Pašlaik Eiropā HDTV pārraides ir pilnīgi reāla lieta. Šajā formātā raidošo kanālu skaits nākotnē tikai pieaugs. Vai esam gatavi pārmaiņām? Mēs tik ļoti esam pieraduši pie mūsdienu tehnikas brīnumiem, ka augstas izšķiršanas spējas plakano televīzijas ekrānu parādīšanos uztvērām kā pašu par sevi saprotamu lietu. Tomēr pāreja no HD Ready standarta ekrāna 1280 x 768 uz Full HD ar izšķiršanas spēju 1920 x 1080 , tehnoloģiski ir īsts solis uz priekšu, kas nepārspīlējot paver mums plašāk vaļā durvis uz jaunām iespējām. Lai saprastu, cik daudz sarežģītāks ir ?pilnais? HD displejs salīdzinājumā ar ?gatavo? HD, pietiek jau vien minēt , ka pirmajam ir divas reizes lielāks pikseļu skaits.
Analizējot LCD un plazmas televizoru piedāvājumu dažādos Rīgas veikalos, nākas secināt , ka LCD modeļi ir pārstāvēti daudz plašāk. Daudzi patiesi ir atzinuši LCD ekrānu priekšrocības. Kompānija Sony, piemēram, ražo tikai LCD ekrānus. Lielākais vairākums ir ar logotipu HD Ready un tiem ir visdažādākās izšķiršanas spējas: 1440 x 900, 1366 x 768, 1024 x 768, 1024 x 1080. Vienkāršākajiem, bet nebūt ne sliktākajiem LCD televizoriem, piemēram, Toshiba 20V300PG tā ir 800 x 600 pikseļi (cena zem 300Ls), kas parastam DVD video signālam ir vairāk nekā pietiekoši, turklāt uz 51 cm ekrāna, attēls liekas pat skaidrāks nekā uz 81 cm. Līdzīgs pēc tehniskajiem parametriem ir arī Panasonic TX- 20LA70, tā izšķiršanas spēja ir tikai 640 x 480 pikseļi, bet cena pat vēl zemāka. Tomēr, pievēršoties lielākiem ekrāniem un logotipiem HD Ready , Full HD, pircējam ir jāizvēlas, ko tad īsti pirkt. Cenu starpība ir jūtama, jo, ja pirmos var iegādāties 300 ? 600 Ls robežās (līdz 81 cm pa diagonāli, jeb 32 collas), tad lētākie LCD Full HD 40 collu (100 cm) modeļi ir Samsung LE40N87BCX , cena1070 Ls, Sony BRAVIA KDL-40W2000 - 1199 Ls. Katram pircējam ir sava motivācija un prasības. Svarīgākie tehniskie parametri: standarta 1080p nodrošinājums, divi HDMI ciparu interfeisi, LCD ekrāna reakcijas laikam nevajadzētu būt lielākam par 3 ms, bet skata leņķim mazākam par 170° (vert./hor.). Pie mums aktuāla kļūst virszemes ciparu TV uztveršana un tad iebūvēts DVB-T standarta uztvērējs ir liela priekšrocība, jo nebūs šim nolūkam jāpērk atsevišķa iekārta. Plazmas televizoriem parasti ir augstāks attēla spilgtuma un kontrasta līmenis salīdzinājumā ar LCD: 1500 cd/m2, 15000 : 1 un 450 cd/m2, 8000 : 1. Kontrastu var mērīt dažādos veidos, un iegūt arī attiecīgus rezultātus, tāpēc īstā mērījumu metode ir katra paša acis, turklāt mūsu izpratne par attēliem ir dažāda. Kompānijas bieži konkurē ar sarežģītiem jēdzieniem un saīsinājumiem: JVC piedāvā DynaPix picture engine, Panasonic uzlabotu 3D krāsu vadības sistēmu, Philips ? Perfect Pixel HD Engine, Samsung ? Movie Plus, Sony savukārt apgalvo, ka tehnoloģija Live Coulor Creation ataino visdabiskākās iespējamās krāsas pat par 34% labāk, nekā parastā LCD tehnoloģija, bet 3D ?comb?, jeb ķemmes tipa filtrs padara attēlu asāku. Nav skaidrs tikai tas, ar ko tad lai īsti salīdzina, jo visas sevi cienošas kompānijas kaut ko nemitīgi savos televizoros uzlabo.
