Putnis: Sabiedriskie mediji varētu aiziet no reklāmas tirgus jau 2016.gadā
Ļoti būtisks priekšnoteikums, lai Latvijā būtu spēcīgas, kvalitatīvas un pelnošas raidorganizācijas, ir sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, intervijā laikrakstam «Diena» uzsver Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
«Esmu par to pārliecināts personīgi un saprotu, ka šobrīd ir arī politisks konsenss par to, ka tas ir jādara,» saka Putnis. Viņš gan atzīst, ka vēl nav vienprātības par to, kādā veidā to darīt un kā kompensēt zaudējumu sabiedriskām raidorganizācijām. Te risinājums pamatā jāatrod Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei(NEPLP), viņš pauž.
Viņš saka, ka lēmums par iziešanu no reklāmas tirgus jau ir ļoti gatavā stadijā. Iespējams, praktiski tas varētu notikt jau 2016.gadā. Lūgts komentēt ieceri veidot jaunu Latvijas Televīzijas kanālu krievu valodā, Putnis saka, ka, vērtējot informāciju, kas ir viņa rīcībā, nevar ieteikt ministrei to atbalstīt. «Argumentācija šobrīd ir vārga, un tāpēc tas arī pamatoti atdūries pret kritiskiem jautājumiem. Mana personīgā pozīcija būtu skeptiski atbalstoša,» skaidro ierēdnis.
Viņš akcentē, ka tieši sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus redz kā pamatotu ievadu nozares sakārtošanai. «Skaidrāk nošķirsies šo dažādo mediju funkcionalitāte sabiedrības izpratnē. Tad arī šī trešā kanāla izveide būtu ar lielāku informatīvu pamatotību,» skaidro Putnis.
Vienlaikus Putnis atzina, ka bez papildu naudas atsevišķiem medijiem neiztikt. Papildu nauda, lai stiprinātu Latvijas medijus, ir viens no ieteikumiem, ko definējusi jau izveidotā mediju politikas darba grupa. «Ja mēs raugāmies kaut vai uz drukāto mediju situāciju, citādi nevarēs,» atzīst Putnis.
Viņš saka, ka ieteikts veidot mediju fondu palīdzībai drukātajiem un reģionālajiem medijiem. Pirmām kārtām tieši satura kvalitātei. Ekspertu līmenī apspriests, ka arī pašvaldības līdzekļu daļu, ko iegulda sabiedrības informēšanai, varētu realizēt caur šo mediju fondu. Līdzīgi tas ir, runājot par drukāto mediju izplatīšanu reģionos, stāsta Putnis.
Viņš gan norāda, ka par mediju fondu pagaidām ir tikai ieteikumi, kuri nekādā veidā nav apstiprināti. «Tas ir tikai izskanējis no darba grupas ekspertiem kā viens no variantiem,» uzsver ierēdnis.
Kā ziņots, pērn septembrī valdība apstiprināja Mediju politikas nodaļas izveidi KM paspārnē. KM pienākumi tādējādi tika papildināti ar masu informācijas līdzekļu politikas izstrādi, tās koordinēšanu, kā arī ar šīs politikas saistītās informācijas apkopošanu un analīzi.
Par KM Mediju politikas nodaļas vadītāju šā gada februāra beigās izvēlēts bijušais "Sabiedrības par atklātību «Delna»" vadītājs Roberts Putnis.
