, kurā sabiedriskā pasūtījuma gabaliņi konkursa kārtībā nodoti mazajām televīzijām, kopumā deleģējot jauna satura radīšanu miljona eiro apjomā. Šeit rezultāti diametrāli atšķiras no LTV pārtēriņiem. VK konstatējusi – a/s
TV Latvija (kam pieder ziņu kanāls Rīga TV24) patiesībā strādājusi ar uzviju, sagatavojot par 22 raidījumiem Globuss vairāk, nekā solīts, bet tiešraides no sērijas Te un tagad pārraidītas gandrīz 100 reižu vairāk, nekā valsts pasūtījums pieprasījis. Savukārt SIA Vidzemes televīzija, kas raida reģionālo kanālu Re:TV, nav izpelnījusies vispār nevienu aizrādījumu.
VK izteikusi pārmetumus NEPLP par to, ka tā iemaksājusi OTV kanālam 55 tūkstošus vairāk. Taču no slēdziena noprotams, ka OTV nākusi NEPLP pretī un atzinusi šo summu par avansu, kas jau atstrādāts 2015. gada sākumā.
Jauni atklājumi nāks šodien
Līdz ar to Valsts kontroles atzinums faktiski apgāž plaši izplatīto pieņēmumu, ka valstij būtu jāstiprina sabiedriskie mediji, dodot tiem vairāk naudu. Pagājušais gads ir pirmais, kurā daļa no valsts pasūtījuma ir nodota mazajām televīzijām, kuras parāda – par valsts finansējuma drupatām tās ir spējīgas saražot saturu lielākā apjomā, nekā bijis prasīts, savukārt LTV un Latvijas Radio gada sākumā bija palikušas valstij parādā darbu par 1,77 miljoniem eiro.
Kārtības ieviešanu apgrūtina fakts, ka pirms mēneša no amata aizgāja NEPLP loceklis Gints Grūbe, kurš tieši atbildēja par LTV un tai paredzētās naudas kontroli pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sodīja G. Grūbi par aizliegtu amatu pildīšanu. Pašlaik Saeima vēl nav paspējusi ievēlēt jaunu NEPLP locekli viņa vietā, līdz ar to LTV formāli ir bez valstiskā uzrauga.
VK šodien plāno publiskot ne tikai NEPLP audita rezultātus, bet arī citas valsts iestāžu pārbaudes, kurās parādīsies vēl citi fakti.