Visgrūtāk plazmas televizoru ražotājiem padevās pāreja tieši uz Full HD, jo pats attēla elementu izveidošanas un darbības princips stipri ierobežo to maksimālo iespējamo daudzumu. Lieta tāda, ka PDP luminafora spīdēšana tiek panākta ultravioletā starojuma iedarbības rezultātā, kas rodas gāzveida vidē augstsprieguma elektriskās izlādes laikā. Optimāla izlāde notiek tikai pie pilnīgi noteikta ekrāna matricas attēla elementu šūnu izmēra. Tāpēc, palielinot šo šūnu lielumu, lai caursistu plazmu, ir nepieciešams daudz lielāks augstspriegums, kas liek ražotājiem pielietot dārgākas shēmas. Samazinot attēla elementu lielumu, strauji samazinās izlādes enerģijas pārveidošanas ultravioletajā starojumā lietderības koeficents. Tas pats notiek arī ar attēla spilgtumu un kontrastu. Tāpēc, vispiemērotākie (arī vislētākās) ir 42 collu ekrāni ar standarta izšķiršanas spēju 480 x 640 pikseļi, kuru ražošanas tehnoloģija jau sen ir atstrādāta. Uzkonstruēt HD Ready 42 collu plazmas paneli ar 720 -768 līnijām ir jau grūtāk, jo attēla elementu šūnu izmēru nākas tad krietni samazināt. Ar to var arī izskaidrot šo modeļu augsto cenu (2000 ? 3000 Ls). Praktiski gandrīz neiespējams uzdevums, lietojot tradicionālās plazmas paneļu ražošanas tehnoloģijas, ir sasniegt Full HD līmeni ar izšķiršanas spēju 1080 x 1920 un ekrāna izmēru 40 ? 50 collas. Jāpiezīmē, ka šī pikseļu skaita palielināšanas problēma neskar gigantiskos 63 collas un lielākus ekrānus, jo izpaliek pārveidotās ultravioletās enerģijas lietderības koeficenta samazināšanās problēma.
Plazmas televizoru PDP luminafora izstrādāšana augstas izšķiršanas spējas vajadzībām sākās vēl deviņdesmitajos gados. Jau pirmie eksperimenti parādīja, ka tikai proporcionāli samazinot matricas šūnu skaitu, nevar iegūt HDTV izšķiršanas spēju. Radās vēl citas blakus problēmas, kas vēl vairāk visu sarežģīja: strauji pieauga prasības iekārtām, kas uz PDP stikla paliktņa formēja ekrāna elementu mikro reljefu, jo mazā tilpuma dēļ, plazmā bija daudz grūtāk panākt stabilu un vadāmu augstsprieguma izlādi, pikseļu skaita palielināšana prasīja daudz ātrdarbīgākas šūnu vadības shēmas, to skanēšanas ātruma palielināšana savukārt sarežģīja izlādes procesa vadības blokus.
Pat tikai šis, nepilnais , tehnoloģisko problēmu uzskaitījums, ļauj saprast, kāpēc plazmas paneļu ražotāji tik ilgi netika līdzi saviem konkurentiem - LCD televizoriem. LCD Full HD televizori ir pārdošanā jau apmēram divus gadus. Kā labāko šī gada modeli var minēt Philips 47PFL9732D. Pirmais 50 collu plazmas augstas izšķiršanas spējas televizors Pioneer PDP-5000EX parādījās pārdošanā tikai pagājuša gada vasarā. Lai sasniegto šo Full HD standartu, inženieriem nācās lietot tehnoloģiski ļoti viltīgas metodes.
