Tehnisku iemeslu dēļ Daugavpilī nav dzirdams Latvijas Radio 1
Tehnisku problēmu dēļ Daugavpilī šodien no apmēram 10 rītā nav dzirdams Latvijas Radio 1. Traucējumu izraisījis bojājums Daugavpils radio un televīzijas stacijas torņa iekārtā, kas atbild konkrēti par Latvijas Radio 1 pārraidi.
Seminārs par aktualitātēm piekļūstamības prasību nodrošināšanā pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem
Ņemot vērā to, ka, 2025. gada 28. jūnijā ir stājies spēkā Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (turpmāk – Piekļūstamības likums), Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) 2025. gada 16. jūlijā plkst. 11.00 rīko tiešsaistes semināru elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem saistībā ar aktualitātēm par piekļūstamības prasību nodrošināšanu pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem.
BBC ir paziņojis, ka tā Radio 4 garo viļņu (LW) 198 kHz pakalpojums netiks pārtraukts jūnija beigās, kā klausītāji tika iepriekš baidīti. Tomēr vasarā pakāpeniski tiks pārtraukta Radio Teleswitching Service (RTS) apraide līdzās kanālam 198 kHz LW frekvencē, bet pats Radio 4 turpinās raidīt, līdz tiks veikta "ietekmes novērtēšana". Tātad, runa nav tikai par klausītājiem. Izrādās, ka BBC Radio 4 garo viļņu raidītāji pārraida arī īpašu signālu, ko izmanto elektrības skaitītāji, siltuma skaitītāji un ūdens skaitītāji. Proti, signāli, ko skaitītāji izmanto, lai pārslēgtos starp dienas un nakts patēriņu, jo to cenas atšķiras, tiek pārraidīti caur tiem pašiem raidītājiem. Ir 314 000 skaitītāju, kas izmanto garo viļņu signālu. No 30. jūnija tie tiks nomainīti pa daļām. Apvienotajā Karalistē ir parakstīta 5000 cilvēku liela petīcija par LW platformas saglabāšanu un Radio 4 var uztvert arī Latvijā.
Latvijas Sabiedriskais medijs paplašina starptautisko klātbūtni: no jūlija – pastāvīgais korespondents ASV
Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) paplašina savu starptautisko klātbūtni, izveidojot pastāvīgā korespondenta vietu Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Šo nozīmīgo uzdevumu uzņēmusies pieredzējusī žurnāliste Ina Strazdiņa, kura jau jūlijā sāks darbu Vašingtonā, veidojot saturu visām LSM platformām – Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio un LSM.lv.
SEPLP trešais loceklis: Stabilitāte ar Siksni vai nezināmais jauna konkursa ceļš?
Saeimas lēmums raisa viļņus: Trešais SEPLP loceklis – Siksniņa stabilā roka vai jauns konkurss un nezināmais?
Šonedēļ, 19. jūnijā, Latvijas politiskajā arēnā virmoja saspringta gaisotne, Saeimai pieņemot izšķirošus lēmumus par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) jauno sastāvu. Lai gan divi no trim amatiem tika aizpildīti ar pārliecinošu atbalstu – amatā apstiprinātas Una Klapkalne un Sanita Upleja-Jegermane –, trešā, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes virzītā kandidāta Ivara Beltes, ceļš uz padomi aprāvās. Tas radījis dziļu neziņu un licis aci atkal pievērst pašreizējam SEPLP vadītājam Jānim Siksnim. Jautājums – stabilitāte ar pieredzējušu vadītāju vai jauna konkursa drosmīgā nezināmā – tagad gulstas uz memoranda padomes pleciem, un sabiedrības mediju nākotne karājas mata galā.
Krasās pārmaiņas Latvijas Radio pēc 1940. gada padomju okupācijas
«Radiofonā visu krievu gadu valdīja sīkumains birokrātisms un milzu piesardzība. Radio direktora Arveda Smilgas vietā tiek iecelts kreisi noskaņotais Indriķis Lēmanis taču daudz lielāka ietekme uz radio darbību ir bijusi Maskavas ieliktenim - PSRS laikraksta "Pravda" korespondentam Vasilijam Ardamatskim. Liela noteikšana piederēja arī no Krievijas atsūtītajam latvietim Apsītim, kas bija cēlies no Rīgas Jūrmalas un tagad Radiofonā ieņēma kadru daļas vadītāja amatu. Faktiski Apsītis bija čekas pilnvarotais mūsu iestādē.»
Ar sezonas labāko raidījumu godināšanu ceturtdien, 19. jūnijā, savu sezonu simboliski noslēdza Latvijas Sabiedriskais medijs. Gada balva jau ierasti ir pasākums, kurā sumina gada labākos darbus žurnālistikā.
Sabiedrisko mediju padomē apstiprina tikai Klapkalni un Upleju-Jegermani; Beltes kandidatūru noraida
Saeima ceturtdien Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP) apstiprināja līdzšinējo padomes locekli Sanitu Upleju-Jegermani un bijušo Latvijas Radio vadītāju Unu Klapkalni, kuru SEPLP locekles amatam virzīja Saeima.
Pēc sabiedrisko mediju darbības 2024. gadā novērtējuma SEPLP sniedz ieteikumus nākamajam periodam
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), pildot kapitāla daļu turētāja, padomes un augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas, veikusi virkni darbību novērtējot VSIA “Latvijas Radio” (Latvijas Radio) un VSIA “Latvijas Televīzija” (Latvijas Televīzija) darbību un galvenos snieguma rādītājus 2024. gadā.
Apvienotā sabiedriskā medija pusgads: vairāk naudas un lieli iepirkumi, bet krievu valodas jautājums vēl neskaidrs
Saeima ceturtdien plāno apstiprināt jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), kurā viena locekle saglabās amatu, bet divos pārējos krēslos sēdīsies bijušie Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) vadītāji, no padotajiem kļūstot par apvienotā medija pārvaldniekiem.
SEPLP locekļa amatam kā trešo kandidātu virza bijušo LTV vadītāju Ivaru Belti
Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padome Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatam nolēmusi virzīt VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" Televīzijas un radio apraides biznesa virziena vadītāju, bijušo Latvijas Televīzijas vadītāju Ivaru Belti, informēja Valsts kancelejā.