50 collu mikroskops.
Acīmredzot, ka pikseļu skaita dubultošana pie tā paša ekrāna diagonāles izmēra, prasa proporcionālu šūnu lieluma samazināšanu gan vertikālā , gan horizontālā virzienā. Rezultātā 50 collu ekrāna viena pikseļa izmērs iznāk tikai 0,192 x 0,575 liels (salīdzinājumam ar HD Ready 0,286 x 0,808), kas kopējo ekrāna elementa tilpumu samazina par 53%! Skaidrs, ka tehnoloģiski uz stikla plāksnes izvietot 6 miljonus (pamatkrāsu elementu skaits ir trīs reizes lielāks par pikseļu skaitu) izolētas citu no citas šādas tik mikroskopiska izmēru šūnas ir ļoti sarežģīts uzdevums. Turklāt kvalitātes garantijai ir jābūt 100%, jo uz ekrāna taču nedrīkst būt neviens ?nestrādājošs? pikselis. Ja vēl ņem vērā to apstākli, ka Pioneer spilgtuma palielināšanai savos augstas izšķiršanas spējas plazmas ekrānos lieto attēla elementu šūnas ar palielinātu dziļumu Deep waffle rib structure, tad problēmas sarežģītības pakāpe pieaug ģeometriskā progresijā. Beidzot vēl, lai daļēji kompensētu iekšējo HDTV ekrāna elementu tilpuma samazināšanu, Pioneer speciālistiem nācās papildus par 15% samazināt arī to sieniņu platumu.
Elektronikas rūpniecībā ? katru reizi, palielinot mikroshēmu integrācijas pakāpi (piemēram, samazinot izmēru no 0,25 uz 0,18 mkm) nākas uzstādīt pilnīgi jaunas iekārtas. Plazmas paneļu ražotāji saskārās ar analoģiskām problēmām. Tāpēc sākumā, lai izlaistu PDP-5000EX, tika radīta pilnīgi jauna tehnoloģiskā līnija šādai izmēģinājuma ražošanai. Luminafora uzklāšanas precizitāte tika palielināta par 40%, paaugstinātas tehnoloģiskās pielaides arī citiem ekrāna elementiem. 2008.gadā Pioneer plāno līdzīgas līnijas palaist vairākās citās savās rūpnīcās un tikai tad pāriet uz jaunākās, 7.paaudzes Full HD plazmas televizoru izlaišanu. Ekrāna struktūras minimalizācijas dēļ samazinājās arī to elektrodu, starp kuriem notiek elektriskā izlāde, ģeometriskie izmēri. Tā kā starp elektrodiem plūst liela impulsu strāva, nācās samazināt zudumus: ķēžu pretestību un kapacitāšu ietekmi. Šim nolūkam Pioneer izmantoja speciālus T ? veida elektrodus ar palielinātu metāla sakausējumu vadītspēju. Tomēr, arī ar to vēl nepietika, tāpēc speciāli PDP-5000EX modeļa vajadzībām tika izstrādāts jauns sakausējums ar ekstremāli augstu vadītspēju.
Spilgtuma sekundes.
Patiesībā īstās tehnoloģiskās problēmas sākās tikai tad, kad izdevās uz ekrāna iegūt reālu attēlu. Pirmkārt, izrādījās, ka pēc vienas augstsprieguma elektriskās izlādes iegūt plazmā uzreiz otru nav nemaz tik vienkārši, jo lai uzkrātos izlādei nepieciešamais jonizēto gāzes molekulu daudzums, ir nepieciešams arī zināms laiks. Šī nepatīkamā parādība ieguva nosaukumu DLT (Discharge time lag) un mērvienību mikrosekundēs. Vardu sakot, analoģiska situācija kā ar LCD ekrānu reakcijas laiku, tikai rādītāji bija trīs reizes labāki. Otrkārt, ja pauze starp izlādēm kļūst lielāka par noteikto (ļoti īsu) laiku, šūnas iedegšanās process arī paliek lēnāks ? DLT pieaug, bet spilgtums attiecīgi samazinās. Turklāt, jebkura elektriskās izlādes raksturlielumu izmaiņa, piemēram, impulsu frontes vai perioda palielināšana, nenovēršami noveda pie elektriskās enerģijas pārveidošanas ultravioletajā starojumā efektivitātes krituma. Ja ņem vērā, ka ģeometriski mazākā šūnā ir arī mazāks luminafora daudzums, tad kļūst skaidrs, cik problemātiski ir iegūt lielu attēla
spilgtumu Full HD ekrānos.
Kompānijas Pioneer inženieri šo problēmu atrisināja visai elegantā veidā, ievietojot katrā ekrāna elementā no ekrāna frontālās puses speciālu papildus vielu ? tehnoloģija CEL (Crystal Emissive layer), kas ļāva radikāli, trīs reizes samazināt izlādes un gāzes reģenerācijas laiku līdz nākošai izlādes reizei. Rezultātā izdevās vairakkārt palielināt ultravioletā starojuma intensitāti un tātad arī ekrāna spilgtumu, saglabājot zemu elektroenerģijas patēriņu. Pirmo reizi CEL tehnoloģiju izmantoja Pioneer sestās paaudzes televizoros PDP-506XDE, bet vēlāk arī PDP-5000EX.
Ātrdarbīgi interfeisi.
Ar ekrānu gan visas problēmas nebūt vēl nebeidzas, jo lai uzkonstruētu Full HD monitoru ir vajadzīgas arī ātrdarbīgas elektroniskas shēmas - procesori, kas varētu apstrādāt video signālu un vadīt reālajā laikā ekrāna elementu darbību. Pats galvenais, bija panākt starp visiem šādas iekārtas mezgliem lielu datu apmaiņas ātrumu. Vēl pavisam nesen HD Ready un Full HD paneļos (1080i) tika izmantota 24 bitu video signālu apstrāde (3 krāsas pa 8 bitiem katra) un salīdzinoši lēni datu apmaiņas kanāli. Jaunākajos LSD un plazmas televizoros šie lielumi ir uzlaboti. Datu apstrādi nodrošina jaudīgi ciparu signālu procesori DSP. Daudzi no masveidā izlaistajiem DSP, uztur ātrumu tikai līdz 1,8 Gbit/s, kas daudz maz pieklājīgi vēl strādā HD Ready standartā. HDTV vajadzībām tie neder vispār, pat novecojušajam standartam 1080i ? nē. Daudzi ražotāji aizvien aktīvāk sāk savos izstrādājumos lietot progresīvo izvērsi 1080p un tad datu pārraides ātrums pieaug līdz 4,5 Gbit/s. Šādus DSP sērijveidā izlaiž, piemēram, kompānija Silicon Image Inc. ? Datu pārraides ātrums sasniedz 5,4 Gbit/s. Tas savukārt nozīmē to, ka video signālam LCD un plazmas ražotāji var lietot 48 bitu apstrādi (3 krāsas x 16 biti), kas nodrošina izcilu attēla kvalitāti.
LCD televizori, iipashi liela izmeera, nav diezko patikushi Vairaak gan tas deelj nekvalitatiivaa signaala no TV raidiitaajiem. LJoti svariigs ir uztveereejs, Sky HD kaste bildi raada daudz reiz labaak, kur nu veel HD kvalitaatei.
Tagad jau jaaskataas uz LED televizoriem, viens pazinja jau ir iepircis vismaz vienu taadu. Cena ar nav taa trakaakaa, nu ja vari atljauties mieriigi LCD vai plazmas TV. Iisti gan neesmu papeetiijis bildi, bet nu izskatiijaas jau labaak.
Pievienot komentāru
Vajadzēs gan ielogoties lai komentētu.
Vērtējums
Rating is available to Members only. Please Login or Register to vote.
27/11/2009 01:11:49